, .
lightrain 9.5℃
Vārda dienu svin: Gaidis, Didzis

Amerikāņi domātu, ka ar savu zemi mēs esam miljonāri

Armands Tripāns , 19-04-2021
Amerikāņi domātu, ka ar savu zemi mēs esam miljonāri

Šodienas lauksaimnieks nav tas, kas bija pirms desmit gadiem – laukos tagad saimnieko ar zināšanām. Modernam traktoram nav tikai gāzes pedālis un divi kloķi un svarīgākais mezgls lauksaimniecībā ir cilvēks. Latvijas tālākajos reģionos nav aizmirstība un nolemtība. Teju  katrā miestā ir divi stāsti – bezcerīgie un neticamie. Un tur nav nekā kopīga ar naudu.

 

Tā ir viena no atziņām, ko esmu guvis, viesojoties nu jau 40 dažādās zemnieku saimniecībās visos Latvijas reģionos un nostūros. Ir aplami teikt, ka laukos ir palikuši tikai dzērāji un tie, kas nav aizbraukuši uz Angliju. Reģionos ir palikuši gudrākie un spēcīgākie, tie, kuriem ir zināšanas un prasmes saimniekot atbilstoši mūsu laiku prasībām. Lai arī cik skarbi tas neskanētu, patiesībā tie, kas ir aizbraukuši, nebija gana zinoši un spējīgi, lai paliktu un turpinātu saimniekot gudri. Darba tirgū vajag rokas, to trūkst, bet vēl vairāk trūkst smadzeņu, kuras darbina rokas.

 

Tu vari saimniekot gudri, nevis sanaglojot siltumnīcu no veciem dēļiem, bet ar zināšanām – ko, kad, kur sēt, kādi apstākļi, barības vielas būs piemērotākie u.tml. Ja kādam atmiņā palikuši laiki, kad bija viensētas ar divām govīm un desmit vistām, tad tā ir vēsture. Tā ir cīņa par izdzīvošanu un eksistēšanu laukos, bet tā nav lauksaimniecība. Teju leģendārie stāsti par “Ulmaņlaiku” uzvarām lauksaimniecībā mūsdienās ir noslēgušies.

 

Gremdējoties atmiņās, daudziem labpatīk piesaukt Ulmaņlaikus kā zelta posmu Latvijas vēsturē, kā eksportējām sviestu, bekonu, cik varena tad bija lauksaimniecība. Tomēr būtu jāsaprot, ka faktiski tas tika sasniegts ar milzīgu Latvijas vergu darbu – šo veiksmes stāstu mūsu senči iznesa ar saviem sviedriem, ar necilvēcīgu darbu, ko mūsdienās vairs nekad neredzēsim un kas arī nav nepieciešams.

 

Lauki ir mūsu veiksmes stāsts

Covid pandēmija mums apliecināja, ka Latvija sevi vienmēr varēs pabarot. Šodien Latvijas veiksmes stāsts un mūsu spēks ir Latvijas lauki, zemnieki, kas vārdos varbūt skarbi un neatzīs, ka ir Latvijas patrioti, bet ar savu rokasspiedienu, ar karogu, kas ikdienas plīvo pie viņu saimniecības, un ar savu darbu apliecina, ka Latvija ir viņu mājas. Pat ja kādu apstākļu dēļ mēs būsim vieni, mēs varēsim sevi pabarot, pateicoties mūsu lauksaimniekiem.

 

Visus cilvēkus, ko izvēlos un rādu LTV1 raidījumā “Zemes stāsti”, neviens man neiesaka – pats atrodu, pats izvēlos, tostarp arī tādas saimniecības, kas nekad, nekur nav parādījušās. Esmu filmējis gan bioloģiskās, gan konvencionālās saimniecības. Neslavinām ne vienus, ne otrus – mēs parādām, kā cilvēki strādā. Gan vieniem, gan otriem ir savi pircēji. It kā nekas netraucē mierīgai līdzpastāvēšanai, tomēr nauda diktē karošanu savā starpā.

