Saimnieks LV / 2026.gads (Septembris)

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, nevis zāles – to būtu svarīgi atcerēties pirms lietošanas uzsākšanas. Apgalvojumi, ka uztura bagātinātāji spēj ārstēt vēzi, samazināt ķermeņa svaru, novērst depresiju vai izārstēt citas slimības, ir nepamatoti. Turklāt nepārbaudītu un nereģistrētu uztura bagātinātāju iegāde internetā var ne tikai iztukšot maciņu, bet arī apdraudēt veselību. Tāpēc Zemkopības ministrija (ZM), Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sadarbībā ar Valsts zinātnisko institūtu BIOR ir sagatavojuši iedzīvotājiem praktiskus ieteikumus, kuros skaidrots, kā izvērtēt uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību, pārbaudīt izvēlēto uztura bagātinātāju un atpazīt maldinošus un nepatiesus solījumus reklāmās.

Tuvojoties gada tumšajam laikam, pieaug interese par uztura bagātinātājiem, kurus iedzīvotāji nereti iegādājas pēc pašu iniciatīvas, bez ārstniecības personas rekomendācijām vai asins analīzēm, kas apstiprinātu konkrētu uzturvielu trūkumu. 

PVD, ZM un BIOR atgādina: uztura bagātinātāji paredzēti uztura papildināšanai, nevis slimību ārstēšanai. „Robeža ir skaidra: uztura bagātinātāji nav zāles, tāpēc tiem nedrīkst piedēvēt īpašības ārstēt vai izārstēt slimības. Apgalvojumi par vēža ārstēšanu, kuņģa čūlas novēršanu, garantētu svara zudumu vai cukura līmeņa samazināšanu nav tikai radoša reklāma – tie var nodarīt reālu kaitējumu veselībai, ja cilvēks šādiem solījumiem notic, atliek ārstēšanos vai pat pārtrauc ārsta nozīmēto zāļu lietošanu,” uzsver Diāna Birkenfelde, PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja. 

Kad veicina reklāmā pārtop par ārstē 

Apgalvojumus par uztura bagātinātāja ietekmi uz veselību sauc par veselīguma norādēm. Eiropas Savienībā atļautas tikai zinātniski pamatotas veselīguma norādes – tās izvērtē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), savukārt lēmumu par to apstiprināšanu pieņem Eiropas Komisija, uzturot atļauto veselīguma un uzturvērtības norāžu reģistru. Tikai atļautās veselīguma norādes drīkst izmantot uztura bagātinātāju marķējumā, reklāmas materiālos, sociālajos medijos, mājaslapās vai interneta tirdzniecības vietās. 

Pat šķietami nelielas izmaiņas formulējumā var būtiski mainīt vēstījuma nozīmi. Piemēram, atļautā veselīguma norāde magnijs palīdz samazināt nogurumu un nespēku nav tas pats, kas frāze novērš nogurumu pēc pārciesta COVID-19. Tāpēc uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmā nedrīkst apgalvot vai radīt iespaidu, ka uztura bagātinātājs spēj novērst, ārstēt vai izārstēt slimību. 

Jaunais ceļvedis iedzīvotājiem atspoguļo brīdinājuma signālus, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība uztura bagātinātāju reklāmās un informācijā interneta vietnēs. Īpaši kritiski jāvērtē apgalvojumi par: 

• slimības ārstēšanu vai izārstēšanu; 

• garantētu, ļoti ātru vai brīnumainu rezultātu; 

• uztura bagātinātāju spēju aizstāt zāles vai ārsta nozīmētu terapiju; 

• uztura bagātinātāja nepieciešamību ikvienam vai apgalvojumiem, ka veselība pasliktināsies, ja uztura bagātinātājs netiks lietots; 

• ārstniecības personu ieteikumiem par konkrētiem uztura bagātinātājiem to reklāmās...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!