Interese par ikdienas pārtikas grozā liekamo no pašu audzētā Pierīgas reģionā ir aktīva. Iespējams, to veicina nemainīgais iedzīvotāju skaita pieaugums reģionā, lauku uzņēmēju interese dažādot savu saimniecisko darbību jeb sabiedrībā pieaugošā vēlme atsvaidzināt mūsu sentēvu praksē gūtās iemaņas izaudzēt pašu patēriņam vajadzīgo.
Atsaucoties uz sadzirdēto vajadzību, LLKC Pierīgas birojs turpina organizēt mācības dārzeņkopībā. 21. aprīlī notika mācības ar AREI Priekuļu pētniecības centra un Dārzkopības institūta speciālistu piedalīšanos par kartupeļu, ķiploku un sīpolu audzēšanu.
Plānojot mācību programmu, akcents likts uz Latvijā izaudzēto un pieejamo sēklas materiālu ieguvi, audzēšanas metodēm, lai esam pašpietiekami un spējam sevi nodrošināt ar mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotāko šķirni un prasmēm audzēšanā.
1. Kartupelis joprojām ir viens no populārākajiem un piektais svarīgākais kultūraugs pasaulē. Vidēji 30 minūšu laikā pēc novākšanas lietojams pārtikā. Daudzveidīgi sagatavošanas veidi un salīdzinoši vienkārša uzglabāšana. No mājsaimniecības līdz komerciāliem nolūkiem audzētas, šobrīd pasaulē ir zināmas aptuveni 5000 kultivētas šķirnes. Īpaši nozīmīga ir kartupeļa uztura vērtība. Viens kartupelis, vidēji 150 g, satur 130 kcal (tikai), šķiedrvielas 2,7 g (10,88%), ogļhidrātus 31 g (10,1%), olbaltumvielas 2,8 g (5,6%), taukus 0,15 g. Veselībai nepieciešamo vitamīnu buķeti: C vitamīnu (33% no kopējā), B1, B2, B3, B5, B6,B9, A, E, K un citus. Atkarībā no šķirnes un pagatavošanas veida uztura vērtības īpatsvars var atšķirties, tomēr kopējā vērtība ir ļoti augsta. Kartupelis ir vērtīgs mūsu katra ikdienas pārtikas šķīvī.
2.Kartupeļa pagatavošana – mizots/vārīts jeb cepts kartupelis zaudē līdz 40% C vitamīna un minerālvielu, zaudē šķiedrvielas mizojot. Veselīgākais gatavošanas veids – krāsnī cepti kartupeļi ar mizu zaudē ~20% C vitamīna, tomēr saglabā šķiedrvielas un minerālvielas. Kā orientēties kartupeļu gatavošanos tipos, atrodams kartupeļu aprakstā (A,B,C,D,) – starp citu, informācija ir arī uz veikalu iepakojumiem.
3.Kā spēt orientēties kartupeļu sēklas piedāvājumā Latvijā? Eiropā selekcionētas ~1700 šķirnes. Katalogs https://www.europotato.org/varieties. Latvijā selekcionētas 17, katalogs https://registri.vaad.gov.lv/reg/skirnes.aspx. No tām 13 šķirnes selekcionētas AREI Priekuļu pētniecības centrā. Konsultēties par šķirnes izvēli, audzēšanas veidiem noteikti aicinām ar AREI Priekuļu pētniecības centra speciālistiem. Kā solīja paši pārstāvji – aktīva, atvērta sadarbība un iespēja praktiski apmeklēt centra izmēģinājuma laukus ir iespējama, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku. Kontakti saziņai: https://www.arei.lv/lv/priekulu-petniecibas-centrs.
5.Kāpēc izvēlēties šķirnes sēklu-
1) lai iegūtu maksimālo, iespējamo ražu. Iespēja zaudēt ražu līdz 90%, audzējot nesertificētas jeb saimniecībā ilggadīgi saglabātās šķirnes;
2) sertificēta sēkla samazina iespēju vīrusu ieguvei, izplatībai. Ir vairāk nekā 38 vīrus veidi, kuru izplatība, nemainot sēklas materiālu, ir izšķirošana ražai;
3) nodrošina tādu kartupeļa bumbuļa ieguvi, kāds izvēlēts audzēšanai.
