Rūdolfs Būda: – Manas darba gaitas ir sākušās diezgan agri. Pēc Gaujienas ģimnāzijas absolvēšanas studijas turpināju Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē. Jau skolas laikā biju diezgan liels aktīvists – piedalījos dažādās olimpiādēs un vadīju jauniešu organizāciju. Augstskolā pirms aizbraukšanas uz Ameriku studentu apmaiņas programmā biju sava kursa vecākais.

Pirmās darba gaitas sāku jau skolas laikā, vēlāk, studējot Jelgavā, strādāju Baltkom TV, bet mana pirmā nopietnā darbavieta bija Zemkopības ministrija, kur aptuveni gadu nostrādāju kā likumdošanas harmonizēšanas eksperts saistībā ar traktortehniku.

 Tā kā sevi neuzskatīju par tīru ierēdņa tipu, mana turpmākā aptuveni četrus gadus ilgā darba pieredze saistījās ar auto tirdzniecību, kas arī iemācīja koncentrēties ne tikai uz procesu, bet vairāk uz rezultātu. Tad nāca piedāvājums uzņemties valdes priekšsēdētāja amatu Sertifikācijas un testēšanas centra valdē sakarā ar ilggadējā centra vadītāja Andra Sovera vēlēšanos doties pelnītā atpūtā.

Tas bija liels izaicinājums un reizē arī vienreizīga iespēja gūt pieredzi. Rīta sastrēgumus Rīgā bija iespēja samainīt pret Vidzemes pakalniem. Toreiz mēs ar ģimeni nolēmām pārcelties uz Siguldu.

 – Kā tevi pieņēma kolektīvā? Šeit taču strādāja cilvēki, kuriem tu varētu būt mazdēls.

– Tā kā darbs ministrijā bija saistīts ar izbraukumiem arī uz Priekuļiem, tad ar uzņēmuma valdes locekļiem biju sastapies jau iepriekš dažādās ar tehniku saistītās darba grupās.

Man bija liels Zemkopības ministrijas atbalsts, un pēc uzņēmuma stratēģijas izstrādes un apstiprināšanas bija jāsāk to īstenot.

Sākumā cilvēkiem bija grūti pieņemt, ka var strādāt arī citādi –
kā tā var būt, ja visu laiku durvis vērtas ar labo roku, bet tagad atnāk viens un man to liek darīt ar kreiso roku. Daudziem mans temps bija par ātru. Bet ar laiku kolēģi pie tā pierada, un kopā mēs sākām virzīties uz kopēju mērķi. Galvenais mans uzdevums bija atrast to pareizo risinājumu, lai personāla pieredze un zināšanas dotu vislielāko atdevi.

Šeit bija cilvēki, kuri bija nostrādājuši vienā darbavietā 30 un pat 40 gadus. Protams, atrast vidusceļu starp manu jaunības maksimālismu un darbinieku ilggadējo pieredzi nebija viegli. Šeit man talkā nāca mans vietnieks, ilggadējais centra valdes loceklis Edvīns Kide, kas ar savu pieredzi palīdzēja īstenot nepieciešamās reformas. Nu jau pagājuši četri gadi, kopš esmu šeit, un jāatzīst, ka kopā esam pastrādājuši diezgan labi.

Paldies kolektīvam par ieguldīto darbu !

– Ar kādu mērķi izveidots Sertifikācijas un testēšanas centrs?

– Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacija tika nodibināta Cariskās Krievijas laikā 1911. gada 1. maijā. Ar valsts finansiālu atbalstu to dibināja Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrība. Stacijas uzdevums bija izmēģināt darbā un izraudzīt Baltijas apstākļiem piemērotākās lauksaimniecības mašīnas un rīkus, palīdzēt fabrikantiem un darbnīcu vadītājiem mašīnu konstruēšanā, kā arī iepazīstināt zemkopjus ar mašīnām un veicināt to ieviešanu zemnieku saimniecībās.

Tāds īstais ziedu laiks Baltijas MIS bija padomju gadi. Stacijas darbības joma ievērojami paplašinājās, pieauga darbinieku skaits, sākās plaša laboratorijas ēku un dzīvojamo māju celtniecība. Mašīnu izmēģināšanai tika izveidota izmēģinājumu saimniecība 2630 ha kopplatībā un iesaistīti vairāk nekā divsimt darbinieki. Tolaik galvenais uzdevums bija vispusīga mašīnu eksperimentālo paraugu izmēģināšana, kurus konstruējuši specializētie konstruktoru biroji un zinātniskie institūti, un rekomendāciju izsniegšana tehnoloģisko risinājumu un kvalitātes uzlabošanai.

