– Kāda ir uzņēmuma priekšvēsture Latvijā?

Juris Narubins: – Pirmais Valtra traktors Latvijā tika pārdots 1992. gadā Baltijas MIS izmēģinājumiem. Jau nākamajā gadā Latvijā ienāca vēl 100 Agrolīzinga projekta* traktori. Pirmajiem 100 traktoriem bija vajadzīgs serviss – tika atrasti divi uzņēmumi, kas to varēja veikt. Pēc tam tika attīstīta diezgan interesanta ienākšanas politika – katrs, kas spēja pārdot Valtra traktoru, varēja to darīt un iegūt sev kādu bonusu. Tādējādi izveidojās nosacīts dīleru tīkls, tas vienubrīd aizauga līdz 14–15 dīleriem, un Latvijai tas ir absurds. Tajā pašā laikā ienākšanai tirgū tā bija pareiza stratēģija. Radās ļoti daudz jautājumu, kas bija jārisina, līdz ar to 1995. gadā tika izveidota Valtra pārstāvniecība Latvijā. Tajā laikā pārstāvniecības vadītājs bija Uldis Rungevics. 1997. gadā pārstāvniecībai pievienojos arī es, nedaudz vēlāk arī pašreizējais SIA Valtek valdes priekšsēdētājs Arnis Kaminskis.

Likumsakarīgi izveidojās situācija, ka bija nepieciešami cilvēki, kas vadītu sarunas ar Somijas pusi. Bija sarežģīts un ļoti sarežģīts laiks. Valtra prasīja rezultātus, bet mums kā pārstāvniecībai nebija lielas ietekmes uz dīleriem, jo pārstāvniecībai bija līguma attiecības ar Valtra ražotni, bet ne ar dīleriem.

No 1996. līdz 2004. gadam pārstāvniecība atradās izstāžu kompleksā Rāmava. 2002. gadā ar Valtra menedžeriem apbraukājām Latvijas dīlerus, bet neviens nevēlējas pārstāvēt rezerves daļas, jo bija jāiegulda nauda rezerves daļu centrālajā noliktavā. Bizness nebija koncentrēts vienās rokās, bija jāveido centralizēta rezerves daļu tirdzniecība un sistēma. Rezerves daļu bizness tika nodots izstāžu kompleksam Rāmava, jo tur atradās Valtra pārstāvniecība.

– Kā nonācāt no pārstāvniecības līdz reālai uzņēmuma dibināšanai?

– 2002. gadā analizējām tirgu un redzējām, ka ļoti ilgus gadus Valtrai bija 50% tirgus daļa no Rietumeiropā ražotajiem traktoriem, jo bijām ienākuši pirmie (izņemot Belarus). Bet šajā brīdī ievērojām, ka diezgan nopietni sākām zaudēt tirgus pozīcijas. Somiem izklāstījām ideju par to, ka jāveido uzņēmums – pirmām kārtām, lai sakārtotu rezerves daļu biznesu. Tajā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka sadrumstalota dīleru sistēma mazajā Latvijā neder. Bija nepieciešams koncentrēt biznesu vienās rokās un pārstāvēt to trīs vai četrās vietās Latvijā.

SIA Valtek tika dibināts 2003. gada 19. decembrī, bet faktiski darbību sākām 2004. gada aprīlī. Attīstoties un mainoties vienmēr var iegūt draugus un ienaidniekus, jo ar kādu ir pa ceļam, bet ar citu ceļi šķiras. Tāpēc 2004./2005. gadā bija diezgan daudz negāciju un pretestība mūsu jaunajai sistēmai, jo klients nesaprata, kas ir dīleris, kas – Valtek un kas par ko atbild. Gribu uzsvērt, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas neieved traktorus no Valtra rūpnīcas, bet gan Eiropas dīleru DEMO vienības vai arī mazlietotu Valtra tehniku. Klientam jābūt uzmanīgam, ja viņam mutiski sola tādus pašus noteikumus kā Valtek, bet dzīvē notiek pavisam kas cits – traktors tiek pārdots un solījumi aizmirsti. Valtek piedāvā trīs gadu garantiju – pirmā ir pilnā rūpnīcas garantija, otrajā un trešajā gadā – pagarinātā garantija ar atsevišķām atrunām un ierobežojumiem, taču ar mērķi nodrošināt klientus pret dārgiem lūzumiem. Otrs moments – klienti tiek maldināti un vēršas pie uzņēmumiem, kas jauc oriģinālās un neoriģinālās detaļas. Tās dažkārt ir grūti atšķirt, ja nestrādā ar tām diendienā, bet problēmas, kuras rodas no to izmantošanas, jau ir jāizstrebj klientam, un par tām dažkārt nākas maksāt dārgi.

