Reti kurš nav kaut reizi pagaršojos kādu no “Ādažu” radītajiem čipsiem, bet, iespējams, ne visi zina, ka kartupeļi šiem čipsiem ne tikai tiek iepirkti no vietējiem zemniekiem, bet arī audzēti Ādažos, “Orkla Latvija” meitas uzņēmumā SIA Latfood Agro, kas apsaimnieko aptuveni 250 ha zemes.

“Ādažu” čipsi šogad atzīmē savu trīsdesmito jubileju, bet “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Dr. Agr. Ilgvars Krūmiņš kartupeļu audzēšanai veltījis visu savu darba dzīvi, krietni vairāk kā trīsdesmit gadu, tādēļ noteikti ir viens no tiem ekspertiem, kurš vislabāk var pastāstīt, kā izaudzēt tādus kartupeļus, kas ideāli piemēroti čipsiem.

Dr. Agr. Ilgvars Krūmiņš

Sakiet, kāds šogad ir bijis kartupeļu gads?

Labāks, nekā divi iepriekšējie, kad bija karstas un sausas vasaras. Arī šogad vasaras sākums bija tieši tāds – sauss, karsts, bet jūlija lietus gādāja par to, ka kartupeļi ir dzīvi un varam novākt labu ražu. Jāatzīst, ka pagājušajā gadā raža bija uz pusi mazāka.

Vai kartupeļi, ko ēdam ikdienā un tie, ko izmanto čipsiem, atšķiras?

Čipsiem ļoti svarīga pareizās šķirnes izvēle, jo čipsus cep 160 grādos un, ja kartupeļos kaut nedaudz ir brīvie cukuri – fruktoze un glikoze, tad tie karamelizējas un kļūst brūni, un šādi kartupeļi čipsu pagatavošanai nav derīgi. Čipsiem noteikti jāizmanto tikai tās šķirnes, kas tiem ir paredzētas, piemēram, Lady Rosetta, Lady Claire, Sorentina, Kiebtz, Verdi, kas mūsu laukos aizņem aptuveni trešdaļu, jauna šķirne ir Beyonce, esam vieni no pirmajiem Eiropā, kuri tikuši pie šīs šķirnes izmantošanas komerciālām vajadzībām. Savukārt ikdienas ēdienreizēm var izmantot arī čipsu kartupeļus, tikai tie būs miltaināki. Vairākām čipsu kartupeļu šķirnēm, piemēram, Lady Rosetta ir ļoti dziļas acis un tie nav skaisti. Galdam ir labāks un ražīgākas šķirnes par čipsu kartupeļiem, čipsu kartupeļi ir mazāk ražīgi.

Čipsu kartupeļus ir jāspēj ilgi uzglabāt. Pastāstiet, kāpēc?

Visvairāk čipsus ēdam vasarā, kad tie arī visvairāk tiek saražoti, bet kartupeļus no lauka novācam reizi gadā – rudenī. Tas nozīmē, lai mēs saražotu kartupeļu čipsus jūnijam un jūlijam, mums jāspēj kartupeļus uzglabāt līdz nākamā gada Jāņiem. Tas ir izaicinājums. Čipsus nevar saražot krietnu laiku iepriekš un uzglabāt, tādēļ mums jāvar uzglabāt tieši kartupeļus.

Kas ir pats svarīgākais audzējot čipsu kartupeļus?

Pirmkārt, audzēšanai jābūt izvelētām pareizām šķirnēm. Kvalitātes prasības ir līdzīgas galda un čipsu kartupeļiem. Vajag, lai kartupelim nebūtu puves, ja uz kartupeļu lakstiem ir puve, liela iespējamība, ka tā būs arī uz kartupeļu bumbuļiem. Un, ja tā ir uz bumbuļiem, tad kartupeļi glabāšanas laikā sapūst. Svarīgs arī specifisks mēslošanas plāns, jo ņemto vērā, ka kartupeļi ilgi jāglabā, rekomendējam kalcija mēslojumu – ražu tie nepalielinās, bet uzlabos glabāšanu, kas varbūt nav tik aktuāli galda kartupeļiem, bet mums, čipsiem, tā ir kā norma. Svarīgs arī sausnes saturs, jo mazāk sausnes, jo vairāk kartupelis uzņem eļļu.

Zinu, ka kartupeļiem ir arī noteikts lielums, kādi der čipsiem – tie nevar būt ne pārāk mazi, ne lieli.

Visā pasaulē kartupeļus mēra kvadrātmetrā: optimālai izmērs ir 45-70 mm, lielākais kas var būt ir 80 mm, jo tehnoloģiski lielāku nevar iebērt paciņā. Savukārt, ja ir pārāk mazi kartupeļi nozīmē daudz mazu šķēlīšu un tie aiziet atkritumos. Un arī klientam mazas kapeiciņas paciņā nepatīk.

