Šajā žurnāla numurā – stāsts par to, kā tapusi (un joprojām top) salīdzinoši neliela, bet ļoti interesanta māja... Arī par ruļļmateriālu jumta seguma remontu, saplākšņa izmantošanas iespējām sporta zāļu iekšējā apdarē, daudzdzīvokļu namu ārsienu renovāciju ar siltināšanu, grīdas siltināšanu un koka grīdu apdari ar eļļu un vasku, keramikas un betona ārsienu materiāliem un dažādiem citiem jautājumiem. 

«Kaut kad jau viss mums būs!»

Šoreiz viesojamies neparastā ģimenes namā – pie Ģirta un Sintas Degteriem, kas māju sākuši būvēt vēl 1996. gadā. Mājvieta blakus esošajā mammas namiņā bija kļuvusi par šauru, bet ģimenes izredzes ātri tikt pie piemērota mitekļa bija vienkārši nekādas: kur un kā pēkšņi lai rastos resursi mājai?! Tomēr tie atradās! Bez Sintas algas un Ģirta neregulāro līgumdarbu atlīdzības par tādiem tika atzīti... arī vecie siltumnīcas pamati turpat pagalmā un apzāģētu baļķu grēda, kuriem garums un paskats bijis tāds, ka rosināt rosinājis tikai uz... vigvama sliešanu... (Jānis Rimšāns) 

Jumta seguma remonts. Mājas remonts (turpinājums) 

Ēkas ekspluatācijas laikā dažādās tās konstrukcijās parādās lielāki vai mazāki defekti, kuru likvidēšanai jāveic remonts. Bieži sastopamie dažādu nesošo konstrukciju bojājumi, kas neizraisa avārijas stāvokli (plaisas, pārāk liela siju izliece, grīdu čīkstēšana u. tml.) paliek nenovērsti pat vairākus gadus (labāk, protams, arī šos remontdarbus veikt pēc iespējas ātrāk). Tomēr jumta tecēšanas gadījumā pasākumi tās novēršanai jāveic nekavējoties, jo katra nokavētā lietainā diena ir saistīta ar papildizdevumiem un neērtībām ēkas ekspluatācijas laikā. Galvenais jumta seguma un visu jumta konstrukciju uzdevums ir novērst jumta caurtecēšanu, lai citām ēkas konstrukcijām saglabātu sausus ekspluatācijas apstākļus un telpās nodrošinātu komfortablus dzīves apstākļus... (Juris Noviks)

Saplāksnis sporta zāļu sienu iekšējai apdarei

Ēku sienu ārējā apdarē izmantotais saplāksnis atrodas visai nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos, jo ir pakļauts ne tikai atmosfēras nokrišņu, bet arī ultravioletā starojuma iedarbībai un regulārai temperatūras maiņai. Izmantojot saplāksni telpu iekšējam apšuvumam, ekspluatācijas laikā uz to neiedarbojas šie nelabvēlīgie faktori, toties, atkarībā no telpas rakstura, tas var tikt pakļauts cita veida iedarbībai. Piemēram, sporta zāļu sienu apšuvumam jābūt pietiekamai mehāniskajai izturībai un jāspēj uzņemt sporta spēļu bumbu radītās triecienslodzes tā, lai ekspluatācijas laikā nemainītos tā dekoratīvās īpašības. Regulāras triecienslodzes spēj izturēt ne visi apdares materiāli. Prakse rāda, ka saplāksnis to spēj.

Daudzstāvu ēku ārsienu siltināšanas iespējas

Ārsienu, jumtu, pagrabu un cokolu siltināšana ir tagad vieni no galvenajiem darbiem, kurus nepieciešams veikt, lai Latvijā nodrošinātu un uzlabotu esošo daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti. Ir skaidrs, ka tuvākā un tālākā perspektīvā šo ēku iedzīvotāju komforta līmenis un rēķinu lielumi par ēkas siltuma patēriņu būs atkarīgi tieši no šiem veiktajiem uzlabojumiem. Vel ir skaidrs, ka šī siltināšana jāveic visai ēkai kompleksi un no ēkas ārpuses, lai maksimāli nosegtu visu ēkas norobežojošo virsmu, salaiduma vietas, šuves utt. Ir divas labas un pārbaudītas metodes daudzdzīvokļu namu ārsienu renovācijai ar siltināšanu no ēkas ārpuses (siltumizolācijas ierīkošanu no ēkas iekšpuses vēlreiz mēģināsim aprakstīt nākamajos žurnāla numuros). Pirmā un Latvijā visplašāk lietotā ārsienu siltumizolācijas sistēma no ēkas ārpuses ir siltināšana ar apmetuma veidošanu. Otrā siltināšanas metode ir ventilējamu ārsienu veidošana ar izolāciju karkasa konstrukcijā un apdares plāksnēm, kas ziemeļu apstākļiem ir daudz piemērotāka.

