, .
cloudy 9.8℃
Vārda dienu svin: Liesma, Elita, Alita

Augļu dārza sagatavošana ziemai

LLKC , 10-09-2021
Augļu dārza sagatavošana ziemai

Ziema visiem augļu dārziem ir liels pārbaudījums, jo var būt gan labvēlīgāki, gan nelabvēlīgāki apstākļi koku drošai pārziemošanai. Ziemas bargums ietekmē nākamā gada ražu, kā arī paša koka izdzīvošanu. Augļu koki ziemai jāsāk gatavot jau iepriekšējā gada vasarā.

Vasarā

Augļu kokiem ir jādod sabalansēts mēslojums. Nedrīkst dot lielas slāpekļa mēslojuma devas, tāpat nedrīkst dot slāpekļa mēslojumu pēc 1. jūlija. Slāpeklis veicina dzinumu augšanu, vēlu vasarā izauguši dzinumi nepaspēs nobriest un ziemā nosals. Ja patlaban viengadīgie dzinumi nav nobrieduši, tad jāiedod fosfora un kālija mēslojums. Jo dzinumi būs vairāk nobrieduši, jo kokam būs lielāka salcietība.

Salcietība ir auga spēja bez bojājumiem izturēt zemu negatīvu temperatūru un pēc sala izbeigšanās normāli turpināt savus fizioloģiskos procesus.

Rudenī

Augļu koku ziemcietību un salcietību var ietekmēt arī iepriekšējā gada raža. Ja tā ir ļoti liela, tad koks tiek novājināts, un pat izturīgākai šķirnei var apsalt dzinumi. Lai augļu koki netiktu novājināti, ir nepieciešama ražas normēšana. To veicot, nemainās ražas kopējais svars, bet mainās augļu skaits un līdz ar to arī sēklu skaits, kas kokam ir jānobriedina un jānogatavina. Sēklu briedināšana lielākoties ir tā, kas novājina augļu koku.

Kā pasargāt augļu dārzu no kailsala – zemas negatīvas temperatūras bez sniega segas. Šo dabas parādību nekad nevar paredzēt, tāpēc vēlams koku apdobes uz ziemu mulčēt vai vismaz atstāt minimālu veģetāciju, kas piesedz augsni un koku saknes. Mulčēt vislabāk ir ar skujkoku šķeldu. Nekādā gadījumā nebūtu vēlams izmantot šķeldu, kas iegūta no augļu kokiem, jo tad pastāv dažādu slimību risks. Mulču nedrīkst likt tieši pie stumbra, jāatstāj vismaz 10 cm, jo mulčā bieži dzīvo peles, kas nograuž augļu kokiem mizu. Apdobē nedrīkst atstāt arī ļoti lielu zāli, jo tā arī var būt lieliska mājvieta pelēm.

Latvijā rudens lielākoties ir vēss un mitrs, un tas ir piemērots klimats sēņu slimību attīstībai. Skatoties tālredzīgi, rudenī vajadzētu izdarīt visu iespējamo, lai nākamajā gadā būtu mazāks slimību drauds.

Rudenī vācot ražu, vajag no koka novākt visu izaugušo. Ja ir augļi, ko nevēlas izmantot, tad tie vismaz jānopurina zemē, lai tie nepaliek kokā pa ziemu. Augļi pēc kāda laika vienmēr sāk bojāties, ja tie ir palikuši kokā, tad caur augļa kātiņu slimību izraisošais sēnes micēlijs var inficēt koksni. Ja tā ir inficēta, tad nākamos gados pusgatavi augļi sapūs koka zaros un saimnieks paliks bez ražas.

Koku lapās pārziemo ļoti daudz dažādas slimības, piemēram, ābeļu kraupis, kauleņkoku sausplankumainība, kauleņkoku lapbire u. c. Slimības ierosinātājs lielākoties spēj pārziemot, kamēr atrodas lapā; augsnē slimības ierosinātāji nespēj ilgstoši izdzīvot.

