Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido teju 70 % no nefinanšu uzņēmējdarbības ekonomikas pievienotās vērtības un nodrošina aptuveni 76 % nodarbinātības – būtiski vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdz ar to ievērojamā īpatsvara dēļ MVU investīciju lēmumiem ir liela nozīme Latvijas turpmākajā izaugsmē. Tomēr turpmākai Latvijas ekonomikas izaugsmei izšķiroša būs šo uzņēmumu spēja investēt produktivitātes celšanā, konkurētspējā un augstākas pievienotās vērtības radīšanā, uzsver Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Investīciju plāni ir piesardzīgi, bet kreditēšana aug

Luminor aptaujā 38 % Latvijas MVU norādījuši, ka plāno investīcijas saglabāt līdzšinējā līmenī. Savukārt aptuveni katrs piektais uzņēmums iecerējis tās palielināt: 14 % plāno kapitālieguldījumu pieaugumu līdz 10 %, bet 8 % – par vairāk nekā 10 %.

Vienlaikus kopējais uzņēmumu kredītportfelis aug. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem 2026. gada aprīlī tas Latvijā bija par teju 15 % lielāks nekā gadu iepriekš, kamēr eirozonā vidējais pieaugums attiecīgajā periodā nedaudz pārsniedza 3 %. Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati savukārt rāda, ka uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms 2025. gada beigās līdzinājās teju 9 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta – par 2,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā redzams piesardzīgs, bet ne pasīvs noskaņojums: uzņēmēji turpina domāt par attīstību, taču ģeopolitiskās nenoteiktības, pieprasījuma un aizņemšanās izmaksu apstākļos rūpīgāk izvērtē, kuri ieguldījumi dos lielāko atdevi.

Procentu likmju prognoze nav garantija

Piesardzību investīciju lēmumos uztur arī nenoteiktība par aizņemšanās izmaksām. Procentu likmes nekad nebūs precīzi prognozējamas, ja vien tās līgumā netiek fiksētas uz ilgāku laiku. Finanšu tirgos likmes mainās nepārtraukti, un tajās atspoguļojas arī investoru gaidas par Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmāko politiku.

Līdz marta sākumam trīs un sešu mēnešu Euribor likmes bija ap 3%, tagad tās ir attiecīgi 2,6% un 3%, kas liecina, tirgi gaida tālāku ECB likmju kāpumu, bet daudz mērenāku nekā 2022. – 2023. gada naudas sadārdzinājuma periodā. Tirgus gaidas liecina, ka nākamā gada beigās dažādu termiņu Euribor likmes varētu būt aptuveni 3,5 % līmenī. Faktiskā attīstība, protams, var būt citāda.

Nav vienas investīciju receptes visiem

Nenoteiktība var likt uzņēmumiem rūpīgāk izvērtēt investīcijas, taču ilgtermiņā attīstības atlikšana var mazināt to konkurētspēju. Ko uzņēmumiem vajadzētu darīt vispirms – automatizēt ražošanu, digitalizēt procesus, taupīt enerģiju vai attīstīt eksportu? Universālas atbildes nav. Transportā un rūpniecībā izaugsmei var būt vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi infrastruktūrā un iekārtās, savukārt zināšanu ietilpīgos pakalpojumos augstu pievienoto vērtību iespējams radīt ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem aprīkojumā. Tas nenozīmē, ka izaugsme šajās jomās neprasa ieguldījumus – tās pamatā ir cilvēku izglītībā, prasmēs un veselībā ieguldītais. Vienam uzņēmumam izšķiroša būs jauna iekārta, citam – produkta izstrāde vai pieeja ārvalstu klientiem.

Investīciju atlikšanai var būt cena: ilgstoši strādājot ar novecojušām iekārtām, procesiem vai produktiem, kļūst grūtāk celt ražīgumu. Taču arī ieguldīšana pati par sevi negarantē izaugsmi. Ja, piemēram, uzņēmums uzņemas lielas saistības par iekārtām, kuras pēc tam neizdodas pilnībā noslogot, tas var kļūt ievainojamāks, nevis stiprāks. Tāpēc vadības uzdevums ir nevis investēt par katru cenu, bet izvēlēties uzņēmuma darbības veidam atbilstošus ieguldījumus ar skaidru ekonomisko pamatojumu.