Latvijā 2022.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, par 12% ir palielinājies izmantoto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu daudzums vienam graudaugu hektāram, kamēr vienam rapša sējumu hektāram izmantoto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu daudzums ir samazinājies par 22%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati par ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksaimniecības kultūraugiem 2022.gada ražai.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pērn graudaugu sējumos izmantotas 874,5 tonnas AAL, kas ir par 173,8 tonnām jeb par 24,8% vairāk nekā 2017.gadā, kad tika veikts pēdējais AAL apsekojums graudaugiem, lauka pupām un rapsim. Vienam hektāram graudaugu sējumu izmantotais AAL daudzums palielinājies no viena kilograma 2017.gadā līdz 1,12 kilogramiem 2022.gadā.

Vienlaikus statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2017.gada graudaugu sējumu platība ir Latvijā palielinājusies par 10,9%, līdz ar to pieaudzis arī kopējais graudaugiem izmantoto AAL daudzums. AAL lietošanas daudzumu ietekmē arī attiecīgā gada sējumu struktūra - ziemāju sējumos augu aizsardzības līdzekļus lieto arī rudenī. Ziemāju kultūraugu īpatsvars visā graudaugu sējumu platībā palielinājies no 53% 2017.gadā līdz 66% 2022.gadā.

CSP min, ka klimatiskie apstākļi ietekmē slimību izplatību un kaitēkļu populāciju, savukārt nokrišņu daudzums stimulē nezāļu augšanu. 2022.gada laika apstākļi veicināja nezāļu attīstību un pieauga nepieciešamība lietot vairāk herbicīdu. Vidēji vienam graudaugu sējumu hektāram izmantoto herbicīdu daudzums palielinājās no 0,36 kilogramiem 2017.gadā līdz 0,51 kilogramam 2022.gadā, kas būtiski ietekmēja kopējo graudaugiem lietoto AAL daudzuma pieaugumu.

Visintensīvāk herbicīdi lietoti ziemas kviešu sējumos - 73,3% no kopējiem graudaugu sējumos izmantotajiem herbicīdiem. Ziemas kviešu sējumu platība piecu gadu laikā ir pieaugusi par 117 700 hektāru jeb 35,5%.

Herbicīdu izmantošanas pieaugums bija visās graudaugu kultūraugu sējumu platībās, izņemot ziemas miežus un griķus. Vienam ziemas kviešu sējumu hektāram izmantoto herbicīdu daudzums pieaudzis no 0,36 kilogramiem 2017.gadā līdz 0,64 kilogramiem 2022.gadā, vasaras kviešu - attiecīgi no 0,28 kilogramiem līdz 0,37 kilogramiem, vasaras miežu - no 0,26 kilogramiem līdz 0,42 kilogramiem un auzu - no 0,18 kilogramiem līdz 0,25 kilogramiem.

"Garāki rudens periodi un siltākas ziemas rada labvēlīgus pārziemošanas apstākļus divdīgļlapju nezālēm ziemāju labību sējumos, kuru ierobežošanai lauksaimnieki izmanto selektīvos herbicīdus, piemēram, MCPA, kuram raksturīga salīdzinoši liela deva uz hektāru," min Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Vents Ezers.

Vienam graudaugu sējumu hektāram izmantoto fungicīdu un augu augšanas regulatoru apjoms piecu gadu laikā ir samazinājies - fungicīdu no 0,24 kilogramiem 2017.gadā līdz 0,22 kilogramiem 2022.gadā, bet augu augšanas regulatoru - attiecīgi no 0,44 kilogramiem līdz 0,39 kilogramiem. Insekticīdu lietojums 2022.gadā bija maznozīmīgs, kas skaidrojams ar zemu kaitēkļu intensitātes pakāpi ražas gadā un arī ar mazu lietojuma devu vienam hektāram.

Ziemas kviešiem lietoto fungicīdu daudzums vienam sējumu hektāram samazinājies no 0,38 kilogramiem 2017.gadā līdz 0,31 kilogramam 2022.gadā, vasaras kviešiem - attiecīgi no 0,2 kilogramiem līdz 0,15 kilogramiem, bet vasaras miežiem - no 0,13 kilogramiem līdz 0,11 kilogramiem.

Ziemas kviešiem lietoto augu augšanas regulatoru daudzums vienam sējumu hektāram samazinājies no 0,71 kilograma 2017.gadā līdz 0,59 kilogramiem 2022.gadā, vasaras kviešiem - attiecīgi no 0,3 kilogramiem līdz 0,23 kilogramiem, rudziem - no 0,44 kilogramiem līdz 0,23 kilogramiem, bet ziemas miežiem - no 0,25 kilogramiem līdz 0,17 kilogramiem.

Rapša sējumu apstrādei izmantotas 156,9 tonnas AAL, kas ir par 9,2 tonnām jeb 6,2% vairāk nekā 2017.gadā. Izmantoto kopējo pesticīdu daudzuma pieaugumu ietekmēja būtisks rapša sējumu platību pieaugums - par 42 900 hektāru jeb 36,5%. Vidēji vienam rapša sējumu hektāram izmantoto pesticīdu daudzums samazinājās no 1,26 kilogramiem 2017.gadā līdz 0,98 kilogramiem 2022.gadā.

Lauka pupu platībās izmantotas 36,2 tonnas AAL, kas ir par 33,3 tonnām jeb 48,1% mazāk nekā 2017.gadā. Lauku pupu platība samazinājusies par 16 900 hektāru jeb 39,8%.

Vienam sējuma hektāram visvairāk lietoti herbicīdi ziemas kviešu sējumos - vidēji 0,64 kilogrami, ziemas rapša sējumos - 0,59 kilogrami, vasaras rapša - 0,58 kilogrami, ziemas miežu - 0,49 kilogrami un lauka pupu - 1,25 kilogrami. Augu augšanas regulatori lietoti 0,59 kilogrami vidēji vienam ziemas kviešu sējumu hektāram, bet insekticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai, lietoti ļoti maz.

Lietoto herbicīdu īpatsvars graudaugiem izmantoto AAL daudzumā 2022.gadā veidoja 45,1% (2017.gadā - 30,3%), rapša sējumos attiecīgi 59,9% (2017.gadā - 78,8%), bet lauka pupu platībās - 88,2%.

Graudaugu, rapša un lauka pupu sējumos lietoto darbīgo vielu skaits samazinājies no 100 darbīgajām vielām 2017.gadā līdz 86 vielām 2022.gadā. Graudaugu sējumos izlietoto herbicīdu daudzumā 61,5% veidoja trīs darbīgās vielas - 27,9% glifosāts, 18% - MCPA un 15,6% prosulfokarbs, bet izlietoto fungicīdu daudzumā 64,4% veidoja četras darbīgās vielas - 30,5% protiokonazols, 12,9% - spiroksamīns, 10,9% - tebukonazols un 10,1% - piraklostrobīns. Augu augšanas regulators hlormekvāta hlorīds veidoja 79,6% no kopējā graudaugu sējumos izmantotā augu augšanas regulatoru apjoma.

Rapša sējumos 77,2% no lietotajiem herbicīdiem veidoja trīs darbīgās vielas - metazahlors - 41,7%, glifosāts - 25% un dimetahlors - 10,5%. Lauka pupu platībās 39,6% no izmantotajiem herbicīdiem veidoja aklonifēns.

https://infogram.com/lauksaimniecibas-kulturaugiem-izmantotie-pesticidi-2022gada-1hnq410vn0d5k23?live