2004. gadā, reorganizējot
iepriekšējo bezpeļņas organizāciju, Sertifikācijas un testēšanas centrs kļuva par valsts kapitālsabiedrību ar mērķi panākt LR pastāvošo atbilstības novērtēšanas sistēmas prasību izpildi saskaņā ar LR likumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem attiecībā uz lauksaimniecības tehniku, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem un darba vidi. Šobrīd papildus sertifikācijas un testēšanas pakalpojumiem veicam darba vides risku vērtēšanu, piena mērtrauku un svaru kalibrēšanu, apsaimniekojam Agrocentru, sniedzam hosteļa, automobiļu diagnostikas un traktortehnikas barošanas sistēmu remonta pakalpojumus.

Salīdzinot ar iepriekšējiem vēs­-tu­riskajiem periodiem, tagad darbības virzieni ir mainījušies. Ražotāji tādus testus, kas attiecas uz kvalitāti, nevienam vairs neuztic.

– Kāpēc? Kaut kādam sertifikātam taču jābūt?

– Tādēļ, ka tik lielas globālās konkurences apstākļos ražotāji cenšas savas tehnikas prototipus un izmantotās tehnoloģijas noslēpt pēc iespējas ilgāk, lai konkurenti to neuzzinātu. Patlaban nodarbojamies tikai ar tehnikas drošības jautājumiem, ko prasa Latvijas un ES normatīvie dokumenti. Kvalitāte paliek tirgus ziņā, ja produkta kvalitāte neapdraud izmatotāja drošību, tad tas vairs nav mūsu atbildībā.

Piemēram, ja tiek izgatavota pļaujmašīna, tad mūsu uzdevums ir novērtēt, vai visi rotējošo elementu virsmu aizsargi ir savā vietā, nevis cik ilgi tā kalpos vai cik labi pļaus. Ja klientu neapmierina produkta kvalitāte, tam jāvēršas ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai juridiskām personām – tiesā.

Latvijā nav normatīvo dokumentu, kas mums uzliktu par pienākumu vērtēt produktu kvalitāti. Tas būtu diezgan sarežģīts jautājums, jo noteiktai kvalitātei ir arī sava cena. Nevar produktam ar zemāku cenu gribēt ideālu kvalitāti.

– Vai pārbaudīt traktora drošību ir obligāta prasība?

– Jā, lai traktoru realizētu ES tirgū, tam jāatbilst tā sauktajai Traktoru direktīvai 2003/37/EC, kas sastāv no 26 apakšdirektīvām jeb obligātajiem standartiem, kas
ietver pārbaudi, sākot no traktora kabīnes, bremžu sistēmas un riepām un beidzot ar motora izmešu atbilstību konkrētajam izmešu posmam. Šī ir obligāta prasība arī Latvijā. Šis process ir ļoti darbietilpīgs un samērā dārgs, jo izvērtēšanu var veikt tikai pēc tam, kad notikuši katra agregāta testi. Šī procedūra ir saistoša, pirmo reizi sākot konkrēta traktora modeļa ekspluatāciju Eiropas Savienības teritorijā tirgū gan Eiropas ražotājam, gan ražotājam no trešajām valstīm.

– Kā notiek traktoru sertifikācija?

–  Lai šo procesu veiktu, ir jābūt zināmiem priekšnosacījumiem. Sa­vas kompetences ietvaros mūsu speciālisti ir akreditēti Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā, un kā organizācija esam paziņoti Eiropas Komisijā. Tāpat esam ieviesuši kvalitātes vadības sistēmu, kas ir procesu atvieglojošs faktors.

Ja produkts, piemēram, traktors, iepriekš nav vērtēts, ražotāja rūpnīca vai tās pilnvarotais pārstāvis dod pieteikumu sertifikācijas institūcijai par konkrēta modeļa sertifikāciju, iepriekš iesniedzot visus rasējumus un laboratoriju mērījumu protokolus. Jāpiezīmē, ka mūsu rīcībā nav laboratorijas aprīkojuma, ar kura palīdzību varētu veikt pilnīgi visus mērījumus. Šajā jautājumā sadarbojamies ar akreditētām laboratorijām citās valstīs, piemēram, Polijā.

Atsevišķos gadījumos ir dzirdami pārmetumi, kāpēc Eiropā sertificēta tehnika ir jāsertificē vēlreiz. Šeit tiek jaukta sertifikācijas procedūra un sertifikāta atzīšanas procedūra, kas faktiski ir tikai jau izdota sertifikāta autentiskuma pārbaude. Šo procedūru paredz MK noteikumi, un tā kalpo par pirmo filtru nesertificētas tehnikas iekļūšanai Latvijā, pamatā ar izcelsmi no trešajām valstīm. Šādai procedūrai ir pakļauti tehnikas tirgotāji, kas pirmo reizi Latvijā
ieved jaunu modeli. Katrs nākamais konkrētā modeļa traktors atkārtoti nav vairs jāvērtē.