2004. gadā sākām intensīvi strādāt pie rezerves daļu sistēmas un garantijas sistēmas sakārtošanas. Tālāk uzņēmums tika veidots, stingri ievērojot mērķi –
uzmanības centrā ir jābūt klientam. No 2005. gada dīleriem ir nosacījums, ka jāsasniedz noteikti tirdzniecības rezultāti un jārāda, kā nauda tiek investēta atpakaļ biznesā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un
kvalitāti. Tas bija izšķirošs brīdis, kad kļuva skaidrs, kurš grib investēt un iet uz priekšu un kurš grib vienkārši pārstāvēt, tirgot un saņemto naudu izmantot citiem mērķiem. Pašā sākumā mums bija seši dīleri, patlaban viens – SIA Amazone Kuldīgā, toties Valtek ir pieejams četrās dažādās vietās Latvijā.

Uzdevums nebija vienkāršs – pirmkārt, bija jāizveido uzņēmums, otrkārt, jānostabilizē, jāizmaina attiecības tirgū ar dīleriem un jānosaka tirgus virzība un politika. Tika izvirzīti mērķi, un tad sapratām, kurš ir ar mums un kurš nav.

Kad bija fondi un tirdzniecība bija ļoti aktīva, no tirdzniecības nāca peļņa, kas bija jāiegulda servisā. Ja tas netiek darīts, tas kādā brīdī nostāda zaudētājos. Šobrīd tie, kam ir ļoti kvalitatīva pēcpārdošana, ar to var nodrošināt naudas plūsmu uzņēmumā. Tiem, kam tās nav un nav arī tirdzniecības, patlaban ir ļoti grūti. Nav nekāda māksla noēst naudu – nopelnīto iztērēt. Mēs uzskatījām un joprojām uzskatām, ka būtiska peļņas daļa ir jāatgriež uzņēmumā.

2004. gadā sākām strādāt īrētās telpās, lai sakārtotu rezerves daļu biznesu. Jau pašā sākumā bija mērķis izveidot klientu servisa centru, un 2007.  gada novembrī mēs uzsākām darbu jaunajā centrā Ozolnieku novadā. Brīdī, kad ir izveidota uzņēmuma seja – sakārtots servisa un rezerves daļu bizness, ir pietiekami labas telpas (2005. gadā Biksērē, Madonas pusē atvērām pirmo servisu, 2007. gadā – Brankās, pie Jelgavas) –, darba process tiek sakārtots, lai strādātu pilnvērtīgāk un klients būtu apmierināts. Esam centušies maksimāli celt kvalitāti, un to var izdarīt tikai vienā veidā – pieņemot, ka klientam vienmēr ir taisnība, atrodot cēloni un novēršot to saknē, lai tas neatkārtotos nākotnē.

– Kāda ir uzņēmuma specializācija un darbības jomas?

