Ik gadu planētas iedzīvotāji izlieto triljonu plastmasas maisiņu. Diemžēl to pārstrāde ir tikai daļēja – pārējais nonāk izgāztuvēs, tiek apglabāts poligonos vai nokļūst dabā. Pašlaik piesārņojums ar plastmasas izstrādājumiem ir viens no lielākajiem cilvēka radītajiem draudiem mūsu planētai.

Situācija pasaulē
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2018. gada datiem, pasaulē gadā tiek saražots aptuveni 275 milj. t (Mt) plastmasas. Kopā ar pārtikas atkritumiem 12 Mt plastmasas nonāk okeānos, radot neatgriezeniskus bojājumus ekosistēmai. Aptuveni 80 % pasaules jūru un okeānu piesārņojuma (atkritumu) ir plastmasa. Ja atkritumu problēma netiks risināta, tad 2050. gadā okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju.

Šī iemesla dēļ Eiropas Savienības dalībvalstis ir ieviesušas stratēģiju ar 2030. gadu izmantot tikai pārstrādājamus plastmasas iepakojumus ekonomiski dzīvotspējīgā veidā (biodegradējamus apkartējā vidē), bet līdz 2025. gadam vismaz
20 % izlietoto iepakojuma materiālu pārstrādāt. Pēdējos gados vienreizlietojamie trauki (glāzītes, salmiņi, šķīvji), kas pirms desmit gadiem tika ražoti no plastmasas, tagad pārsvarā top no kartona, savukārt glāžu vāciņi no bambusa, kukurūzas vai citam šķiedrām. Taču, kā zināms, kartona trauku ražošanai vajadzīgi kokmateriāli, bet šī resursa atjaunošanai – laiks.

Pašlaik tik populārie izlietotās bioplastmasas izstrādājumi ir jāsavāc un jāšķiro, jo apkārtējā vidē tie nesadalās. Piemēram, iepakojumi no polilaktīda (PLA-Polylactic acid) sadalās 60 ºC, savukārt oksidegradējamie materiāli, kas satur epi piedevu, sadalās sīkās daļiņās, kas apkārtējo vidi piesārņo vēl vairāk nekā parastā plastmasa.

Pilnu rakstu lasiet Jūlija SAIMNIEKS LV numurā!