Pēc biedrības “Zemnieku Saeima” pasūtījuma Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Dižstendes pētniecības centrs šovasar pārbaudīja, kā Latvijā pieejamie atgūto augu barības vielu materiāli ietekmē augu augšanu. Indikatorkultūra izmēģinājumā bija griķi, šķirne ‘Aiva’.

Izmēģinājumā salīdzināja sešus augsnes ielabotājus: bioogli no skābbarības ar klijām, ģipsi, pelnus, L fosforu, digestāta granulas un kompostu. Tos salīdzināja ar kontroles variantu bez piedevām. Griķus iesēja 24. jūlijā 28 podos āra apstākļos un novāca 7. septembrī, ziedēšanas sākumā. Pēc tam AREI laboratorijā analizēja gan augsni, gan augu virszemes daļas un saknes.

Latvijā pieejamo atgūto augu barības vielu materiālu ietekmes izvērtējums uz augu augšanu podu eksperimentos

Galvenās atziņas:

• Zaļmasas raža visos variantos, izņemot digestāta granulas, bija augstāka nekā kontrolē. Arī sakņu masa visos variantos pārsniedza kontroli. Digestāta variantā griķi sadīga sliktāk.
• Lielāko sausnas ražu salīdzinājumā ar kontroli deva L fosfors, ģipsis un bioogle.
• L fosfors un pelni strauji paaugstināja augsnes pH. Ar bioogli augsnē palielinājās kālija un fosfora saturs, ar ģipsi palielinājās sēra saturs. Digestāts palielināja fosfora, kālija, sēra un magnija saturu.
• Kālija saturs griķu virszemes daļās visos variantos bija augstāks nekā kontrolē.

Pētnieki secina, ka organiskie un minerālie atgūtie materiāli var daļēji aizstāt minerālmēslojumu, tomēr barības vielas ir jāsabalansē, jo neviens materiāls viens pats nenodrošina visu, kas augiem vajadzīgs. Rezultāti ir iegūti vienā sezonā un parāda tendences. Lai secinājumi būtu pamatoti, izmēģinājums jāatkārto.

Pētījumu veica Kristers Leķis, Adrians Ozols un Santa Rotberga (AREI Dižstendes pētniecības centrs).