– Kad nonācām savās telpās, sākās uzņēmuma paplašināšana ar jauniem produktiem – iepriekšējā gadā noslēdzām līgumu par Agrolux arkliem (zviedru ražotājs Overum). Esam gājuši tālāk un skatījušies arī uz augsnes apstrādes tehniku, veidojot sadarbību ar vācu uzņēmumu Knoche – patlaban vērtējam šo produktu paši. Īsi pirms šīs sezonas sākuma ražotājs Sampo jautāja, vai esam ar mieru pārstāvēt viņu piedāvātos kombainus, mēnesi vērtējām un nolēmām piekrist, jo tie ir piemēroti Latvijas apstākļiem, vidējam un mazajam zemniekam visnotaļ noderīgi kombaini. No 2007. gada esam krietni paplašinājuši savu darbību produktu klāsta piedāvājumā. Papildus pārstāvam arī Mashio frēzes un mulčerus, kā arī Gaspardo sējmašīnas – varbūt šī ir mazāk pazīstama tehnika Latvijā, bet pilnīgi piemērota mūsu ap­stākļiem. Uzņēmumi Latvijā ir attīstījušies dažādi: mēs esam sākuši ar traktoru tirdzniecību, kas kā produkts ir pietiekami sarežģīts. Vienmēr esam gājuši tādu ceļu, ka vispirms ir kvalitatīvs serviss, tikai pēc tam produkts, līdz ar to paņemt papildu produktus nav problēmu. Mēs pārzinām servisu, klientu un no klientu pārmetumiem un aizrādījumiem nebaidāmies – tā ir mūsu ikdiena.

Neliela SIA Valtek blakusnozare ir kūdras mašīnu piedāvājums, strādājam ar Somijas kompāniju Suokone, kas ražo kūdras ieguves mašīnas. Pagaidām nepārstāvam tikai zāles lopbarības sagatavošanas tehniku.

Likumsakarīga bija nepieciešamība būt tuvāk klientam, un arī klients mūs vēlas redzēt sev tuvāk, līdz ar to galvenais klientu apkalpošanas centrs un arī birojs ir pie Jelgavas – Brankās, serviss Madonas pusē – Biksērē, serviss un tirdzniecība pie Daugavpils – Maļinovā. Ap jauno gadu plānojam atvērt biroju Smiltenē. Smiltenes klientus, kam vēl ir garantija, visu šo un daļēji arī nākamo sezonu apkalposim no Biksēres – viņi nezaudē savu garantiju un no viņiem netiks ņemta nauda par attālumu Biksēre–Smiltene.

– Kas ir jūsu klienti?

– SIA Valtek sadarbības partneri ir ikviens aktīvs lauksaimnieks. Šodien svarīga ir darba efektivitāte un tas, lai arī mūsu klients spēj nopelnīt. Mūsu pārdotākais traktors ir ap 200 ZS, un to iegādājas zemnieki, kam ir 250–700 hektāru, varētu teikt, ka šie arī ir stabilākie mūsu klienti. Protams, mums ir arī tādi klienti, kam ir vairāki tūkstoši hektāru, piemēram, SIA Joži, SIA Pampāļi, SIA Agrikula, SIA Fito AL utt.. Tāpēc varētu teikt, ka jebkurš lauksaimnieks, kas pietiekami dinamiski attīstās, ir mūsu klients. Mūsu klienti ir arī visi kūdras izstrādātāji.

– Kā jūs raksturotu sevi kā vadītāju?

– Ļoti svarīgi, lai kolektīvs būtu vienots – un to veido uzņēmuma vadītājs tā, ka katram spēlētājam ir atbildības izjūta, ka viņš nav vienkārši mehānisks darba darītājs. Ir atbildības robeža, ir pilnīgi atvērts, un viņam ir savas pilnvaras. Tāpat būtiski, ka uzņēmumā darba samaksa katram ir par padarīto – tas pilnīgi noteikti stimulē. Uzņēmumu gribētu salīdzināt ar labu hokeja komandu – visiem jābūt uz 100%, tad var kaut ko sasniegt.

Esmu prasīgs. Pedants noteikti neesmu, bet man nepatīk, ja darbi paliek nepadarīti. Esmu izgājis cauri visam procesam – no tirdzniecības līdz vadītājam, man ir viegli iejusties darbinieku ādā, līdz ar to zinu, kad viņa iebildumi ir pamatoti un kad ne. Tieši tāpat kā uzņēmums ir attīstījies dinamiski, mēs visu laiku veicinām darbiniekus domāt inovatīvi. Būt kustībā ir svarīgi, jo tas nes augļus. Jāsaka, ka pats esmu neliels darbaholiķis, tomēr darbs man sagādā prieku.

