Saimnieks LV / 2026.gads (Augusts)

Digitālajā laikmetā kiberuzbrukumi un finanšu krāpniecība kļūst arvien rafinētāka, liekot uzņēmumiem nepārtraukti pielāgoties mainīgajai apdraudējumu videi. Lai gan uzņēmumi aktīvi investē savu IT sistēmu drošībā un testēšanā, krāpnieki joprojām atrod ceļu pie finanšu līdzekļiem, visbiežāk manipulējot tieši ar darbiniekiem. Kā rāda banku aptaujas, gandrīz pusei Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu strauji mainīgie kiberdraudi ir kļuvuši par būtisku risku ikdienas darbībā. Par to, kādas ir šī brīža populārākās krāpniecības shēmas biznesa vidē, kā viltus sludinājumi ietekmē specifiskas nozares un kādu lomu krāpnieku arsenālā spēlē mākslīgais intelekts, stāsta SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

– Cik populāri viltus e-pasti un zvani naudas izkrāpšanai ir uzņēmumu vidū?

– Ik pa laikam SEB bankas klienti – juridiskās personas – ziņo, ka saņem e-pastus vai zvanus no krāpniekiem. Statistikas dati par krāpšanu liecina, ka uzņēmumi jau lielākoties iemācījušies atpazīt aizdomīgus e-pastus, kur krāpnieki mēģina izvilināt pieejas datus vai informāciju. Tomēr ar viltotu SMS un krāpniecisku zvanu atpazīšanu ir sliktāk.

Procentuāli bankai zināmo krāpšanas gadījumu skaits, kas skar juridiskās personas, ir būtiski mazāks nekā krāpšanas gadījumu apjoms kopumā. Naudas izteiksmē uzņēmumiem izkrāptas naudas summas gan ir daudzkārt lielākas.

– Kuras pašlaik ir top 3 populārākās krāpniecības shēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi?

– Pret uzņēmumu var būt vērsts jebkurš krāpšanas veids, bet par standarta shēmām var uzskatīt IBAN jeb rēķinu krāpšanu, CEO jeb viltus e-pastus no uzņēmuma vadītāja un pikšķerēšanu.

Būtiski uzsvērt – katra uzņēmuma datu lietotājs ir arī privātpersona, tāpēc uzņēmums nav pasargāts arī no citiem krāpšanas paveidiem. Uzņēmuma internetbankas lietotājs var kļūt gan par telefonkrāpšanas, gan investīciju krāpšanas, dažreiz pat par romantiskās krāpšanas upuri.

Krāpšanas vājākais posms ir cilvēks. Ja viņam ir pieeja uzņēmuma finanšu līdzekļiem, tad krāpnieki mēģinās tikt pie lielāka loma, kas parasti glabājas uzņēmuma kontos...

Pilnu rakstu lasiet augusts SAIMNIEKS LV numurā!