, .
partlycloudy_day 11.4℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Kā sasniegt labus rezultātus, audzējot kartupeļus

Mg.agr. Anda Rūtenberga - Āva , 22-01-2021
Kā sasniegt labus rezultātus, audzējot kartupeļus

„Brīnumlīdzekļu nav. Ir tikai rūpīgs, sistemātisks darbs un zināšanas, kas nodrošina brīnumainus rezultātus,” teica izcils agronoms un pētnieks Guntis Gulbis. Kopā ar viņu esam veikuši pētījumus kartupeļu audzēšanā. Šajā rakstā apkopotas vairākas atziņas par to, kas nepieciešams, lai iegūtu augstas, kvalitatīvas kartupeļu ražas.

Sēklas materiāla kvalitāte
Lai iegūtu augstu, atbilstošas kvalitātes ražu atkarībā no kartupeļu pielietojuma – pārtikai, čipsu vai cietes ražošanai, ir ļoti svarīgi stādīt kvalitatīvu – sertificētu sēklas materiālu. Kvalitatīvs sēklas materiāls ir brīvs no slimībām un vīrusiem. Kartupeļi satur ~ 75% ūdens un aptuveni 17−25% sausnas, kas ir atkarīgs no šķirnes un audzēšanas apstākļiem, līdz ar to tā ir ļoti labvēlīga vide dažādu bakteriālo, sēņu un arī vīrusslimību attīstībai. Kartupeļiem ir arī liela lapu virsma, kas arī ir labvēlīga vide dažādu lapu slimību izplatībai. Bez tam Latvijā ir daudz kukaiņu, kas pārnēsā vīrusslimības, un augsne, kur brīvi dzīvo gan sēnes, gan baktērijas, kas ļoti labprāt barojas gan uz kartupeļu saknēm, gan bumbuļiem, kā arī nematodes, kas barojas uz kartupeļu saknēm un pārnēsā atsevišķas vīrusslimības. Līdz ar to kvalitatīvam sēklas materiālam ir ļoti liela nozīme.

Svarīgi sēklas kartupeļus iegādāties no audzētājiem, kas nodarbojas ar sēklas kartupeļu audzēšanu un var uzrādīt sertifikātu, kas apliecina tirgotā sēklas materiāla kvalitāti. Ja iegādājamies vienkārši kartupeļus, tad arī nezinām, kādus kaitīgos organismus varam ievazāt savā augsnē un cik lielā mērā cietīs plānotā raža. Vislielākā muļķība ir censties kaut ko nopirkt pa lēto, jo tad arī rezultāts būs pa lēto – visdrīzāk augsnē tiks ievazāti dažādi kaitīgie organismi un iegūtā raža, ja tāda vispār būs, atpaliks no cerētā!

Ar Colletotrichum coccodes inficēts bumbulis – antraknoze.

Augu sekas ievērošana
Ne mazāk svarīgs faktors kartupeļu audzēšanā ir augu seka – kartupeļi drīkst atgriezties vienā un tajā pašā vietā ne ātrāk kā pēc 3−4 gadiem. Ievērojot simniecībā šādu augu maiņu, iespējams izbēgt no daudzu kaitīgo organismu savairošanās augsnē, kas savukārt ietekmēs arī kartupeļu ražu.

Pēdējos gados, kad Latvijā un arī citās Eiropas valstīs nav aukstu ziemu, kartupeļi kļūst par sārņaugu, ar ko grūti tikt galā. Šādas problēmas parādās arvien biežāk, tāpēc jo īpaši audzētājam jāpiedomā pie augu sekas, ko sēt vai stādīt pēc kartupeļiem.

Sēklas materiāla kodināšana
Ir ļoti svarīgi kodināt sēklas materiālu, īpaši tad, ja plānojam stādīt kartupeļus agri, kad augsne vēl nav sasniegusi kartupeļiem optimālo temperatūru – 8−10 °C. Galīgi aplam ir kartupeļu sēklas materiālu izņemt no pagraba, kur tie glabājušies aptuveni +4 °C temperatūrā, guldīt aukstā augsnē un pēc tam brīnīties, ka kartupeļu stādījums mums ir izretojies un augi atpalikuši augšanā.

Šajā pavasarī, kad augsne ilgstoši bija vēsa, kartupeļi dīga ļoti negribīgi, citi pat sapuva augsnē. Tāpēc labāk ir sagaidīt, kad kartupeļa asni parādās virs augsnes, un tikai tad veidot vagas, jo kartupeļu asniem ir ļoti grūti tikt augsnes virspusē, ja augsne ir vēsa un jātiek cauri 15 cm biezai kārtai. Sēklas bumbulis tad iztērē visas savas barības vielu rezerves, bet tas vēlāk ļoti var kavēt veselīgu augu attīstību, kā arī novēlot ražu.

Ar sēklas materiāla kodināšanu iespējams ierobežot daļu no sēnēm, kas atrodas uz bumbuļa, tādējādi jaunos dzinumus pasargājot no sēņu tālākas izplatības, jo īpaši, ja uz bumbuļa ir novērojams melnais kraupis (Rhizoctonia solani), kas spēj inficēt jaunos dzinumus un bojāt vadaudus.