– Kuras īpašības vērtējat savos darbiniekos visaugstāk?

– Būtiski, lai cilvēks ir profesionāls tajā ko dara, komunikabls, vispusīgs un lai iegūtā informācija atnāktu atpakaļ visiem – servisam, rezerves daļām, tirdzniecībai un vadībai. Lai nekad neapsolītu to, ko nevar izdarīt. Šajā jautājumā esmu ļoti kritisks. Jābūt atklātam un nevajag turēt sevī to, kas neapmierina – par to ir jārunā, jo tikai tādā veidā var tikt skaidrībā par lietām. Problēmas, kas ir starp pircēju un pārdevēju, 80% gadījumu rodas komunikācijas dēļ. Svarīgi būt atklātam un atzīt savas kļūdas. Komunikācija pasaka ļoti daudz, uzņēmumā tam veltām daudz laika.

– Cik liels šobrīd ir kolektīvs?

– Bijām 19, tagad esam 17. Raksturojot pašreizējo situāciju – mums gada laikā vajadzēja samazināt darbinieku skaitu tikai par diviem cilvēkiem, un tas ir maz. Turklāt slodze katram darbiniekam ir liela. Es teiktu, ka visi strādā ar pienācīgu atdevi un nav liekas birokrātijas.

– Kas ir uzņēmuma panākumu pamats?

– Pašā sākumā nosprausts mērķis, uz ko uzņēmums iet. Nevar mētāties, ir gadījumi, kad jāreaģē uz vienkāršām lietām, jābūt elastīgam, bet globāli jābūt stratēģijai. Uzņēmumam ir 100% Latvijas kapitāls, kas pieder diviem cilvēkiem, un tāpēc ir jābūt stigri noteiktai uzņēmuma politikai un virzībai. Uzņēmumi, kuriem ir aiz muguras ir milzīgs ārzemju kapitāls, var atļauties mainīt gan uzņēmuma vārdu, gan produktus katru otro gadu, gan stratēģiju, tomēr es pats neticu, ka tas ir pareizais ceļš. Ilgtermiņā mūs visus tomēr saista stabilitāte un konservatīvas vērtības. Piecos gados ir izdarīts ļoti daudz, protams, bijušas dažādas negācijas, bet no sava mērķa – apmierināta klienta – mēs  neesam novirzījušies.

– Cik svarīga mērķa sasniegšanā ir komanda?

– Ļoti svarīga. Īpaši komandas kodols. Ap to var būt dažādi cilvēki, bet kodols ir vajadzīgs, jo viens nav karotājs.

– Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju, kādus risinājumus redzat?

– Pēc dabas esmu optimists. Varbūt mana kolēģa Arņa vārdiem: krīze ir galvā. Pilnīgi visiem ir radikāli mainījušies spēles noteikumi, un domāju, ka šajā laikā visi būs apraduši, ka nav un nebūs tā, kā bija pirms pāris gadiem. Domāju, ka nevajag skatīties atpakaļ, svarīgi ir mācīties no pieredzētā un skatīties uz priekšu. Ļoti daudzi cilvēki pārvērtē savu rīcību iepriekšējos gados. Runājot ar lauksaimniekiem, esmu dzirdējis arī šādas atziņas: vai tad man kāds lika pirkt dārgos minerālmēslus vai lietas, bez kurām vēl varēju iztikt?

