| Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi | | |||||||||
![]() |
|||||||||
|
Piektdiena, 25. maijs, 2012 Vārdadienas: Anšlavs, Junora Ieeja reģistrētiem lietotājiem Reģistrēties (bezmaksas)AgronomijaAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLV Žurnāls SaimnieksLV Žurnāls Dārzs un Drava Lauku Biznesa Laikraksts Žurnāls Praktiskā BūvniecībaSaimnieks.lv apmeklētāji: 1 lietotāji / 18 viesi Seko mums: ![]() ![]() ![]() |
Agrotehnika konkursa Zelta lauks dalībnieku laukos Autors: Teksts: Agita PĀVULE, Saimnieks LV oktobris, pievienots: ceturtdien, 19. nov. '09, 13:25 Saimnieku un agronomu domas par šā gada ražu un konkursu
Kamēr notiek konkursa Zelta lauks dalībnieku laukos izaudzētās produkcijas kvalitātes noteikšana un rezultātu izvērtēšana, iepazīstinām lasītājus ar agrotehniku četru saimniecību laukos – konkursa Zelta lauks laukos Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē – šo saimniecību vadītāju un agronomu domām par šā gada ražu un konkursu.
Kurzeme Durbes novada Dunalkas pagasta Jurija Flakša zemnieku saimniecība Krastmaļi Ziemas kviešu lauks Putriņi – 18,3 ha, Pv, mS, org. viela 3%, pH 6,9, P2O5 augsts, K2O augsts · Priekšaugs – ziemas rapši, novākts 1. augustā · 20. augustā lauks apsmidzināts ar Raundaps Gold š.k. 2 l/ha · Ziemas kvieši apsēti 10. septembrī, šķirne ‘Mewa’, izsējas norma 200 kg/ha, kodne Baritons 075 s.k. · Mēslojums rudenī nav lietots, pavasarī 400 kg am. salp. + 100 kg am. sulfāta · Augu aizsardzības pasākumi – rudenī netika veikti, pavasarī – 29.04.2009. Sekators 375 OD s.k. 0,15 l/ha + MCPA Super 500 š.k. 0,7 l/ha + karbamīds 5 kg/ha – 20.05.2009. Falkons 460 e.k. 0,8 l/ha + karbamīds 5 kg/ha – 01.07.2009. Proteus 110 OD s.k. 0,6 l/ha Ziemas rapšu lauks Gaiļi – 10,0 ha, Pg, S, organiskā viela 3,5%, pH 6,0, P2O5 zems, K2O vidējs · Priekšaugs – viengadīgā airene sēklai · Ziemas rapši apsēti 27.08.2008., šķirne ‘Libea’, izsējas norma 4 kg/ha · Mēslojums un augu aizsardzības pasākumi – − 02.09.2008. sējums apsmidzināts ar Sultāns 50 s.k. 1,5 l/ha − 10.10.2008. izsēti kompleksie minerālmēsli NPK 15:9:12 200 kg/ha − 23.10.2008. izsmidzināts mono bors 1 l/ha − 03.05.2009. izsmidzināts mono bors 1 l/ha · Pavasarī virsmēslojumā dots 400 kg/ha am. salp. un 200 kg/ha am. sulf.
Jurijs Flaksis: „Saimniekojot 15 gadu laikā izveidota zināma tehnoloģija gan ziemas kviešu, gan ziemas rapšu audzēšanā. Bet jārēķinās ar to, ka laika apstākļi nereti piespiež mainīt ne tikai tehnoloģiju, bet pat kultūrai plānoto augu sekas lauku. Iepriekšējā rudenī Putriņu lauks, pateicoties tā granulometriskajam sastāvam – mālainajai smiltij –, bija vienīgais lauks, kas nebija pārlieku mitrs un ko varēja normāli apstrādāt un apsēt. Tas arī bija izšķirošais, kas noteica šā gada ražu laukā. Mēslojumam, protams, ir ļoti liela nozīme, bet jāskatās uz ekonomiku. Raža jāplāno tāda, lai arī sliktos laika apstākļos tās audzēšanai iztērētie līdzekļi atmaksātos. Tas pats sakāms par augu aizsardzības līdzekļiem. Jālieto tad, kad bez tiem nevar iztikt. Liela nozīme ir pareizai augu sekai. Piemēram, laukā Gaiļi ziemas rapši bija audzēti pirms pieciem gadiem. Līdz ar to ne pagājušā gada rudenī, kad tos iesējām, ne šajā gadā rapši necieta ne no slimībām, ne kaitēkļiem. Abos konkursam izvirzītajos laukos iegūta laba raža.”
