Biedrība “Zemnieku saeima” vērsusies pie Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un valdības, aicinot nekavējoties apturēt Latvijas Bankas izstrādāto “Ieteikumu dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai” izmantošanas veicināšanu kredītiestādēs. Biedrība arī prasa izvērtēt Latvijas Bankas padomes padomnieka un ilgtspējas virziena vadītāja Edvarda Kušnera atbildību, aicinot viņu atkāpties no amata.

Biedrība informē, ka nav pieņemams, ka Latvijas Banka bez lauksaimnieku iesaistes izstrādā kritērijus, pēc kuriem bankas nākotnē var vērtēt lauksaimniecības uzņēmumu kredītrisku. Šobrīd saskaņā ar Latvijas Bankas izstrādātajām vadlīnijām par dabai nelabvēlīgu var tikt atzīta likumīga un profesionāli pamatota saimniekošana.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Latvijas Banka ir norādījusi, ka dokumenta pamatā ir strukturēta ekspertu aptauja. Tomēr ieteikumu sagatavošanā lauskaimniecības eksperti netika iesaistīti. Mēs šo dokumentu ieraudzījām kā faktu. Latvijas banka nav publiskojusi pilnu ekspertu sarakstu, informāciju par viņu profesionālo kompetenci, kā arī aptaujas metodiku, lai būtu skaidro saprotams, kā tieši ekspertu viedokļi pārvērsti konkrētos saimnieciskās darbības vērtēšanas kritērijos. Uzsveru, ka šie kritēriji var tieši ietekmēt turpmāko zemnieku ikdienu,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Izstrādātie ieteikumi apdraud nozares attīstību

Ne tikai lauksaimniecība, bet arī mežsaimniecība, uz kuru arī attiecas izstrādātās Latvijas Bankas vadlīnijas,  ir tieši atkarīgas no ilgtermiņa banku finansējuma, jo tehnikas, būvju, meliorācijas, energoefektivitātes un pārstrādes projektu īstenošanai nepieciešamas apjomīgas un ilglaicīgas investīcijas. Biedrība atīst, ja Latvijas Bankas ieteiktie kritēriji tiks pārņemti komercbanku kredītriska politikās, tad lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi var saskarties ar  augstākām aizdevumu procentu likmēm un papildu finansēšanas nosacījumiem, kā arī atteikumiem finansēt jaunas investīcijas.

“Tieši investīcijas ļauj uzņēmumiem ieviest precīzās tehnoloģijas, samazināt emisijas, uzlabot energoefektivitāti un pielāgot ražošanu klimata pārmaiņām. Ja finansējums kļūs dārgāks vai nepieejams, nebūs ne modernizācijas, ne produktivitātes pieauguma, ne iespēju izpildīt arvien augstākās vides prasības,” norāda Juris Lazdiņš. Ietekme neaprobežotos tikai ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Ražošanas un investīciju samazināšanās skartu arī pārtikas pārstrādi, kokrūpniecību, transportu, ostas, tehnikas tirdzniecību un servisu, būvniecību, enerģētiku un citus saistītos uzņēmumus. Samazinātos eksporta un nodokļu ieņēmumi, pieaugtu Latvijas atkarība no importa un tiktu vājināta valsts pārtikas un ekonomiskā drošība.

Brīvprātīgi ieteikumi var kļūt par faktisku regulējumu

Saskaņā ar LB izstrādātajām vadlīnijām par "dabai nelabvēlīgu" var tikt atzīta pilnībā likumīga, profesionāli pamatota un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atbilstoša saimniekošana. Tā rezultātā lauksaimnieki var tikt nostādīti situācijā, kurā, pat strikti ievērojot 

normatīvos aktus, bankas viņu darbību var klasificēt kā "pārāk riskantu" vai "kaitīgu". J. Lazdiņš uzsver, ka vadlīnijas pēc būtības iesaka bankām kreditēt tikai tādus uzņēmumus, kas praktizē ekstensīvus un pārpiesardzīgus zemes apsaimniekošanas veidus. Biedrība īpaši iebilst pret iespēju zemes īpašnieku atzīt par paaugstināta riska klientu tikai tādēļ, ka, piemēram, viņa īpašumā konstatēta invazīva suga, kuru viņš nav ieviesis un kuras izplatību objektīvi nevar pilnībā kontrolēt. Šādā gadījumā finansējuma pieejamība varētu būt atkarīga nevis no uzņēmuma maksātspējas un saimniekošanas kvalitātes, bet no apstākļiem, par kuriem īpašnieks nav atbildīgs. Lai gan Latvijas Banka uzsver, ka ieteikumiem ir brīvprātīgs raksturs, centrālās bankas izstrādātam dokumentam ir būtisks institucionālais svars. Komercbankas, cenšoties ievērot uzrauga gaidas un mazināt savus riskus, šos ieteikumus var iestrādāt savās kreditēšanas politikās. “Latvijas Banka nevar aprobežoties ar skaidrojumu, ka tie ir tikai ieteikumi. Ja tos pārņems komercbankas, sekas būs ļoti konkrētas – dārgāks kredīts, zemāks īpašuma novērtējums vai atteikums finansēt. Tas var kļūt par slēptu saimnieciskās darbības regulējumu, par kuru nav lēmusi ne Saeima, ne valdība,” uzsver Juris Lazdiņš.

Aicina atkāpties Edvardu Kušneru no amata 

Biedrība “Zemnieku saeima” aicina nekavējoties apturēt ieteikumu izmantošanas veicināšanu kredītiestādēs līdz neatkarīgam metodoloģijas un ekonomiskās ietekmes izvērtējumam. Kā arī publiskot ekspertu vārdus un to profesionālo kompetenci, kas piedalījušies šo vadlīniju izstrādē. J.Lazdiņš: “Ņemot vērā, ka šo ieteikumu – vadlīniju autors ir Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs, aicinām viņu atkāpties no ieņemamā amata. Uzskatām, ka cilvēks, kurš ar savu darbu zem sitiena palicis stratēģiski svarīgu nozaru pastāvēšanu, nevar atrasties tik nozīmīgā amatā. Jau tuvākajā laikā aicinām izveidot līdzsvarotu ieteikumu pārskatīšanas darba grupu, kurā ar vienlīdzīgām tiesībām piedalās lauksaimniecības un mežsaimniecības organizācijas, praktizējoši uzņēmēji, agronomi, lopkopības, mežkopības, meliorācijas, ekonomikas un banku kredītriska eksperti.” Biedrība uzsver, ka neiebilst pret dabas daudzveidības saglabāšanu un profesionālu finanšu risku vērtēšanu. Tomēr kritērijiem, kuri var ietekmēt veselu tautsaimniecības nozaru finansēšanu un attīstību, jābūt zinātniski pamatotiem, samērīgiem un ekonomiski izvērtētiem. Tie jāizstrādā kopā ar cilvēkiem, kuri ikdienā apsaimnieko Latvijas zemi un mežus. Dabas aizsardzības vārdā nedrīkst radīt mehānismu, kas samazina Latvijas ražošanu, kavē investīcijas, iztukšo reģionus un palielina valsts atkarību no importa.