Jā, piena lopkopībā šobrīd ir lieli sarežģījumi, notiek pārdale starp vājākajiem un stiprākajiem uzņēmumiem. Nav noslēpums, ka brīdī, kad spēj nosegt savas saistības ar savu darbību, tad jūties labi, bet, ja ne, rodas diskomforts un pārdomas. Lauksaimniecība bija, ir un būs. Vienmēr jābūt kādai rezervei sliktākam laikam, bet man ir grūti pamācīt lauksaimnieku. Tiem, kas raudzīsies uz lauksaimniecību kā uz biznesu, viss būs kārtībā. Šis ir laiks, kad jāsakārto sava darbība. Var rēķināties tikai ar paša nopelnīto naudu, viss pārējais ir vienīgi papildus. Graudkopībā savukārt ir apstākļu sakritība – iepriekšējā gada augstās minerālmēslu cenas un šā gada zemās iepirkuma cenas –, tāpēc arī situācija ir sarežģīta. Turklāt nav jau arī skaidrās naudas plūsmas, lai graudus iepirktu graudu eksportētāji, tāpēc katram pašam jādomā, kā eksportēt tos –
varbūt pat parādīsies jauni eksportētāji.

Jāuzslavē lauksaimnieki, kas domā inovatīvi – lieliska ideja man šķiet piena automāti. Tie ir uzstādīti un dod stabilus ieņēmumus lauksaimniekiem, tātad ir iespējams rast risinājumus. Tas ir nozīmīgs solis piena lopkopībā.

Nopietni būtu jādomā par vietējo energoresursu izmantošanu, jo kāpēc gan nededzināt šķeldu, kas iegūta no mazvērtīgās koksnes, vai arī kurināmo kūdru? Tas taču radītu jaunas darba vietas, jaunu pievienoto vērtību, arī nauda paliktu Latvijā. Nedomāju, ka biogāze būs panaceja, bet tas ir tikai mans viedoklis. Latviešiem ir grūti, bet vajadzētu apvienoties, resursus izmantojot kopīgi, jo tas varētu palīdzēt.

– Kādi, jūsuprāt, ir nozares plusi un mīnusi?

– Latvijas lauksaimniecībā nav bijušas pārspīlētas izaugsmes, kāda bijusi celtniecībā vai auto tirdzniecībā, līdz ar to nav arī kraha. Nozare gājusi savu attīstības ceļu ar, iespējams, nedaudz pārmērīgām investīcijām atsevišķās jomās. Prognozēju, ka, no tehnikas tirdzniecības viedokļa, nākamais gads būs smagāks nekā šis. Svarīga būs apkalpošanas kvalitāte – pēcpārdošana. Plusu nozarē tomēr ir vairāk nekā mīnusu.

Zemnieks ir sasaistījis savu dzīvi ar darbu uz visu mūžu, tas ir savā ziņā dzīvesveids, un tas nozīmē, ka viņš darbu veicis daudz godprātīgāk un daudz uzmanīgāk rēķina līdzi nekā jebkurā citā biznesā.

– Vai darba ritmā atliek laiks arī vaļaspriekiem?

– Ir jāatrod, citādi nevar. Patīk slēpes – ziemā un vasarā. Vasarā diezgan aktīvi nodarbojos ar ūdensslēpošanu, ziemā ar kalnu slēpošanu. Reizi gadā cenšos izbraukt ārpus Latvijas paslēpot. Nedaudz slēpoju arī ar distanču slēpēm. Pēdējos četrus gadus kopā ar dēlu braucu kartingā. Ja kaut kas patīk no autosporta, tas ir zelta vidusceļš. Gadā nobraucu 17–20 posmus. Ļoti patīk daba un kalni. Esmu priecīgs, ja reizi gadā izdodas ar mašīnu aizbraukt uz kalniem. Protams, ne vienmēr tas izdodas. Kalnos tu sajūti, cik daba un paši kalni ir vareni. Patīk dārzs un dārza darbi, bet tam diemžēl laika nepietiek tik, cik gribētos. Patiesībā sevi varētu nosaukt par ļoti aktīvu cilvēku, kam patīk būt notikumu virpulī.  

* Agrolīzinga projekts – sadarbība starp Latvijas un Somijas valdību. Ideja, ka vidējās saimniecības lielums būs 5–30 ha, kas sabruka īsā laikā.