 

No savas pieredzes un novērojumiem es pat gribētu vairāk mest to akmeni bioloģisko saimnieku pusē. Varbūt ne pašu saimnieku, bet tieši viņu līderu lauciņā, kas ir redzamākie nozares pārstāvji, kas uzstājās konferencēs, redzami medijos. Man izskatās, ka viņi kurina neiecietību pret konvencionālajiem lauksaimniekiem un dara to, izšaujot lielu uguni un daudz apgalvojumu, kas nav patiesi. Piemēram, nav tiesa, ka bites nelidos, ja blakus būs konvencionālais lauks. Ir nedaudz jāpastudē kaut vidusskolas bioloģijas viela, pirms apgalvot ko tādu.

 

Jābeidz skaust kaimiņa panākumi

Pērn vasarā mediju telpā tika veidoti sižeti par bitēm, kas  vairs nelido, nenes ražu utt. Nointervē cilvēku, kurš bites nekad nav apkopis. Viņš dzīvo laukos un ir ievērojis, ka bites pēkšņi vairs nelido. Iemeslu tam var būt daudz – mazāks reģions viņu lidošanai, bišu slimības, nepietiekama piebarošana uz ziemu, bet šo zināšanu nav ne intervējamajam, ne žurnālistam. Viņi nezina, kas bija traktorā – tikpat labi tās varēja būt barības vielas, nevis iedomātā inde. Tas ir jautājums par izglītotību, un, ja mēs gribam attīstīt Latvijas laukus, tad tur ir jābūt zināšanām. Bet mēs sirgstam ar Latvijas viensētu sindromu, skaužam kaimiņu, cīnāmies ar viņu, tā vietā, lai strādātu kopā.

 

Bites turpinās lidot tāpēc, ka bišu saimju skaits valstī ik gadu palielinās. Arī šogad Biškopju biedrība prognozē saimju pieaugumu, un tas neiet kopā ar skaļajiem paziņojumiem, ka viss noindēts. Tas, kas notika pagājušajā vasarā, manuprāt, bija bioloģisko un konvencionālo lauksaimnieku karošana. Cik esmu redzējis, saimniecību līmenī kara situācijas nav – ja laukus nepieciešams smidzināt, tad pabrīdina kaimiņu un to dara pa naktīm, kad bites nelido. Man ir sajūta, ka šis konflikts ir mākslīgi uzpūsts publiskajā telpā, nevis starp reāliem lauksaimniekiem, bet drīzāk organizāciju vadītājiem, politiskajām interesēm. Tas ir mans viedoklis, par to var man mest ar akmeņiem.

 

Šīs karošanas absurdumu spilgti ilustrē viena pagājušogad piedzīvota epizode. Vasarā viesojos Zaļenieku pagastā “Zemnieku saeimas” vadītāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres konvencionālajā zemnieku saimniecībā “Vilciņi-1”. Jau pāris gadus gribējās apciemot arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāja Gustava Norkārkļa bioloģisko zemnieku saimniecību “Salenieki”, jo viņš strādā izcili. Filmēšana tika plānota divus gadus. Bet brīdī, kad asociācijas vadītājs padzirdēja, ka iepriekš esmu filmējis “Vilciņos”, viņš nometa pa bremzēm. Un arguments bija tāds, ka mēs slavinām graudu audzētājus. Tā ir klaja ņirgāšanās ne jau par manu profesionālo darbu, bet gan vēlreiz spilgts apliecinājums – ir viņi (konvenciālie), un esam mēs (bioloģiskie).

 

Tajā brīdī spilgti izjutu šo tumsonību, ka cilvēki jau tiktāl ir apjukuši savā iedomātajā cīņā ar pretinieku, ka nespēj izcelt sevi un savu pozitīvo stāstu. Interesanti, ka pagājušajā sezonā jau bijām filmējuši arī divus Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedrus – viesojāmies gan pie bioloģiskās gaļas ražotājiem brāļiem Vīgantiem Ērgļu pusē, gan pie bioloģiskā zemnieka Jāņa Vaivara, kas Ķeguma pusē audzē zāļu tējas. Nu tad johaidī! Kā var būt tā, ka jūs neejat vienā virzienā? Atbilde – šie vīri ir darītāji, nevis politikas bīdītāji.