Zemgale Bauskas rajona SIA Uzvara–lauks Ziemas kviešu lauks Novadnieki – 107,08 ha, Vg, sM, organiskā viela 2,8%, pH 7,3, P2O5 206; K2O 165 · Priekšaugs – ziemas rapši, pēc novākšanas lauks diskots, 02.08. un 03.09.2008. apsmidzināts ar Raundaps Gold 1,8 l/ha, 19.08. diskots otro reizi, pirms tam doti kompleksie minerālmēsli NPK + S + Zn 8:20:30 + 3 + 0,015 350 kg/ha · Lauks apsēts 20.08.2008., ziemas kviešu šķirne ‘Kontrasts’, izsējas norma 210 kg/ha · Mēslojums pavasarī – – 15.04.2009. dots 150 kg/ha amonija nitrāta – 05.05.2009. dots 150 kg/ha amonija nitrāta – 01.06.2009. dots 100 kg/ha amonija nitrāta · Augu aizsardzības pasākumi pavasarī: – 15.05.2009. izsmidzināts Sekators – 375 OD s.k. 0,15 l/ha + Moddus 250 e.k. 0,3 l/ha + Ekolist Makro 3 l/ha + Multiple 0,5 l/ha – 20.05.2009. izsmidzināts Allegro Super s.e. 0,7 l/ha – 16.06.2009. izsmidzināts Amistārs ekstra 0,4 l/ha + Folikurs 0,6 l/ha + ZOOM 1 l/ha Ziemas rapšu lauks Naumaņi – 82,14 ha, velēnu karbonāta, virspusēji glejota, sM, organiskā viela 3,1%, pH 7,4, P2O5 209; K2O 205 · Priekšaugs – ziemas kvieši, pēc novākšanas lauks 10.08.2008. sadiskots, – 11.08.2008. izkaisīti minerālmēsli NPK + S + Zn 8:20:30 + 3 + 0,015 350 kg/ha · Lauks apsēts 12.–13.08.2008. vienlaikus ar dziļirdināšanu, ziemas rapšu šķirne ‘Remy’, izsējas norma 3,4 kg/ha · Augu aizsardzības pasākumi – rudenī – 22.08.2008. Butizās Stārs s.k. 2,5 l/ha – 18.09.2008. Fuzilāds Forte 0,75 l/ha – 07.10.08. Juventus 0,7 l/ha · Augu mēslošana pavasarī – – 16.04.2009. 150 kg/ha amonija nitrāta – 30.04.2009. 180 kg/ha amonija sulfāta – 05.05.2009. KAS 25–3 100 l/ha – 18.05.2009. 100 kg amonija sulfāta · Augu aizsardzības pasākumi pavasarī – – 27.04.2009. izsmidzināts Karate Zeon 0,16 l/ha + Ekolist Makro 3 l/ha + ZOOM 1 l/ha – 18.05.2009. izsmidzināts Amistārs Ekstra 0,6 l/ha + ZOOM 1 l/ha + Decis Mega 0,12 l/ha SIA Uzvara–lauks agronoms Sergejs Kataņenko: „Šogad ražu, tajā skaitā arī ziemas kviešu un rapšu ražu, negatīvi iespaidoja sausums veģetācijas periodā, lai gan uzskatu, ka ieguvām samērā labu ziemas kviešu ražu ar augstu proteīna un lipekļa saturu. Konkursa laukā Novadnieki audzējām ziemas kviešu šķirni ‘Kontrasts’, kas ir agrīna, līdz ar to sausums ražas veidošanos iespaidoja mazāk. Ziemas rapšu ražu šogad glāba šķidrie minerālmēsli Līderis 25+3 S 100 l/ha, ko izsmidzinājām bez atšķaidīšanas. Uzskatu, ka saimniecībā izmantotā agrotehnika, izlietotie minerālmēsli sevi ir attaisnojuši, tāpat izmantotie augu aizsardzības līdzekļi. Varbūt vienīgi šajā pavasarī varējām nesteigties ar herbicīdu izsmidzināšanu.”
