, .
partlycloudy_night 5.4℃
Vārda dienu svin: Amanda, Kaiva, Amanta

Aizvadīta kartupeļu lauka diena Līgatnē

LLKC , 12-10-2021
Aizvadīta kartupeļu lauka diena Līgatnē

Lauka diena notika septembra beigās LLKC un biedrības “Kartupeļu  audzētāju un pārstrādātāju savienības” organizētā demonstrējuma “Dažādu desikantu pielietojumu salīdzinājums kartupeļu audzēšanā Latvijas apstākļos” ietvaros Līgatnes pagastā. Tā kā tuvākajā laikā no apgrozības tiks izņemts pašreiz izmantošanā esošais desikants, tad demonstrējuma mērķis noskaidrot alternatīvas metodes un līdzekļus, kā iznīcināt kartupeļu lakstus. Teorētiskā daļa notika Līgatnes kultūras namā, bet lauka demonstrējums  notika  zemnieku saimniecības “Briežkalni” kartupeļu laukā. Seminārā piedalījās 18 interesenti  – zemnieki praktiķi, konsultanti, Valsts augu aizsardzības dienesta  darbinieki,  biedrības  “Kartupeļu  audzētāju un pārstrādātāju savienība” pārstāvji, Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas  un agroekoloģijas nodaļas darbinieki no Priekuļiem, ražotnes “Latfood agro” valdes priekšsēdētājs.

Lauka dienas teorētiskajā daļā klausītāji tika iepazīstināti ar situāciju kartupeļu audzēšanas nozarē valstī un Eiropā. Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieces iepazīstināja klausītājus ar jaunākajiem augu aizsardzības līdzekļiem kartupeļu nozarē, situāciju desikantu reģistrācijas  procesā. Klausītāji uzdeva jautājumus par dažādiem aktuāliem jautājumiem  kartupeļu pasargāšanā no slimībām un kaitēkļiem.

Kartupeļu  audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle iepazīstināja ar situāciju kartupeļu nozarē valstī, atzīstot, ka kartupeļu platības samazinās, līdz ar to augu aizsardzības līdzekļu kompānijas nav ieinteresētas reģistrēt jaunus augu aizsardzības līdzekļus, ja nav pietiekami liels tirgus. Šajā gadā kartupeļu audzēšanu arī ietekmēja aukstais un mitrais pavasaris, vasarā kaitēkļu uzbrukumi, karstums ar augstu gaisa temperatūru, augusta beigās bagātīgi nokrišņi. Ekstremālie apstākļi atsevišķām kartupeļu šķirnēm veicināja pat ziedēšanu vasaras nogalē.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra  Augkopības konsultante Ilze Skudra klausītājus iepazīstināja  ar demonstrējumu tematiku, situāciju un izvietojumu valstī, kā arī šī demonstrējuma mērķi un uzdevumu.

Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadītāja Dr. agr. Ilze Skrabule iepazīstināja klausītājus ar jaunākajām šķirnēm, to pielietošanu dažādiem izmantošanas veidiem un tendencēm selekcijā.

“Latfood agro” valdes  priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš lauka  dienas dalībniekiem pastāstīja par kartupeļu kvalitātes rādītājiem    čipsu ražošanai nepieciešamajam izejmateriālam, kā arī ziņoja par demonstrējuma variantiem.

Demonstrējums ierīkots ar sekojošiem variantiem:

•  kontroles variants – bez desikanta lietošanas, tikai zemu nopļaujot lakstus ar vagu kopējošu lakstu pļāvēju;

•  reģistrētais desikants ar divreizēju smidzināšanu ar iepriekšēju lakstu nopļaušanu;

•  reģistrētais desikants ar iepriekšēju lakstu nopļaušanu ar vagu kopējošu lakstu pļāvēju;

•  perspektīvais desikants  bez iepriekšējas lakstu nopļaušanas;

•  perspektīvais desikants ar divreizēju smidzināšanu bez iepriekšējas lakstu nopļaušanas;

•  divu desikantu kombinācija bez iepriekšējas lakstu nopļaušanas,

•  ārpussakņu mēslošanas līdzeklis ar desikantu bez iepriekšējas lakstu nopļaušanas.

Pēc nelielas kafijas pauzes dalībnieki devās uz zemnieku saimniecības “Briežkalni” kartupeļu lauku, kur saimniecības īpašnieks Ainārs Ciematnieks iepazīstināja ar saimniecību, pastāstīja īsi par kartupeļu audzēšanas tehnoloģiju. Saimniecībā kartupeļi tiek audzēti 165 ha platībā un galvenais sadarbības partneris ir “Ādažu čipsu” ražotne. Saimniecībā kartupeļus audzē arī sēklai. Vēl saimniecība nodarbojas ar graudkopību un rapša audzēšanu.

Lauka dienas dalībnieki iepazinās ar kartupeļu šķirnes ‘Sorentine’ demonstrējuma variantiem, kur lietoti atšķirīgi  desikanti. Ilgvars Krūmiņš klātesošajiem norādīja uz problēmām lakstu apstrādē – svarīgi ir kvalitatīvi nopļaut lakstus,  nenobrucinot augsni no vagu sāniem, lai nepalielinātu zaļo bumbuļu īpatsvaru ražā. Lai to risinātu, nepieciešams kvalitatīvs vagu kopējošais lakstu smalcinātājs un traktors ar šauriem riteņiem.  I. Krūmiņš komentēja variantos novērojamo desikantu iedarbību uz kartupeļu lakstu nokalšanas intensitāti. Dalībnieki ar interesi piedalījās diskusijā. Rezultātā labāko  lakstu kalšanas intensitāti uzrādīja jau lietotais “Reglons”, kā arī perspektīvais desikants “Spotlight Plus”. Mazāk intensīvi lakstu kalšana bija vērojama, lietojot preperātu “Mizuki” ar vienreizēju miglošanu.

Demonstrējums turpināsies vēl nākamgad, kad sezonas beigās varēs novērtēt rezultātus divu gadu novērojumos. Kā zināms, laika apstākļi, augsnes mitrums un citi faktori var ietekmēt desikantu  iedarbību uz kartupeļu lakstu nokalšanu, līdz ar to  galīgais vērtējums, kas būs daudz objektīvāks, būs pēc nākošās  sezonas.

Paldies z/s “Briežkalni”” īpašniekam Aināram Ciematniekam par iespēju ierīkot demonstrējumu saimniecībā.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk