Videi draudzīgas un racionālas lauksaimnieciskās darbības plānošanai saimniecībām nepieciešams:

    sabalansēt ar kūtsmēsliem un minerālmēsliem iestrādājamo augu barības elementu daudzumu;

    aprēķināt vajadzīgo kūtsmēslu krātuvju tilpumu;

    ievērot maksimāli pieļaujamo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz platības vienību, ko aprēķina, izmantojot dzīvnieku vienības.

Atbilstoši LR Ministru kabineta 2001. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 531 Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem dzīvnieku vienība ir nosacīts dzīvnieks, kas gadā saražo 100 kg slāpekļa kūtsmēslos to glabāšanas laikā. Eiropas Savienības Nitrātu direktīvā (91/676/EEC) noteikts, ka slāpekļa daudzums ar organiskajiem mēsliem un pašu dzīvnieku atstāto mēslojumu nedrīkst pārsniegt 170 kg N uz hektāru. Latvijā to sevišķi svarīgi ievērot īpaši jutīgajās teritorijās, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 531 atrodas Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajona administratīvās teritorijas robežās.

Informāciju par dažādu lauksaimniecības dzīvnieku saražoto kūtsmēslu daudzumu, to sastāvu un vienam lauksaimniecības dzīvniekam atbilstošajām dzīvnieku vienībām var iegūt no kūtsmēslu normatīviem.

Pašreiz mūsu valstī spēkā esošie kūtsmēslu ķīmiskā sastāva pagaidu normatīvi izstrādāti, balstoties galvenokārt uz kūtsmēslu analīžu un literatūras datiem. Trūkst precīzu datu par viena lauksaimniecības dzīvnieka ražoto kūtsmēslu daudzumu gadā. Nav pietiekami daudz datu arī par dažādu lauksaimniecības dzīvnieku izdalīto slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu. Šo datu līdz šim nebija par zīdītājgovīm un briežiem, ko arvien vairāk audzē Latvijā, arī īpaši jutīgajās teritorijās.

Tādēļ, sadarbojoties Agroķīmisko pētījumu centram un Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskajam institūtam Sigra, 2007.–2008. gadā veikti pētījumi kūtsmēslu normatīvu precizēšanai, izmantojot Eiropas Komisijas rekomendēto metodiku. Saskaņā ar šo metodiku viena lauksaimniecības dzīvnieka izdalītā slāpekļa, fosfora un kālija daudzuma aprēķina modelis balstīts uz šādu sakarību:

N, P, K dzīvnieka izdalījumos = N, P, K daudzums patērētajā lopbarībā – N, P, K izlietojums organisma uzturēšanai, dzīvnieka masas pieaugumam, ražotajai produkcijai – N, P, K zudumi novietnē, kūtsmēslu krātuvē un ganībās

Aprēķinus veic, pamatojoties uz datiem par:

    izēdināto lopbarību, tās ķīmisko sastāvu;

    lopbarības sagremojamību;

    N, P, K daudzumu dzīvnieku produkcijā (pienā, dzīvmasas pieaugumā u.c.);

    N, P, K patēriņu organisma dzīvības procesu uzturēšanai,

    mājdzīvnieku turēšanas un kūtsmēslu uzglabāšanas veidu;

    lietotajiem pakaišiem un to ķīmisko sastāvu;

    sausnas, slāpekļa, fosfora un kālija zudumiem novietnē, kūtsmēslu krātuvēs un ganībās.

Pētījuma laikā ievākta un apkopota informācija par dažādu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veidiem, lietotajiem pakaišiem, kūtsmēslu uzglabāšanas apstākļiem un ēdināšanas sistēmu 37 saimniecībās. Ievākti lopbarības paraugi un veikta to ķīmiskā sastāva analīze, nosakot sausnas, kopproteīna, slāpekļa, fosfora un kālija saturu.

Aprēķinu veikšanai izmantoti Eiropas valstu literatūrā, īpaši Dānijas, publicētie dati par barības sausnas sagremojamības koeficientiem dažādiem lauksaimniecības dzīvniekiem, dzīvnieku izdalītā urīna daudzuma aprēķināšanu, sausnas saturu ekskrementos un urīnā, slāpekļa, fosfora un kālija saturu dažādu dzīvnieku dzīvmasā, pienā, vilnā, kā arī par augu barības elementu zudumiem dzīvnieku novietnēs, kūtsmēslu uzglabāšanas laikā un ganībās. Saimniecībās iegūtā informācija izvērtēta, izmantojot mūsu un citu valstu literatūras datus par barības normām dzīvniekiem, sausnas uzņemšanas spēju u.c. Izmantoti arī literatūras dati par dzīvnieku barības ķīmisko sastāvu.

