Tikšanās ar maizes veistūkli katram būs smaržīga un garšīga, bet jādodas uz Aglonu, kur jau 22 gadus šo Latgales maizes brīnumu cep maizes ceptuvē. Atmiņu stāsti vēsta, ka kopš 19. gadsimta beigām to cepuši gandrīz katrā lauku sētā.

Veistūklis no lielā cepiena bijis pēdējais mīklas pikucītis – sakasnītis. To ar plaukstām izplacinājuši, izveidojot pamatni, kuras vienā malā likuši pildījumu – sasmalcinātu kūpinātu speķi un sīpolus, un ietinuši jeb ievīstījuši mīklā. Rezultāts ir garšīgs un sātīgs, brūns, spīdīgs maizes kukulītis.

2000. gadā Vija Kudiņa Aglonā atvēra maizes ceptuvi, jo laba maize vajadzīga uz katras ģimenes galda. Viņa, domās atgriežoties savā bērnībā, atminas maizes veistūkli: “Cik sevi atceros, tik atceros arī veistūkli. Mamma bija pieprasīta godu saimniece, un es kopš bērnības gāju līdzi uz godu mājām – arī tāds ziķeris noderēja virtuvē. Biju ziņkārīga un zinātkāra, skatījos un brīnījos, kā strādā lielās saimnieces. Iegaumēju. Pajautāju. Un tieši maizes veistūklis nāca ar pārsteigumu – izrādījās, ka tas var būt godu ēdiens, nevis tikai izcepts ģimenē bērniem. Es šo maizīti esmu nesusi līdzi savās gaitās cauri dzīvei, un tā, kopš atvēru Aglonā maizes ceptuvi, veikalu, pēc tam Maizes muzeju, tas līdzās citām maizēm daudzina Aglonu, kā arī Latgales kulināro mantojumu...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!