Vidzeme Valkas rajona Plāņu pagasta Riharda Circeņa zemnieku saimniecība Irbītes Ziemas kviešu lauks Irbītes – 27,5 ha, Pv, PG, Pvg, mS, S, organiskās vielas saturs 2,3%, pH 6,4, P2O5 ļoti augsts, K2O augsts · Priekšaugs – vasaras rapši (raža 3,86 t/ha) · Ziemas kvieši sēti no 19. līdz 21. septembrim, šķirne ‘Ramiro’, izsējas norma 260 kg/ha · Minerālmēsli pirms sējas – NPK 5:20:31 150 kg/ha · Augu aizsardzība – rudenī 10.10.2008. izsmidzināts Flaits s.k. 2 l/ha, pavasarī 11.–12.05.2009. izsmidzināts Cikocels 750 š.k. 1 l/ha + Multiple 0,5 l/ha + Tūlers d.g. 50 g/ha, dots arī Kūdras eliksīrs 150 ml/ha + kontakts 0,2 l/ha · Virsmēslojumā – 14.04.2009. karbamīds 120 kg/ha – 06.05.2009. 150 kg/ha am. nitrāta · Augu aizsardzība – − 29.05.2009. Tango Super s.e. 0,5 l/ha + magnija sulfāts 3 kg/ha + Plovits 1 l/ha − 23.06.2009. Fleksiti s.k. 0,2 l/ha + Karatē Zeons 5 m.s. 0,15 l/ha + Plovits 1 l/ha
Zemnieku saimniecības Irbītes galvenais agronoms Vilnis Līcītis: „Ziemas kviešu laukā Irbītes, ar ko piedalāmies konkursā Zelta lauks, centāmies veikt visus nepieciešamos pasākumus labas ražas iegūšanai. Esam secinājuši, ka lielāka vērība ziemas kviešu laukos jāvelta rudzusmilgas apkarošanai. Laukā Irbītes iegūtā raža šā gada apstākļos mūs apmierina. Saistībā ar ekonomisko situāciju valstī arī mēs saimniecībā ļoti rūpīgi pārdomājam, kā strādāt, kādu tehnoloģiju, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus lietot un cik daudz. Viens ir skaidrs: mūsu saimniecības apstākļos augsne pirms ziemāju sējas jāuzar. Var mainīt aršanas dziļumu atkarībā no audzētās kultūras un augsnes stāvokļa. Bezaršanas tehnoloģija, ko izmēģinājām, mūs neapmierināja – palielinājās nezāļainība. Kultūraugu audzēšanas tehnoloģija atkarīga no tehnikas. Esam iegādājušies augstražīgu 6 m platu Amazon Cirrus sējmašīnu un agregātu minerālmēslu un augsnes kaļķojamo materiālu iestrādei. Ja gribam iegūt augstāku ražu, augsne jākaļķo. Arī šo darbu esam sākuši. Šim nolūkam no SIA Saulkalne S atvestas 120 tonnas augsnes kaļķojamā materiāla – rupjie dolomīta milti. Tas pats sakāms par meliorācijas objektu sakārtošanu. Sistēmas noveco, vairs nedarbojas. Ja nav noregulēts mitrums, sevišķi ziemājiem, labu ražu iegūt ir problemātiski. Šādi konkursi ir stimulējoši, liek saņemties ne tikai ievērot agrotehniku, lai iegūtu labas ražas, bet pievērš arī pastiprinātu uzmanību saimniecības vides sakopšanai. Savstarpējās kolēģu agronomu, saimnieku diskusijās rodas pa labai, pārņemšanas vērtai idejai. Tā varbūt nav zemnieku ikdiena, bet attīstībai vajadzīga lieta.”