20.05.2020. – augsnes temperatūra un bumbuļa atrašanās vagā.

Augsnes sagatavošana
Kartupeļus nepieciešams stādīt iesilušā, labi sastrādātā augsnē ar kartupeļu audzēšanai atbilstošu augsnes reakciju (pH 5.5–6.5). Kartupeļus nedrīkst stādīt svaigi kaļķotā augsnē, kā arī tiem nepatiks svaigi kūtsmēsli, kas veicinās parastā kraupja attīstību uz bumbuļu mizas. Kartupeļiem neder ļoti sablīvētas un pārmitras augsnes. Tos stādām līdzenā laukā un, kad tie sāk dīgt, veidojam atbilstošu vagu.

Pareiza un sabalansēta mēslošana
Tā ir svarīga visiem kultūraugiem, bet jo īpaši, ja vēlamies iegūt kvalitatīvu un augstu kartupeļu ražu. Kartupeļu mēslošanai, tos audzējot galdam, izvēlamies kompleksos mēslošanas līdzekļus, kas nesatur hloru, jo kartupeļi (tāpat kā virkne citu dārzeņu) ir jutīgi pret hloru – necieš raža, bet cieš kvalitāte. Ar hloru saturošiem mēslošanas līdzekļiem mēsloti kartupeļi ir ūdeņaināki, nesatur pietiekami daudz sausnas, tie tumšojas gan pēc nomizošanas, gan arī pēc vārīšanas, tiem zūd kulinārās īpašības.

Kartupeļi veido lielu organisko vielu masu, bet tiem ir vāji attīstīta sakņu sistēma, tāpēc tie nespēj uzņemt barības elementus no dziļākajiem augsnes slāņiem. Lai izaudzētu 40 t/ha kartupeļu, tiem jānodrošina šādi barības elementi: 168 kg N; 22 kg P; 240 kg
K; 64 kg Ca; 45,2 kg Mg; 15.6 kg S; 85.6 g Zn; 720 g Mn; 1440 g Fe; 72 g Cu; 144 g B; 1800 g Cl; 4.4 g Mo.

Komplekso mēslojumu iestrādā pirms kartupeļu stādīšanas vai lokāli stādīšanas laikā. Lokāli iestrādājot mēslojumu nedaudz zem kartupeļu bumbuļa, devu iespējams samazināt par 20%, jo tas tiks izmantots efektīvāk.

Slāpekļa mēslojumu ieteicams dot dalīti, bet ne vēlāk par kartupeļu ziedēšanas sākumu. Ļoti svarīgi ievērot N:K (slāpeklis:kālijs) attiecību – 1:2, pretējā gadījumā kartupeļi izaugs ūdeņaini, iespējams, ar tukšiem vidiem (ja trūcis K), būs grūti novācami, jo pastiprināti var veidoties mehāniskie bojājumi.

Melnais kraupis uz bumbuļiem.

Augu aizsardzība
Audzēšanas sezonas laikā ir jāizvēlas kartupeļiem piemēroti un reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi, kā arī lietošanai kartupeļu stādījumos paredzētie herbicīdi, turklāt ņemot vērā darbīgo vielu ietekmi uz kartupeļiem, jo ir darbīgās vielas, kas var ietekmēt kartupeļu tālāku attīstību, to aizkavējot.

Pēdējos gados laika apstākļi strauji mainās – nav īstu ziemu ar salu, pavasari ir vēsi vai ekstremāli karsti, ir ilgstoši sausuma periodi vai pārlieku daudz nokrišņu. Visi šie faktori lielā mērā ietekmē arī herbicīdu noārdīšanos augsnē, līdz ar to nākas saskarties ar dažādām, reizēm grūti izskaidrojamām dīvainībām arī kartupeļu stādījumos, kas rada bojājumus gan lakstiem, gan arī bumbuļiem. Nereģistrētu herbicīdu lietošana var samazināt kartupeļu ražu par 50% vai pat vispār iznīcināt.

Sezonas laikā ir jādomā arī par atbilstošu fungicīdu lietošanu atkarībā no slimību izplatības. Pēdējos gados ir novērojama tendence, ka reizēm tiek izvēlēts neatbilstošs fungicīds attiecīgās slimības ierobežošanai – uz kartupeļu lapām ir sausplankumainība (Alternaria solani), bet audzētājs lieto fungicīdu, kas ierobežo lakstu puvi (Phytophtora infestan). Pirms fungicīda smidzināšanas vienmēr ir jāpārliecinās, kas notiek uz lauka, un tikai tad jāizvēlas attiecīgās slimības ierobežošanai atbilstošs fungicīds.

Aukstā augsnē uz jaunajiem dzinumiem attīstās Rhizoctonia solani jeb dīgstu puve.

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automāt...

Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana
Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana

Šajā rakstā gribu pastāstīt par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas piena ra...

100 kilogrami eksotikas
100 kilogrami eksotikas

Strausu fermā Mazzariņi, kas atrodas Glūdas pagastā starp Jelgavu un Dobeli...

Mūsu pēdu veselība
Mūsu pēdu veselība

Ziema un tumšais laiks ir atkāpies. Fiziskās aktivitātes un slodzes pieaug....