Ilgtspējīgā lauksaimniecībā viens no galvenajiem uzdevumiem ir augsnes auglības saglabāšana un uzlabošana. Augsnes auglība lielā mērā ir atkarīga no augsnes struktūras un pieejamām barības vielām. Liela nozīme ir organiskās vielas daudzumam augsnē, augu maiņai un arī veģetācijai, jo augi saista barības vielas, neļaujot tām izskaloties un piesārņot ūdenstilpes, radīt zaudējumus lauksaimniekam. Tie ir iemesli, kāpēc pēdējā laikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta starpkultūrām.

Starpkultūras parasti sēj pēc pamatkultūrauga novākšanas, bet to var darīt arī pirms ražas novākšanas, sējot pasējā. Starpkultūras darbojas kā uztvērējaugi, kas aug un turpina uzņemt augiem pieejamās barības vielas pēc pamatkultūrauga novākšanas.

2022. g. novembrī tika uzsākts demonstrējums ar mērķi nodemonstrēt un izvērtēt dažādu starpkultūru maisījumu audzēšanu, ietekmi uz augsnes auglību un pēckultūras ražu dažādos Latvijas reģionos. Tas norisināsies līdz 2025. gada septembrim.

Demonstrējuma laukā 03.05.2023. iesēta vasaras kviešu šķirne ‘KVS Akvilon’, izvēlēta salīdzinoši viendabīgas augsnes lauka daļa, kurā pēc kviešu novākšanas izveidoti 0,35 ha 4 demonstrējuma varianti: 

1. kontrolei rugaine;
2. starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 50%, (SIA “Šķirnes sēklas”) Zaļai zemei maisījums S2 (eļļas rutks 25%, baltās sinepes 10%, griķi 15%, vasaras vīķi 35%, sējas zirņi 15%);
3. starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 20-30%, (SIA “Šķirnes sēklas”) Zaļai zemei maisījums S6 (griķi 30%, viengadīgā airene 15%, vasaras vīķi 30%, auzas  25%);
4. starpkultūras augu maisījums bez tauriņziežiem (SIA “Krastmaļi sēklas”), maisījums “Starpkultūra” (eļļas rutks 50%, sinepes 40%, facēlija 10%).

Demonstrējumā iesaistītā zemnieku saimniecība “Briežkalni”  atrodas Madonas novadā, Ošupes pagastā. Katru gadu demostrējumā paredzēts izmantot bezaršanas tehnoloģiju, augsni apstrādāt ar rugaines kultivatoru 8 cm dziļumā.

Oktobra vidū Jēkabpils Agrobiznesa koledžas struktūrvienībā Barkavā norisinājās demonstrējuma lauka diena. Vispirms demonstrējuma partneris z/s “Briežkalni” īpašnieks Rolands Baltais sniedza ieskatu par savu saimniecību, audzētajiem kultūraugiem, augsnēm, audzēšanas tehnoloģijām, kā arī demonstrējuma ierīkošanu. Tad Sarmīte Rancāne, Ph. D., LBTU vadošā pētniece informāja par starpkultūru maisījumos iekļauto tauriņziežu nozīmi augsnes bioloģisko procesu uzlabošanā. Diskusijas izvērsās par krustziežu iekļaušanu starpkultūrā, ja sējuma struktūrā tiek iekļauta rapša audzēšana, kas var veicināt kaitīgo organism attīstību uz lauka. Tālāk sekoja LLKC Madonas KB augkopības konsultantes Alises Lutinskas prezentācija par demonstrējuma „Dažādu starpkultūru maisījumu audzēšana, ietekme uz augsnes auglību un pēckultūras ražu dažādos Latvijas reģionos” aktualitāti, ierīkošanu un novērojumiem. Lauka dienas apmeklētāji aktīvi piedalījās diskusijā par starpkultūru izmantošanu, rezultātiem viņu saimniecībās un citviet Latvijā, pasaulē.

Lauka dienas otrajā, praktiskajā daļā tika organizēta demonstrējuma lauka apskate un visu trīs starpkultūru variantu ārējo pazīmju salīdzināšana, augu sakņu apskate un augsnes lauka vērtējums. Tika novērots, ka vislielākā biomasa bija starpkultūru maisījumam bez tauriņziežiem – SIA “Krastmaļi sēklas” maisījumam “Starpkultūra” (augu sastāvs – eļļas rutks 50%, sinepes 40%, facēlija 10%). Abos pārējos starpkultūru maisījumu variantos augi jau bija apsaluši, īpaši griķi. Izmēģinājuma augsnes ir smaga granulometriskā sastāva, māla augsnes. Novērtējot tauriņziežu – zirņu un vīķu – attīstību, dalībnieki konstatēja, ka augam jau ir izveidojušās gumiņbaktērijas pie saknēm, kas veicina slāpekļa uzņemšanu.

Paldies z/s “Briežkalni” īpašniekam Rolandam Baltajam par galveno dalību demonstrējumā un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas struktūrvienībai Barkavā par atbalstu lauka dienas īstenošanā, kā arī sadarbības partneriem biedrībai “Zemnieku saeima” un LBTU.