Noņemti kūtsmēslu paraugi, atbilstoši starptautiskajos standartos dotajām metodēm paraugos noteikts mitruma saturs, pH, kopslāpeklis, tajā skaitā amonija slāpeklis, fosfora, kālija, kalcija, magnija un organisko vielu saturs. Kūtsmēslu krātuvēs noņemto kūtsmēslu paraugu analīzes parāda faktisko kūtsmēslu ķīmisko sastāvu, kad jau zudis zināms daudzums barības elementu novietnē un kūtsmēslu uzglabāšanas laikā. Salīdzinot aprēķinos un kūtsmēslu analīzēs iegūtos datus, var zināmā mērā spriest par to, vai aprēķinos izmantotie literatūras dati par augu barības elementu zudumiem atbilst faktiskajiem.

Šajā rakstā sniegti pētījuma dati par zīdītājgovju un briežu izdalīto slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu un kūtsmēslu daudzumu, ko ražo zīdītājgovis.

Zīdītājgovis

Pētījumi veikti piecās zīdītājgovju audzēšanas saimniecībās, vienā no tām zīdītājgovis vasarā ganībās neiet, tām dod zaļbarību nojumē.

Galvenā zīdītājgovju barība vasarā ir ganību zāle. Ziemā trijās saimniecībās zīdītājgovis baro ar sienu un skābsienu, vienā – ar sienu, skābsienu un skābbarību, vienā – tikai ar sienu. Atšķirības pa saimniecībām vērojamas arī citas barības patēriņā un barības ķīmiskajā sastāvā. Dažādās saimniecībās analizētajā ganību zālē vai zaļbarībā slāpekļa saturs ir no 4 līdz 5,1 g/kg, fosfora no 1,6 līdz 3 g/kg, kālija no 1,8 līdz 3,6 g/kg. Lielākās atšķirības ir slāpekļa un kālija saturā dažādu saimniecību sagatavotajā sienā (1., 2. graf.) un skābsienā. Slāpekļa un kālija saturs sienā dots 1. un 2. grafikā.

Atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendētajai metodikai aprēķinātais vienas zīdītājgovs un teļa ražotais kūtsmēslu un N, P, K daudzums saimniecībās ir samērā atšķirīgs, un to ietekmējis patērētās barības, lietoto pakaišu daudzums un barības ķīmiskais sastāvs.

Aprēķinu rezultāti rāda, ka viena zīdītājgovs ar teļu gadā izdala 73–81 kg slāpekļa, 23–30 kg fosfora un 81–113 kg kālija. Taču ganībās, novietnē un kūtsmēslu uzglabāšanas laikā zūd 22–25 kg N, 1,4–2 kg P2O5 un 13–24 kg K2O. Apmēram 22% slāpekļa, 60% kālija zudumu un gandrīz visus fosfora zudumus kompensē ar salmu pakaišiem kūtsmēslos nonākušie barības elementi. Saimniecībā, kur zīdītājgovis visu gadu lielākoties atrodas nojumē, vasarā saņemot pļautu zaļbarību, iegūst 11,1 tonnu kūtsmēslu gadā, pārējās – 6,2–8,2 tonnas kūtsmēslu gadā. Pēc aprēķiniem, vienā tonnā kūtsmēslu ir 4,7–6,3 kg N, 2,2–3,1 kg P2O5 un 6,5–9,0 kg K2O (1. tab.).

Zīdītājgovju novietnēs noņemto kūtsmēslu analīžu dati (2. tab.) rāda, ka tonnā dabiski mitru kūtsmēslu ir 5,1–6,9 kg slāpekļa (N), 2,1–3,9 kg fosfora (P2O5), 5,8–11,1 kg kālija (K2O), 2,2–5,5 kg kalcija (Ca), 0,7–1,5 kg  Magnija (Mg) un 124,5–227,3 kg organiskās vielas.

Slāpekļa un fosfora saturs kūtsmēslos dažādās saimniecībās atšķiras daudz mazākā mērā nekā kālija saturs. Daļēji to var izskaidrot ar dažādu novietnēs lietoto salmu pakaišu daudzumu, kas satur daudz kālija. Dažās saimniecībās tos lieto bagātīgi, citās – mazāk. Kūtsmēslos nonāk arī lielāki vai mazāki barības pārpalikumi, kas tāpat ietekmē kūtsmēslu sastāvu. Turklāt jāņem vērā, ka analizēti svaigi kūtsmēsli, tāpēc analīzes neparāda kūtsmēslu ķīmisko sastāvu pēc barības elementu zudumiem uzglabāšanas laikā.

Tā kā slāpekļa daudzums ar organiskajiem mēsliem un pašu dzīvnieku atstāto mēslojumu nedrīkst pārsniegt 170 kg N uz hekt­āru, īpaši jutīgajās teritorijās uz vienu hektāru var turēt trīs zīdītāj­govis ar teļiem.

Brieži

Pētījumi veikti četrās briežu audzēšanas saimniecībās (3. tab.).

Briežu dārzos ar tvirtajiem ekskrementiem un urīnu izdalīto slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu var noteikt tikai ar Eiropas Komisijas rekomendēto metodi, izmantojot datus par slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu briežu patērētajā barībā un atskaitot dzīvmasai patērēto augu barības elementu daudzumu un zudumus. Briežu barības analīžu dati rāda atšķirības slāpekļa, fosfora un kālija saturā dažādās saimniecībās briežu patērētajā barībā. Īpaši atšķiras kālija saturs zālē, sienā un skābbarībā. Ieskatu par to sniedz 4. tabulas dati.