 

Ar bioloģisko saimniekošanu zemeslodi nepabarosim

Vajadzētu saprast, ka visā pasaulē bioloģiskie vienmēr būs mazākumā. Bioloģiskās saimniecības ražo labu preci. Izcils piemērs ir Ķelmēnu maize. Uzreiz vari iztēloties to ceptuvi, ko saimnieks un un viņa meita uzrauga caurām diennaktīm, paši audzē rudzus, paši cep maizi. Tā mīlestība, tas ieguldītais darbs ir unikāls, bet viņi nevarēs paēdināt visu Latviju. Ar bioloģisko saimniekošanu nav iespējams pabarot visu zemeslodi. Ja nebūs konvencionālo lauksaimnieku, cilvēki mirs badā. Ja kāds apgalvo pretējo, matemātika apliecinās, ka tas nav iespējams. Jā, arī es cenšos izvēlēties bioloģisko saimnieku produkciju – olas, maizi, dārzeņus un augļus, jo, manuprāt,  tur ir vairāk tās mīlestības nekā mūsu vecāku dārzu sarūpētajos labumos.

 

Diemžēl ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa, kas Latvijā var atļauties pirkt bioloģisko pārtiku Kalnciema tirdziņā, nav liela, tāpēc ir svarīgi, lai bioloģiskajam tomātam par 6 eiro eiro blakus būtu alternatīva, kas pieejama ikvienam. Latviešiem patīk zeme, patīk ik rudeni redzēt augļus, ko tā dod. Ja Amerikas vidienē jūs kādam pateiktu, ka brīvdienās brauksiet uz saviem laukiem kaut ko sēt vai stādīt, viņi saķers galvu un domās, ka esat miljonārs. Varam būt laimīgi par to, ka mums ir tas mazais zemes pleķītis, kaut daži kvadrātmetri. Mēs par maz novērtējam to gurķu burku, ko ziemā atveram vaļā. Un tieši par to ir “Zemes stāsti” – parādīt, kā mīlēt Latviju, nevis to šķelt.

 

Vajag aizbraukt uz Barkavu, Kalsnavu, Pampāļiem

Ja paskatāmies, kas tagad ir Latvijas ekonomikas stūrakmeņi, tad tā ir mežsaimniecība, tās ir gudras galvas IT sfērā, kas spēj radīt eksportspējīgus produktus, un tad ir mūsu graudi, mūsu lauksaimniecība, ar kuru spējam paši sevi pabarot un arī eksportēt un nopelnīt. “Zemes stāstus” sāku veidot, jo nesapratu, kāpēc neviens nerunā par spēcīgajiem cilvēkiem laukos. Tagad šis ir viens no Latvijas Televīzijas skatītākajiem raidījumiem, jo cilvēki saskata sevi šajās sētās, kūtīs un tīrumos, rušinoties un kopjot zemi.

 

Tas, ka laukos nav ko darīt, ir ļoti tālu no patiesības. Tiem kungiem, kas lemj Latvijas politiku, bet nav bijuši tālāk par Jūrmalu, vai tik vien kā izdzēruši Prosecco glāzi Pāvilostā, jo vasarā tas ir stilīgi, mans ieteikums būtu aizbraukt tālāk par Balviem, aizbraukt uz Barkavu, Kalsnavu, Pampāļiem u.c., aizbraukt uz tādiem miestiņiem, par kuriem daži teiks, ka tā ir bēdu ieleja. Vajag paskatīties plašāk, sarunāties ar šiem saimniekiem – lielajiem vai mazajiem. Tam nav nozīme, svarīgākais ir redzēt, saprast un novērtēt. Katru reizi, kad iebraucam sētā, ir tas rokasspiediens un tu saproti, ka viņi ir īsti cilvēki, ka viņi ir šīs zemes saimnieki. Kad pēdējo reizi jūs sajutāt īstu Latvijas saimnieka rokas tvērienu?