Čipsu kartupeļus pērkam minimāli šķirotus no kombaina un maksājam par bumbuļiem no 38 mm līdz 80 mm. Vērtējam, lai nebūtu tārpu bojājumi, puve uz bumbuļiem, sasitumi, tie izpaužas kā melnumi, mehāniski griezti, lai nebūtu bojāti, lai nebūtu zaļi. Uzreiz pēc atvešanas visus bojājumus noteikt nevar, tāpēc kartupeļus ievietojot noliktavā ņemam paraugus kastītēs, pēc mēneša vērtējam un tad aprēķinām samaksu par katru kravu.

“Orkla Latvija” nodrošina čipsu kartupeļu audzētājus arī ar kartupeļu sēklu.

Jā, dodam audzētājiem pavasarī kartupeļu sēklu. Iepērkam elites kartupeļu materiālu, gadu pavairojam un tad dodam zemniekiem, ar kuriem sadarbojamies, un viņi tos stāda savos laukos. Elites kategorija ir augstākā 

kategorija, kuru būtu grēks apēst. Pavairojot elites kategorijas kartupeļus vienu gadu, iegūst A kategorijas kartupeļus un tos stāda, lai audzētu čipsu ražošanai. Zemniekiem ir iespēja gan pašiem pavairot elites kartupeļus, gan saņemt jau pavairotos A klases kartupeļus.

Bez kartupeļa latviešu galds bieži vien nav iedomājams, bet vai mūsu klimatiskie apstākļi ir piemēroti kartupeļu audzēšanai?

Latvija ir visnotaļ laba vieta. Kartupelim vajag mērenu siltumu. Ja siltums pārsniedz 28 grādus, kartupeļi vairs neaug. Dienvidu valstīs vasarā ir pārāk karsti, kā arī pārāk maz ūdens, kartupelim vajag daudz ūdens, vismaz 2 milimetrus dienā, mēnesī vēlami 60-90 mm, un parasti jau Latvijā tāds nokrišņu daudzums ir. Sliktums ir tas, ka Latvija diezgan ziemeļu zeme, vasara īsāka nekā Vācijā vai Holandē Daudzas šķirnes, kas Rietumeiropā skaitās ar vidēji garu augšanas periodu mums ir vēlas un mums neder viņu vēlās šķirnes, jo mūsu kartupeļu audzēšanas sezona ir īsāka. Bet, to daļēji kompensē garā diena – vairāk saules.

Bet, ja nu gadās auksta un lietaina vasara?

Kamēr kartupeļiem klāt zaļi laksti un tie neatrodas zem ūdens, tiem lietus patīk. Jūlijs šogad bija pārāk lietains, mums patiktu līdz 100 mm mēnesī, šogad vietām bija 200 mm. Kartupelim nepatīk, ja vagas ir zem ūdens, tad tie nosmok un ir pagalam. Bet, ja laukā darbojas drenāža, tad ūdens nosūcas un viss ir kārtībā.

Esat teicis, ka bites nelido uz kartupeļiem. Kāpēc tā?

Kartupeļi neražo nektāru. Ir veiktas medus analīzes un atrasti priežu putekļi medū, visādu citu koku, bet kartupeļu putekšņi nav atrasti pat tajā medū, kas ievākts kartupeļu lauku malā. Tas tāpēc, ka bites vāc nektāru, bet kartupeļu ziedi nektāru nedod.

Pirms divdesmit septiņiem gadiem, kad sakāt darboties ar kartupeļu audzēšanu, “Orkla Latvija” 75 partneri - kartupeļu čipsu audzētāju. Cik šobrīd?

Sešpadsmit - 11 Latvijā, 2 Lietuvā un 3 Igaunijā. Šopavasar Latvijā piesaistījām piecus jaunus audzētājus. Kartupeļi ir sarežģīta kultūra, vairāki gadījumi, kad vecāki pensionējas un jaunie saka: mums nevajag tos kreņķus. Jāsaka “paldies “tiem zemniekiem, kas nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu, jo kartupeļi nozīmē lielus ieguldījumus un augstu risku. Ražu ļoti var ietekmēt laika apstākļi, ko nevar prognozēt . Vienlaikus, pēc kartupeļiem ir pieprasījums un labā gadā arī peļņa no kartupeļu čipsu audzēšanas ir laba.

Vai mājas pats var uztaisīt kartupeļu čipsus?

Vai zināt leģendu par to, kā Amerikā radušies kartupeļu čipsi? Kāds vīrs kafejnīcā lūdzis atnest šķēlītēs ceptus kartupeļus. Kartupeļi atnesti, bet viņam bijušas iebildes, ka šķēlītes nav pietiekami plānas. Pavārs par spīti šķēlītes sagriezis tik plāns kā papīrs, izcepis eļļa un tā radušies pirmie čipsi, klients bijis sajūsmā. Mājās, jā – sagriež kartupeļus, iemet eļļā, pagaida mirkli un čipsi gatavi. Tas nav tik populāri kā frī kartupeļi, tos mājās gatavo biežāk, bet nav neiespējami uztaisīt čipsus mājas apstākļos, vajag tikai fritūru. Tomēr, lai to izdarītu vajag daudz eļļas un eļļa ir dārga, vienreiz uzvāri un to vairs nevar izmantot, tāpēc sanāk samocīts process, un labāk lai čipsus gatavo tie, kas to dara profesionāli.