, .
partlycloudy_night 9.3℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Kā izskatās lauki jūsu pusē?

Elīna Šmite , 19-10-2020
Kā izskatās lauki jūsu pusē?

Kā lauki pārziemojuši? Kādi tie izskatās šajā pavasarī? − Jautājam profesionāliem agronomiem katram savā Latvijas novadā, saņemot iepriecinošas atbildes, ka pašlaik labība sazēlusi pat ļoti skaisti!

Zinta Jansone, LPKS VAKS komercdirektore un agronome:
– Gribētu teikt – vairāk šādu ziemu, jo viss ir pārziemojis labāk nekā cerēts! Ja viss turpināsies tā, kā izskatās tagad, varēsim atkal runāt par rekordražām. Varbūt rapšu ziedēšanas laikā varēja būt nedaudz siltāks, lai tie labāk apputeksnētos. Taču šobrīd, maija vidū, var teikt, ka labāk vairs nevar būt, lauki ir ļoti labi – biezība, krāsa, augi attīstās lēnām un labi, jo temperatūras nav augstas, drīzāk pat mērenas un zemākas kā pierasts maijā, aprīlī. Augiem šāds režīms ir tuvu ideālam. Salna maijā ir praktiski katru nakti, vienu nakti maigāka, citu – rapši ir galīgi sagriezušies, kāds pumpurs nobirst, taču tie nav lieli zaudējumi. Lielāki postījumi ir tajos laukos, kur uzkrita sniegs – kādi padsmit centimetri, rapšiem aizlauzti vidējie dzimumi, bet arī šie bojājumi nav lieli – skar pusotru līdz trīs procentus sējumu.

Ar sausumu Vidzemē lielu problēmu nav. Bija viens kritiskāks brīdis, bet uznāca lietus, arī pašlaik ik pa brīdim ir nelieli nokrišņi. Tas varbūt nav gluži ideāli, bet vismaz pietiekoši. Latgalē situācija bija kritiskāka, toties viņi saņēma vienā piegājienā 25 milimetrus lietus, kamēr mēs Vidzemē – no 2 līdz 5 mm. Tomēr neviens gadījums nav atstājis paliekošu ietekmi uz ražu.

Pamatkultūru sēja beidzās jau maija sākumā, šogad laukus varēja apsēt ļoti ātri, tie bija salīdzinoši sausi, jau no marta sākuma varēja gatavot augsni, veikt nepieciešamos darbus. Vēl, protams, kaut kur palikuši neiesēti griķi, facēlijas, zālāji. Tā kā pērnais rudens bija garš un ziema silta, sējumu struktūrā Vidzemē un Latgalē ir netipiski daudz ziemāju – ap 75 %, kas šiem reģioniem ir daudz.

Ir saimniecību lauki, kur ir jau veikti pirmie miglojumi pret slimībām un kaitēkļiem, kamēr citos nekas nav manīts. Tas ir ļoti individuāli, atkarībā no nogabala un reģiona. Tur, kur ir salnas, kaitēkļu, protams, ir mazāk, jo viņu attīstībai ir par aukstu. Tāpēc jau agronomi braukā pa laukiem, lai visu šo piefiksētu un sniegtu rekomendācijas. Tādēļ tā ir integrētā augu aizsardzība, veicot darbus, rīkojoties atkarībā no reālās situācijas uz lauka, nevis vienkārši tāpēc, ka vajag.

Šajā sezonā lauksaimniekus ļoti nostrādināja zosis. Daudzi, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, naktīs negulēja, uz maiņām brauca pa laukiem un dzenāja putnus. Šaušanas atļaujas tika piešķirtas salīdzinoši maz, atsevišķos nogabalos vispār neatļāva zosis šaut. Lauka pupu un zirņu nosargāšana bija tiešām liels izaicinājums, un atsevišķos laukos tas joprojām maijā turpinās. Zosis pat vairs nebaidās no gāzes lielgabalu atbaidītājiem, ir jau pie tiem pieradušas, izskatās, ka vairāk tie traucē apkārtnes iedzīvotājiem. Šogad izēsti arī miežu un kviešu lauki – kamēr saimnieks sargā pupas, tikmēr zosis mielojas kodinātu kviešu laukā. Daļu lauku nācās gan pārsēt, gan piesēt pa atsevišķiem gabaliem. Protams, sējumos barību atrod arī gulbji un dzērves, bet saimnieki smejas, ka tie vismaz labi izskatās – visi brauc fotografēt laukus ar 100 un 200 gulbjiem, kamēr lauksaimniekiem tas sagādā vien raizes.
Arī ārkārtas apstākļos mēs strādājam un veicam darbus, kas laukos ir jādara, vienīgā iespēja lauksaimniekam izolēties ir uz lauka un traktora kabīnē. Tieši tāpat arī agronomiem. Taču līdz galam mēs vēl nezinām, kādas būs sekas – ir un var būt aizķeršanās ar piegādēm. Lauksaimniecība ir tā nozare, kas baro citas nozares, tāpēc mums jāturpina darboties. 