 

 

Komentāri


Skolnieciņš no likteņupes

Jau kopš otrās Latvijas Brīvvalsts pirmsākumiem Egila Levita kungs darbojas visas latviešu tautas labā. Ar savu neatlaidīgo darbu viņš ir veicinājis Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanu. Mūsu tautas pašreizējais prezidents ar neviltotu degsmi rūpējas par mūsu tautu. Viņš ir cilvēks ar gaišu dvēseli un asu prātu. Viņš ir patriotisma etalons. Egila Levita kungs ir īsts latvietis gan garā, gan dvēselē. Viņā savijās eiropieša inteliģence un latviskie pirmsākumi. Pateicoties viņa veikumam, Latvija ir kļuvusi par turīgu un plaukstošu valsti. Šodien, 4. maijā, šajā svētīgajā vakarā aizlūgsim visvareno Pērkonu — Debesu Tēvu par Egīlu Levitu! Lūgsim visvarenajam Pērkoņtēvam, lai Pērkoņtēvs svētī mūsu Valsts prezidentu! Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem! Lai Latvju Dievi mūs svētī! Ar mīlestību pret Tēvzemi, Skolnieciņš no likteņupes ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) Skolnieciņš® ™Skolnieciņš Latvju Dievi mūžam viedi. #Latvija #LatvijasRepublika #brīvība #neatkarība #demokrātija #latvietība #latviskums #LatvjuDievi #SentēvuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #ZemesMāte #pagāni #rituāli #buršanās #maģija #dievturība #sapratne #iecietība #saticība


Skolnieciņš no likteņupes

Egils Levits ir viens no nozīmīgākajiem 21. gadsimta latviešiem. Viņš ir mūsu tautas likumīgais prezidents. Viņš ir Latvijas patriots. Ar savu drosmi un centību viņš iedvesmo dažādu nozaru studentus sasniegt pasākumus. Pavadot savas darba gaitas Rīgas pilī, Prezidenta kungs veic ļoti nozīmīgu darbu tautas labā. Egils Levits godpilni pārstāv Latvijas un latviešu tautas intereses visā plašajā pasaulē. Lai arī šogad 4. maiju aizēno Covid-19 pandēmija, tomēr nezaudēsim ticību labajam. Uzvilksim kaklā pērkonkrustu. Iedegsim tumši zilu svecīti uz dzīru galda. Aizlūgsim visvareno Pērkonu – Debesu Tēvu par mūsu tautas prezidentu. Lai visvarenais Pērkons – Debesu Tēvs svētī mūsu tautas varoni Egilu Levitu! Ar mīlestību pret Tēvzemi, Skolnieciņš no likteņupes ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) Skolnieciņš® ™Skolnieciņš Latvju Dievi mūžam viedi. #Latvija #LatvijasRepublika #brīvība #demokrārija #4.maijs #EgilsLevits #ValstsGriba #patriotisms #latvietība #dievturība #latviskums #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #ZemesMāte


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Aptauja: 73% pircēju, iegādājoties cūkgaļu,  vēlas paaugstinātas labturības un vides prasības
Aptauja: 73% pircēju, iegādājoties cūkgaļu, vēlas paaugstinātas labturības un vides prasības

Iegādājoties cūkgaļu, pircēji vēlas redzēt marķējumu par paaugstinātām dzīv...

"Siera klubs": Tirgotājiem interese par Jāņu sieru patlaban ir mazāka nekā pērn
"Siera klubs": Tirgotājiem interese par Jāņu sieru patlaban ir mazāka nekā pērn

Patlaban siera ražotāji slēdz līgumus ar lielveikaliem par Jāņu siera piegā...

Latvijā ir vieni no viszemākajiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomiem ES
Latvijā ir vieni no viszemākajiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomiem ES

Eiropas Savienībā (ES) katru gadu tiek apkopota informācija par lietotājiem...