Vadoties pēc Eiropas Komisijas rekomendētās metodikas, aprēķināts, ka viens briedis gadā izdala 14–16 kg N, 5–6 kg P2O5, 10–16 kg K2O, atskaitot zudumus (5. tab.).

Analizēti arī dabiski mitri briežu ekskrementi (6. un 7. tab.). Konstatēts, ka tonnā dabiski mitru briežu ekskrementu ir vidēji 7,9 kg slāpekļa (N), 5,4 kg fosfora (P2O5), 4,9 kg kālija (K2O), 4,8 kg kalcija (Ca), 1,4 kg magnija (Mg) un 221 kg organiskās vielas.

Salīdzinoši lielas atšķirības ir dažādos briežu dārzos ražoto briežu ekskrementu ķīmiskajā sastāvā, īpaši pavasara periodā.

Vasarā briežu ekskrementos ir nedaudz augstāks fosfora saturs, bet zemāks kālija saturs nekā pavasara periodā saražotajos mēslos, un tas izskaidrojams ar atšķirībām briežu ēdienkartē šajos periodos.

Analīžu dati rāda tikai briežu ekskrementu ķīmisko sastāvu, bet brieži izdala arī urīnu. Saskaņā ar literatūras datiem, ekskrementos nonāk ap 55% dzīvnieku izdalītā slāpekļa, 93% fosfora un 40% kālija.

Dzīvnieku urīns satur maz fosfora un salīdzinoši daudz kālija. Turot mājdzīvniekus novietnēs, urīnu saista pakaiši, un tas nonāk kūtsmēslu krātuvēs, bet briežu audzēšanā urīns nonāk ganībās. Veicot aprēķinus pēc Eiropas Komisijas ieteiktās metodikas, tiek ņemts vērā arī ar urīnu izdalītais N, P, K daudzums.

Pēc aprēķinu datiem, lai nepārsniegtu normatīvajos aktos noteikto slāpekļa ierobežojumu 170 kg/ha, īpaši jutīgajās teritorijās uz vienu hektāru var turēt 11 briežus.

Paldies pētījumā iesaistītajām saimniecībām par informācijas sniegšanu!

1. tabula

Zīdītājgovs un teļa ražotais kūtsmēslu, slāpekļa, fosfora un kālija daudzums

Rādītāji	Vērtības
Patērētā lopbarības sausna gadā, kg	5138–5681
Ar barību uzņemtais N	89–97
N vidējais saturs barībā, %	1,6–1,9
N dzīvmasā, teļa embrijā un pienā, kg	16,3
N izdalījumos, kg	73–81
N zudumi ganībās, novietnē un kūtsmēslu uzglabāšanas laikā, kg	22–25
N izdalījumos ganībās, atskaitot zudumus, kg	0–20
N kūtsmēslos, atskaitot zudumus novietnē un uzglabāšanas laikā, kg	38–57
N kūtsmēslos pēc uzglabāšanas, kg/t	4,7–6,3
Ar barību uzņemtais P2O5	31–38
P2O5 vidējais saturs barībā, %	0,6–0,7
P2O5 dzīvmasā, teļa embrijā un pienā, kg	8,1
P2O5 izdalījumos, kg	23–30
P2O5 zudumi ganībās, novietnē un kūtsmēslu uzglabāšanas laikā, kg	1,4–2,0
P2O5 izdalījumos ganībās, atskaitot zudumus, kg	0–10
P2O5 kūtsmēslos, atskaitot zudumus novietnē un uzglabāšanas laikā, kg	15–30
P2O5 kūtsmēslos pēc uzglabāšanas, kg/t	2,2–3,1
Ar barību uzņemtais K2O	84–116
K2O vidējais saturs barībā,%	1,5–2,1
K2O dzīvmasā, teļa embrijā un pienā, kg	3,4
K2O izdalījumos, kg	81–113
K2O zudumi ganībās, novietnē un kūtsmēslu uzglabāšanas laikā, kg	13–24
K2O izdalījumos ganībās, atskaitot zudumus, kg	0–37
K2O kūtsmēslos, atskaitot zudumus novietnē un uzglabāšanas laikā, kg	53–99
K2O kūtsmēslos pēc uzglabāšanas, kg/t	6,5–9,0
Pakaišu kūtsmēslu masa pēc uzglabāšanas, t, sausna 22%	Ievietot komentāru: Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!	Foto: Cūkkopība ir naudietilpīga ... Video: Raidījums „Attīstības ... JAUNĀ tautas aptauja: Lauksaimnieku veselības apdrošināšana. Atvērt. Žurnāli: Aptauja Piena iepirkuma cenu kritums Mani nekustina (1)Nedaudz satrauc (3)Esmu pamatīgās sprukās (1)Par to tikai priecājos (1)

© Saimnieks LV. Pārpublicējot atsauce uz Saimnieks LV obligāta