Mazdārziņos lapas ir iespējams savākt un sadedzināt, bet lielos dārzos to nav iespējams reāli izdarīt. Kauleņkokiem agri pavasarī lapas ar potenciālo infekcijas materiālu var iefrēzēt augsnē, kur tās arī sadalīsies. Turpretī pundurābelēm augsnes frēzēšana nav iespējama. Ābeļu dārzos vēlu rudenī, kad kokiem birst lapas un temperatūra nokritusies zem +5 °C, ir iespējams smidzināt ar 5% karbamīda šķīdumu. Karbamīds ir ļoti koncentrēts slāpekļa mēslojums, kas veicina lapu sadalīšanos un līdz ar to samazina iespēju pārziemot slimībām. Karbamīda šķīdumu, protams, drīkst smidzināt virsū arī citiem kokaugiem. Pēc smidzināšanas noteikti nomazgājiet traktortehniku, jo slāpeklis veicina arī koroziju.

Stumbrus no saules apdegumiem var vienkārši pasargāt, tos nokaļķojot baltus. Ja stumbriem ir tītas apkārt avīzes vai kāds cits materiāls, tad kaļķošana nav nepieciešama. Stumbru kaļķošanai visbiežāk izmanto krītu, dzēstos kaļķus vai balto krāsu, bet ir pieejami arī jau gatavi maisījumi, kas tam speciāli paredzēti. Stumbrus nepieciešams kaļķot vēlu rudenī, siltā, saulainā dienā, kad kokiem sāk birt lapas. Ja ir ļoti daudz koku un trūkst laika, lai varētu visus nokaļķot, tad var apstrādāt stumbram tikai rietumu pusi, jo miza visbiežāk plīst tur.

Rudenī augļu kokiem sākas dziļais miera periods, kas ilgst apmēram līdz janvārim, šajā periodā salcietība ir ļoti augsta, augi spēj izturēt pat -30 °C un -40 °C lielu salu. Augsta salcietība var saglabāties līdz pavasarim, ja ir augsta ziemcietība.

Ziemā

Ziemcietība ir auga spēja izdzīvot miera periodā pie īslaicīgām pozitīvām temperatūrām. Pēc dziļā miera perioda seko piespiedu miera periods, tajā koki turpina atpūsties, kamēr ārā ir negatīvas temperatūras. Piespiedu miera perioda pārciešana bez bojājumiem ir ļoti atkarīga no ziemcietības. Piespiedu miera periodā parādoties pozitīvām temperatūrām, augļu koki nedaudz pamostas, līdz ar to samazinās salcietība. Vēlāk pavasarī, atnākot lielākam aukstumam, koki var ciest no sala bojājumiem, pirmie parasti cieš ziedpumpuri.

Bez pelēm ziemā dārzu apdraud zaķi un stirnas, kas apgrauž kokiem mizu un pat zarus. Ir daudz un dažādi veidi, kā pasargāt augļu kokus no dzīvniekiem. Ja dārzā koku ir daudz, tad vieglākais veids ir apvilkt visam dārzam apkārt pīto stiepļu žogu. Ziemā, ja ir bieza sniega sega, tad gar žogu sniegs ir jātīra. Bieza sniega sega samazina žoga augstumu, kas ļauj dzīvniekiem pārlēkt pāri.

Ja koku nav pārāk daudz, tad stumbrus var aptīt ar avīzēm, niedrēm, salmiem vai skujām. Stumbra aptīšanas metode pasargās tikai stumbru, sānzari nebūs aizsargāti. Aptīšanu vislabāk veikt neilgi  pirms tam, kad iestājas sals. Pavasarī jebkurš materiāls jāņem nost. Kokiem stumbrus var neapsiet, ja dārzam ir apvilkts žogs.

