Saimnieks LV / 2025.gads (Februāris)

Gaļas šķirņu liellopu nobarošana Latvijā vēl nav pietiekami attīstīta, jo liellopu audzētājiem pietrūkst gan nepieciešamo zināšanu, gan motivācijas to uzņemties. Turklāt Latvijā veikto pētījumu skaits nozarē ir ļoti ierobežots, trūkst arī valsts mēroga ilgtermiņa stratēģijas, kas veicinātu pētniecisko darbu šajā virzienā un nodrošinātu zinātnisko rezultātu praktisku ieviešanu saimniecībās. Rezultātā tie lauksaimnieki, kuri nolemj darboties liellopu nobarošanas sektorā, bieži vien ir spiesti paši eksperimentēt un meklēt piemērotāko pieeju. Lai arī daudzu ārvalstu zinātnieku pētījumos ir aplūkoti jautājumi par gaļas šķirņu liellopu augšanu, nobarošanu un liemeņu kvalitāti, šo rezultātu pilnīga pārnese uz Latvijas apstākļiem nav iespējama, ņemot vērā klimata, barības resursu un citu apstākļu atšķirības.

Savā promocijas darba Gaļas šķirņu liellopu nobarošanas rezultātu, liemeņu kvalitātes un gaļas sastāva izvērtējums vienā no nodaļām esmu analizējusi tīršķirnes Aberdinangus (AB), Herefordas (HE), Limuzīnas (LI) un Šarolē (SA) buļļu un teļu nobarošanas rezultātus un liemeņu kvalitāti. Kā pētījuma materiāls izmantoti dati par Latvijā un Lietuvā Baltic Grassland Beef (BGB) zīmola ietvaros nobarotajiem liellopiem, kas nokauti Lietuvas kautuvē Agaras. BGB pamatideja ir liellopu gaļas ieguve no zālājiem, tādejādi veicinot CO₂ piesaisti un uzkrāšanu, novēršot liellopu konkurenci cilvēku pārtikas produktiem un nodrošinot liellopiem augstus labturības standartus. Analīzē iekļauti dzīvnieki vecumā no 366 līdz 907 dienām.

Šķirnes un dzimuma ietekme, abu faktoru mijiedarbība
Nobarošanas rezultāti un liemeņu kvalitāte nosaka cenu, ko saņem audzētājs par kaušanai realizētu liellopu, ietekmējot saimniecības kopējo rentabilitāti. Nobarošanas efektivitātes palielināšanā svarīgi apzināties faktoru ietekmi, lai spētu sasniegt vēlamo rezultātu pieejamo resursu robežās. Kontinentālā tipa SA un LI šķirņu liellopi ir ātraudzīgāki, sasniedz lielāku liemeņa masu, to liemeņi ir ar labāk attīstītu muskulatūru nekā Britu tipa AB un HE šķirņu liellopiem. Tomēr atsevišķos gadījumos Britu tipa šķirņu liellopi spēj sasniegt līdzvērtīgu vai pat lielāku augšanas ātrumu un muskuļaudu attīstību nekā Kontinentālā tipa šķirnes, saglabājot spēju taukaudus veidot intensīvāk un lielākā apmērā. Rezultāts atkarīgs gan no vides, gan ģenētiskajām iezīmēm.

Buļļi piemēroti intensīvai nobarošanai, tie ir ātraudzīgāki, kaušanai nepieciešamo masu sasniedz agrāk, to liemeņi ir ar labāk attīstītu muskulatūru. Teles piemērotas vidēji intensīvai un ekstensīvai nobarošanai, ir lēnaudzīgākas, to liemeņi ir ar mazāku muskuļaudu, bet ar lielāku taukaudu attīstību, tai skaitā intramuskulārajiem taukiem...

Pilnu rakstu lasiet februāra SAIMNIEKS LV numurā!