6.Kā audzēt, lai izaug:
1) veikt augsnes analīzes ar mācību ietvaros pētnieku skaidri iedotiem rādītājiem;
2) augu maiņa, ne retāk kā reizi 3 gados. Jā, arī priekšaugu kultūras ir skaidri noteiktas;
3) mitrums un pareiza audzēšanas vides izvēle, izveide (mēslošana, atbrīvošana no nezālēm). Šie un daudzi citi praktiski risinājumi maksimālās ražas ieguvei tika pārrunāti niansēs. Precīzi zināt, kā rīkoties kartupeļu audzēšanā, noteikti ir vērts izzināt, pirms darīt. Atmaksāsies. Zināšanas nav noslēpums. Mācību dalībniekiem un interesentiem, kuri atjaunos jeb iegūs zināšanas saziņā ar konsultantiem un pētniekiem AREI Priekuļu pētniecības centrā. Arī mēs izmantosim pētnieku pieredzi un apmeklēsim ikgadējos, jebkuram interesentam pieejamos izmēģinājumu pasākumus Priekuļos. 2026. gadā jau augustā.
2.Populārākās sīpolu šķirnes mājsaimniecībai/komerciālai audzēšanai. To īpašības – garšai, audzēšanai, glabāšanai. Top – Šalotes (šķirnes ‘Matador F1’, ‘Red Sun’, ‘BonillaF1’, `Biztro`); `Exhibition`F1, ‘Sturon’, ‘Cupido’, ‘Red Baron’, ‘Stuttgarter Riesen’, Reinsburgas.
3.Audzēšanas veidi – no dēstiem, ziemas sīpoliem (populārākie TROY), sēklas un sīksīpoliem. Katram audzēšanas veidam īpašas metodes, ieguvumi. Sēklas materiāls biežāk komerciāliem nolūkiem paredzētās platībās. Savlaicīga sēja var nodrošināt lielisku ražu. Silta, mitra augsne ļauj arī Latvijas apstākļos plānot sīpolu sēšanu. 2026. gada pavasaris nebūtu pateicīgs – sējai pārāk sausa, auksta augsne. Šobrīd veģetācijai nepietiekami ilgs periods. Populārākais – sīksīpolu audzēšanas veids no Jetēm (07.05.) līdz Staņislaviem (08.05.) šajā sezonā var būt piemērotākais. Kad gaisa temperatūra stabili turas +5 grādu robežās un augsnes mitrums pietiekošs. Sīksīpolu ieguve faktiski ir sēklas sētā raža. Iespējams, kādam rodas interese par Latvijā selekcionētu sīksīpolu ieguvi.
4.Par mēslošanu. Precīzāk ‘pārmēslošanu’. Kā novērojuši mēslojuma tirgotāji un pētnieki – joprojām ar sirsnību, netaupot sīpolu stādījumos tiek lietotas pārāk lielas slāpekļa devas. Šoreiz “mazāk ir labāk” var būt izšķiroši auga augšanai, slimību novēršanai. Sabalansēts kompleksais mēslojums, vēlāk (pēc pirmo 2-3 lapiņu parādīšanās) papildmēslošana ar kalciju un boru saturošiem mēslošanas līdzekļiem ir pietiekoša. Pelnu deva (50-80 g) pavasarī būtu laikā un vietā.
5.Kaimiņi – cūku pupas nebūs tās labākie, lavandas un samtenes – labākie draugi sīpolam. Kaimiņos samtenes nodrošina augstāko no iespējamām ražām.
6.Slimības un kaitēkļi. To apkarošana. Ir vērts zināt.
7.Par brāli puravu – tā audzēšanas metodes.
Aizraujoties ar kartupeļu, sīpolu audzēšanas padomiem un augsnes apstrādes tehnoloģiju inovācijām, ķiploku audzēšanai tika atvēlēts mazāks laiks. Tomēr atziņas guvām arī te:
1.Ķiploks tiešām ir universāls kareivis teju visās izplatītākajās cīņās ar vīrusiem. Lietot, lietot, lietot.
2.Latvijā reģistrēta ziemas ķiploku šķirne ‘Ķentes’. Tās kloni joprojām aktīvi rotē mūsu mazdārziņos. Atrast tirgū salīdzinoši grūti, tomēr ir vērts. Šobrīd tirgū pieejamais citu valstu šķirņu klāsts var likt vilties. Latvijas augsne, klimatiskie apstākļi ķiploka sēklai ir izšķiroši ražai un auga slimībām.
3.Ziemas jeb vasaras ķiploki – izvēle par labu ražas apmēram, kopšanai audzēšanas laikā.
4.Īpaši interesantas mums šķita zināšanas par sēklas ieguvi no “gaisa sīpoliņiem”.
5.Priekšaugs, augsnes sagatavošana ziemas ķiplokiem – soli, solī.
Jaunākās ziņasIezīmējot ievērojamu ieguldījumu profesionālās izglītības un kokapstrādes n...
Jaunākās ziņasLatvijas mazie un vidējie uzņēmumi aktīvi investē savā attīstībā. Visvairāk...
Jaunākās ziņasLai veicinātu paaudžu nomaiņu Latvijas lauksaimniecībā, 5. martā no plkst. ...
Jaunākās ziņasNodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atgādina, ka no 23. februāra līdz 15. ...