Tagad ir pieejami arī plastmasas aizsargi, kurus vienkārši var aplikt ap stumbru. Tie ir lietderīgi, ja dzīvnieki arī vasarā nāk apgrauzt stumbrus, jo tos var turēt visu gadu. Ja tomēr dzīvnieki ir nodarījuši bojājumus augļu kokiem, tad vēlams to konstatēt pēc iespējas ātrāk, jo tas var glābt kokam dzīvību. Ja apgrauzti zari, tad, visticamāk, bojātā daļa būs jānogriež. Ja bojāts stumbrs, tad bojāto vietu vajag nosmērēt ar brūču ziedi vai lerānu, bet, ja stumbrs ir apgrauzts lielā posmā un visapkārt stumbram, tad nevar cerēt, ka koks izdzīvos pat pēc savlaicīgas konstatēšanas un brūču apstrādāšanas.

Dārza saimnieks ziemā var regulāri pārbaudīt, kā koki ir pārcietuši aukstumu. Saimniekam jānogriež zars, sekojoši zaram pēc tam jānogriež visi pumpuri. Nogrieztie pumpuri jāpārgriež gareniski uz pusēm un jāskatās, kādi ir audi, lai vieglāk saskatītu, var izmantot palielināmo stiklu. Ja pārgriežot pirmajā brīdī pumpuram (pastāvot tas paliek brūns) visi audi ir koši zaļi, tad nav pamata uztraukties. Ja redzami brūni audi, tad pumpuri ir cietuši. Pumpuram var būt bojātas tikai atsevišķas daļas – auglenīca, drīksna vai arī bojāts viss pumpurs. Ja ir bojāti tikai ziedputekšņi, tad pastāv iespēja, ka ziedpumpurā vēl attīstīsies auglis, bet, ja cietusi ir auglenīca, tad zieds ir sterils. Ziedi ar nosalušām auglenīcām var izplaukt un skaisti ziedēt, bet ražu nedos.

Ziemas otrajā pusē ievērojamus postījumus stumbriem var nodarīt saule. Tas notiek tad, ja ir sniegs un koki atrodas piespiedu miera periodā. Saulei apspīdot koka vainagu, stari vienmērīgi izkliedējas pa to. Bet, saulei spīdot uz sniega, stari atstarojas no sniega un ar lielu intensitāti spīd tieši uz stumbru. Apspīdot stumbru, tas sakarst un tajā sāk cirkulēt sula, bet pēc saules norietēšanas stumbrs ļoti strauji atdziest, kā rezultātā pārplīst miza. Stumbriem arī miza pie sakņu kakliņa mēdz saplaisāt, augot smagās māla augsnēs, un ja ziemā ir krasas temperatūras svārstības no pozitīvām temperatūrām uz negatīvām.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Nodotā svaigpiena apmērs Latvijā augustā pieaudzis par 1,8%
Nodotā svaigpiena apmērs Latvijā augustā pieaudzis par 1,8%

Nodotā svaigpiena apmērs šogad augustā Latvijā palielinājies par 1,8% salīd...

Liellopu gaļas iepirkumu cena augustā Latvijā pieaugusi par 2,6%
Liellopu gaļas iepirkumu cena augustā Latvijā pieaugusi par 2,6%

Latvijā govs liemeņa iepirkuma cena šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju p...

Cūkgaļas cena Latvijā augustā bija vidēji par 9,4% lielāka nekā gadu iepriekš
Cūkgaļas cena Latvijā augustā bija vidēji par 9,4% lielāka nekā gadu iepriekš

Cūkgaļas cena Latvijā šogad augustā bija vidēji par 9,4% lielāka nekā pirms...

Valmieras muzeja Garšaugu dārzā būs skatāma dārzeņu izstāde "Kartupelis"
Valmieras muzeja Garšaugu dārzā būs skatāma dārzeņu izstāde "Kartupelis"

No šodienas līdz sestdienai Valmieras muzeja Garšaugu dārzā būs skatāma dār...