Latvijā diemžēl lauksaimniecības tehnikas ražotāju tikpat kā nav, tāpēc mūsu darbs pamatā ir saistīts ar importētās tehnikas atbilstības novērtēšanu.

Visus šos gadus esam strādājuši, attīstījušies, piesaistījuši līdzekļus un pirkuši iekārtas, lai varētu strādāt ne tikai Latvijas mērogā, bet arī savu pakalpojumu eksportēt ārpus tās. Esam veikuši atbilstības novērtēšanu Ukrainā (HTZ) , Baltkrievijā (MTZ), atsevišķās jomās arī Igaunijā.

– Ir cilvēki, kuri atceras padomju laikus un apgalvo, cik labi bija strādāt ar Baltijas MIS. Vai arī tagad cilvēki nenāk un nelūdz jūsu centra padomu, palīdzību?

– Parasti mūs pieaicina, kad ķibele jau ir notikusi. Tad, kad cilvēks jau ir nopircis tehniku, pastrādājis un nonācis pie secinājuma, ka tas nav īsti tas, ko gribējis! Tādu gadījumu ir samērā daudz. Problemātiskos gadījumos mūs aicina talkā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts darba inspekcija. Tā kā esam kompetentā institūcija darba aizsardzības jomā, nākas piedalīties arī nelaimes gadījumu izmeklēšanā, piemēram, kokapstrādes uzņēmumos.

 – Vai centrs tiek aicināts uz tiesas procesiem?

– Jā, atsevišķos gadījumos esam piedalījušies arī tiesas procesos.

– Vai arī kaltes ir jūsu ziņā?

– Ja kaltē tiek vērtēti mehānismi vai iekārtas no mašīnu drošības noteikumu viedokļa vai nepieciešams veikt darba vides risku novērtēšanu, tad jā.

– Ja zemnieks nolēmis iegādāties traktoru un vēlas ekspertu slēdzienu, vai jūs ejat viņam palīgā?

– Protams, cenšamies palīdzēt. Piemēram, ja atbrauc zemnieks un palūdz, lai apskatāmies, vai traktors būs reģistrējams, ja tas nav atrodams reģistrā. Savukārt mēs palūdzam, lai atved dokumentus, tad apskatīsimies, vai viss ir kārtībā. Bet ir gadījumi, kad viss notiek otrādi.

Ir klienti, kuri lūdz, lai mūsu eksperti aizbrauc pie viņiem un dod slēdzienu par tehnikas kvalitāti vai iespējamu nepareizu ekspluatāciju. Tas ir atsevišķs maksas pakalpojums, cena atkarīga no vietas, uz kuru jābrauc. Ja klients savu iekārtu atved uz centru un pārbaude nav sarežģīta, tad izmaksas varētu iekļauties, sākot no desmit latiem, bet, ja nepieciešama pārbaude, ko uz vietas nevar veikt, un materiāls jāsūta uz laboratorijām ārzemēs, tie varētu būt pat vairāki tūkstoši latu.

Pamatā mūsu darbs ir saistīts ar tehnikas tirgotājiem. Ir gadījumi, kad tirgotājiem rūp strīdi ar izgatavotāju vai klientiem. Tad meklē mūs, lai dodam savu slēdzienu.

– Kam vēl būtu jāpievērš uzmanība, iegādājoties tehniku?

– Pirms pirkt kādu tehniku, vajadzētu painteresēties, vai to varēs piereģistrēt, no kurienes tā ievesta, kādas ir servisa iespējas un vai būs piemērota iecerēto darbu veikšanai.

– Pastāstiet, lūdzu, par Agrocentru.

– Agrocentrs, sākotnēji Cēsu rajona Lauksaimnieku apkalpošanas centrs, tika izveidots 2005. gadā Sertifikācijas un testēšanas centra administratīvā korpusa telpās pēc Cēsu rajona padomes ierosmes, ar Zemkopības ministrijas un Priekuļu pagasta organizatorisku un finansiālu atbalstu, iesaistoties arī citām organizācijām. Agorcentra galvenais mērķis bija vienkopus sniegt kvalitatīvus pakalpojumus Vidzemes reģiona lauku uzņēmējiem un laukos dzīvojošajiem. Šobrīd Agrocentrā darbojas 17 dažādas ar lauksaimniecisko ražošanu saistītas organizācijas. Prieks, ka cilvēki ir novērtējuši to, ka nav tik daudz vairs jāvelta laiks, braukājot pa malu malām, lai kārtotu dažādus birokrātiskos jautājumus, bet atliek vienīgi atbraukt uz Agrocentru un visu izdarīt vienā reizē. Tagad, nemitīgi veicot reformas, reorganizējot iestādes un pārdalot to funkcijas, galvenais būtu ņemt vērā, ka Priekuļi jau no seniem laikiem ģeogrāfiski ir veidojušies kā Vidzemes Agrocentrs –
politiski pēc tam !