Jānis Beķeris, LPKS Durbes grauds agronoms:

– Šo sezonu varam sākt vērtēt no ziemāju sējas pērn – augusts bija ļoti sauss jau no mēneša vidus līdz pat septembra sākumam, kas ietekmēja rapšu dīdzību. Lauki sanāca nevienādi, agrāk sētie rapši (līdz aptuveni 10. augustam) attīstījās vislabāk un arī pašlaik izskatās visspēcīgākie. Ziema bija silta, nokrišņiem bagāta, tāpēc vietām uz lauka varēja vērot izgulējumus, ūdens peļķes, toties praktiski visi sējumi pārcieta auksto sezonu.

Tā kā kulšana notika agri, ziemas kviešus varēja sēt ātri, sējumi bija biezi, tomēr rudens bija pamitrs, un sāka attīstīties arī slimību pazīmes – miltrasa, pelēkplankumainība. Visu ziemu varēja novērot, ka kvieši auga, arvien vairāk sazaļojot. Tikai pašā pavasara sākumā palika vēsāks, varēja novērot pirmās sala pazīmes. Grūtāk gāja ar vēlāk sētajiem ziemas kviešiem, kas sēti septembra beigās, jo bija lielāks nokrišņu daudzums, kas nesekmēja sakņu attīstību, tāpēc augi pavasara sākumā izskatījās novājināti. Pavasara sākumā situācija atkal mainījās – biezie sējumi izskatījās sliktāk, jo tiem sāka pietrūkt barības elementu. Arī sals koda zaļajās lapiņās! Taču pēc mēslošanas u.tml. visi lauki jau izskatās ievērojami labāk, sējumi ir izlīdzinājušies, arī slimību intensitāte pavasara sākumā bija novērojama vien agri sētajos sabiezinātājos sējumos, tāpēc atsevišķās saimniecībās tika veikti pirmie smidzinājumi.

Šķita, ka šis pavasara sākums tāpat kā iepriekšējie, būs ļoti straujš un silts, tomēr pavasaris sākās lēni. Labi, ka augsnē bija pietiekami daudz mitruma, kas noderēja augu attīstībai. Tomēr, tā kā gandrīz katru nakti bija salna, augiem tas radīja stresu, ietekmēja veģetāciju un attīstību, kas attiecīgi ietekmēja visu augu aizsardzības jomu, saimniekiem nebija viegli pieņemt lēmumu par smidzinājumiem. Arī ar zosīm un gājputniem vairākās saimniecībās bija problēmas. Daudzi lauki tika noēsti un nostaigāti.

Šobrīd, protams, lietus varētu būt vairāk, jo sausums lēnām tuvojas, vērojam, ka grāvji izsusē. Tomēr augsnē mitrums vēl turas, un tas labvēlīgi ietekmēja arī vasarāju sēju, ļaujot to paveikt ilgākā periodā. Tā kā bija vēss, vasarāji attīstījās lēni, dīgšanas process bija ļoti ilgs, straujāka attīstība sākās tikai maija beigās. Pašlaik lauki izskatās labi, sējumi ir saņēmušies, un domāju, ka potenciāls ir ievērojams!

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automāt...

Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana
Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana

Šajā rakstā gribu pastāstīt par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas piena ra...

100 kilogrami eksotikas
100 kilogrami eksotikas

Strausu fermā Mazzariņi, kas atrodas Glūdas pagastā starp Jelgavu un Dobeli...

Mūsu pēdu veselība
Mūsu pēdu veselība

Ziema un tumšais laiks ir atkāpies. Fiziskās aktivitātes un slodzes pieaug....