Saimnieks LV / 2026.gads (Jūnijs)

Kāpēc dzīva augsne ir saimnieka vērtīgākais resurss? Starptautiskā projekta BIOservicES ietvaros pētnieki no LVMI Silava un uzņēmums SIA Rīgas meži analizē, kā augsnes organismi – no mikroorganismiem līdz sliekām un posmkājiem – tieši ietekmē saimniecisko rezultātu – no augsnes auglības un barības vielu pieejamības līdz noturībai pret sausumu vai plūdiem. Projekta galvenais praktiskais pienesums ir jaunu indikatoru un digitālu rīku izstrāde. Tie ļaus lauksaimniekiem un mežsaimniekiem pieņemt precīzus, datos balstītus lēmumus par augsnes uzlabošanu, nodrošinot stabilu ražību un ekosistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Par projekta nozīmi un rezultātiem stāsta LVMI Silava vadošā pētniece Dr.silv. Dagnija Lazdiņa un SIA Rīgas meži Mežsaimniecības daļas vadītāja vietnieks Zigmārs Bulavs.

– No zinātniskā viedokļa, kā augsnes mikroorganismi un organismi tieši ietekmē kultūraugu produktivitāti un ilgtermiņa augsnes auglību Latvijā?

D. Lazdiņa: – Augsnes mikroorganismi veic dabiski atmirušo organismu pārstrādi – sadalīšanu un līdz ar to vielu aprites nodrošināšanu, vēlāk iekļaujas barības piramīdā, kur tie kalpo par barību citiem sarežģītākiem organismiem. Proti – gan veido biomasu, gan atbrīvo augu barošanās elementus nākamo sezonu veģetācijai. Šāda ietekme notiek ilgtermiņā, ietekmējot gan augsnes struktūru, gan bioķīmiskas izmaiņas augsnē.

Ja šis aprites balanss tiek izjaukts, tad ar nobīdi laikā tiek ietekmēta veģetācijas attīstība, tajā skaitā lauksaimniecības kultūraugu ražas un mežaudžu veselība. Ja sistēmā notiek straujas izmaiņas (appludinājumi, nosusināšana, augsnes virskārtas atdzišana, sakaršana), tas var ietekmēt organismus. Ja izmainās ekosistēmas struktūra, izdzīvo pielāgoties spējīgākie un samazinās daudzveidība.

Ja augsne ir dzīva, tā elpo (izdala CO2), virspusē ir veģetācija, kas to saista fotosintēzes procesos, veidojas cikls, kurā piedalās visi barošanās ķēdes locekļi. Mirusi augsne neelpo un nesadalās...

Pilnu rakstu lasiet jūnija SAIMNIEKS LV numurā!