Latgale Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Alda Ločmeļa zemnieku saimniecība Kotiņi Ziemas kviešu lauks Nr. 41 Ģeņa – 15,15 ha, Pv, Sm, mS, org. viela 4,7%, pH 5,4, P2O5 zems; K2O augsts · Priekšaugs – vasaras rapši, kas saņēma kompleksos minerālmēslus NPK 15:9:12 250 kg/ha, bet sausuma dēļ gandrīz nesadīga · Ziemas kvieši apsēti 16. septembrī ar sējmašīnu Amazone Cirrus 6001, šķirne ‘Olivin’, izsējas norma 220 kg/ha, kodne Kinto s.k. 2 l/t · Mēslojums pavasarī – 15.04.2009. 150 kg/ha, 16.05. 150 kg/ha, 6.06. 100 kg/ha amonija nitrāta · Augu aizsardzības pasākumi – rudenī netika veikti · Pavasarī: – 20.05.2009. Granstars Prēmija 50 š.g. 0,020 kg/ha + Primuss s.k. 0,075 l/ha + Allegro Super s.e. 0,75 l/ha + Folicare 18:18:18 3 kg/ha + Kemivets 0,1 l/ha – 29.06.2009. Opera N s.e. 1 l/ha Ziemas rapšu lauks Nr. 4 Pie Tekles – 23,02 ha, Pv, Ms, organiskā viela 2,6%, pH 6,8, P2O5 zems; K2O vidējs · Priekšaugs – āboliņš, iearts kā zaļmēslojums · Ziemas rapši iesēti 14.08.2008., šķirne ‘DK Secure’, izsējas norma 3,2 kg/ha, pirms sējas doti minerālmēsli NPK 5:20:20 150 kg/ha + NPK 15:9:12 150 kg/ha – 23.08.2008. izsmidzināts Butizāns Stārs s.k. 2,5 l/ha · Pavasarī: – 15.04.2009. 250 kg/ha am. nitrāta – 3.05.2009. Folicare 18:18:18 4 kg/ha – 15.05.2009. 200 kg/ha amonija sulfāta – 23.05.2009. 100 kg/ha am. nitrāta – 12.05.2009. Ciperkils 250 e.k. 0,1 l/ha – 28.05.2009. Kantus d.g. 0,5 kg/ha + Proteus 110 OD s.k. 0,6 l/ha, Folicare 5,5 kg/ha
Aldis Ločmelis: „Mūsu saimniecība īsti sāka strādāt ar 2004. gadu, kad bija palielinātas saimniecības apstrādājamās zemes platības un iegādāta attiecīga tehnika. Attiecībā par ziemas kviešu un rapšu audzēšanu – mūsu apstākļiem labāko un piemērotāko audzēšanas tehnoloģiju vēl tikai meklējam un droši vien meklēsim, kamēr vien šīs kultūras audzēsim. Esam atkarīgi no tā, kurus minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus mums piedāvā attiecīgās firmas un ko varam atļauties iegādāties. Tas arī lielā mērā nosaka konkrētas kultūras audzēšanas tehnoloģiju. Ar šajā gadā iegūtajām ražām, ņemot vērā ieguldītos līdzekļus un laika apstākļus, esam apmierināti.”
SIA Baltic Agro pārstāve Latvijas ZA reģionā agronome Inga Tinusa: „Ar zemnieku saimniecību Kotiņi un tās vadītāju Aldi Ločmeli izveidojusies laba sadarbība. Viņš strādā ar tālejošu skatu nākotnē. Sevišķi iedziļinās augsnes apstrādes tehnoloģijās. Ļoti rūpīgi apspriežam minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas un iegādes jautājumus. Viņš akli nepieņem ieteikto, viņam ir savs pamatots viedoklis. Iespēju robežās saimniecībā tiek ņemts vērā jaunākais kultūraugu audzēšanā. Šajā gadā nopietna vērība tika veltīta augu aizsardzības pasākumiem konkursam Zelta lauks pieteiktajiem laukiem.”
|
JAUNĀ tautas aptauja: Žurnāli:
Aptauja Piena iepirkuma cenu kritums Mani nekustina (1)Nedaudz satrauc (3)Esmu pamatīgās sprukās (1)Par to tikai priecājos (1)![]() |
|||||||