Xtratherm siltumizolācijas plāksnes grīdas siltināšanai

Turpinām lasītājus iepazīstināt ar jaunu, būvkonstrukcijās plaši izmantojamu siltumizolācijas materiālu Xtratherm, kurš Latvijas siltumizolācijas materiālu tirgū sevi pieteicis kopš aizvadītā gada rudens. Xtratherm oficiālie pārstāvji Latvijā ir kompānija «QPD Latvija» (sk. žurnāla 2007. g. 12. nr. un š. g. 1. un 2. nr.). Šajā reizē – par materiāla Xtratherm izmantošanu grīdas siltināšanai. (Ieva Priede)

Columbia-Kivi bloki daudzstāvu ēku sienām – mūsdienīgs, ekonomisks risinājums

Jau vairākkārt esam rakstījuši par Columbia-Kivi betona bloku izmantošanas iespējām dažādas nozīmes un dažāda stāvu skaita ēkām un būvēm. Turpinot aizsākto tēmu, šoreiz lasītājus iepazīstināsim ar daudzstāvu ēku sienām. Iepriekšējos žurnāla numuros jau rakstījām, ka, izmantojot mūsu piedāvātos dobos betona sienu blokus, iespējams projektēt sienas ar vēlamajām īpašībām (sk. žurnāla š. g. 1. un 2. nr.). Kā zināms, dažāda biezuma dobos Columbia-Kivi betona blokus izvēlas atkarībā no paredzamās slodzes, t. i., no ēkas stāvu skaita. 140 mm biezos blokus var droši lietot līdz divus stāvus augstām ēkām, 190 mm biezos – līdz piecus stāvus augstām ēkām, bet augstākām ēkām jālieto 240 mm biezie bloki. Tomēr ēkas augstuma virzienā var arī izvēlēties atšķirīga biezuma blokus: vietās, kur slodze ir lielāka, izmantot biezākus blokus, un otrādi, – vietās, kur slodze ir mazāka – mazāka biezuma blokus... (Ieva Priede)

Keraterm. Būtībā tas pats ķieģelis. Tikai liels un viegls

Keramikas (māla) ķieģeļi jau gadsimtiem ilgi tiek uzskatīti par vienu no labākajiem būvmateriāliem, jo tie ir ekoloģiski tīri, izturīgi, ugunsdroši un ilgmūžīgi. Krietni jaunāks būvmateriāls ir caurumotie keramikas bloki Keraterm, kas apvieno visas māla ķieģeļu pozitīvās īpašības, turklāt tiem piemīt labāka siltumizolācijas spēja un tie ir lielāki, tāpēc mājas mūrēšana no tiem paveicama ātrāk. AS «Lode» caurumotos keramikas blokus Keraterm ražo kopš 2001. gada. Pasaulē ļoti līdzīgi, būtībā gandrīz tādi paši citu zīmolu (Poraton, Unipor u. c.) izstrādājumi tiek ražoti kopš pagājušā gs. 60. gadiem. Rietumeiropā apmēram 40% dzīvojamo māju ir celtas no keramikas blokiem, pie mums – mazāk par 10%, jo šo bloku ražošana sākta krietni vēlāk un mums nav šādu būvniecības tradīciju. Lai arī pamazām, tomēr cilvēki iepazīst keramikas labās īpašības un izvēlas to arvien biežāk. (Jolanta Cielava)

Otrā stāva izbūve (turpinājums) 

Tā kā celtniecības normu maksimālās platības ierobežojumi ir atcelti, var savu dzīvojamo māju paplašināt, veicot tās pārbūvi. Sevišķi to vēlams darīt tad, ja laika gaitā mājas konstrukcijas ir novecojušas un tās normālai ekspluatācijai nepieciešams veikt kapitālo remontu. Viens no veidiem, kā iegūt papildplatību, ir izbūvēt mansardu vai papildstāvu.Šajā žurnāla numurā – par nesošo konstrukciju pastiprināšanu. (Juris Noviks)

Mājas pamati bez būvbedres

Ģimenes mājas pamatu izbūves veids, par kuru šodien žurnāla lasītājiem stāsta būvuzņēmuma «Baložu celtnes» valdes priekšsēdētājs Māris Lipe, sevī apvieno gan tradicionālos priekšstatus par plātņveida pamatu likšanu dzīvojamai ēkai, gan savdabīgus un, jāteic, sekmīgus mēģinājumus pasaulē pazīstamas un sarežģītas pamatu iebūves tehnoloģijas ļoti vienkāršotā variantā adaptēt ģimenes māju celtniecībā. Jo runa šoreiz ir par drošu un izturīgu pamatu izbūves paņēmienu vājas nestspējas gruntīs. Šis paņēmiens, kā stāsta zinoši speciālisti, Latvijas apstākļos netiek plaši izmantots, tas patiesībā ir radošs, oriģināls līdzšinējā praksē uzkrāto zināšanu un jaunāko tehnisko iespēju līdzvērtīga lietojuma rezultāts.(Jānis Rimšāns)

Eļļas un vaski koka apdarei

Arvien biežāk koka konstrukciju un izstrādājumu apdarei izmanto dažādas eļļas un vaskus. Pagājuši laiki, kad gandrīz vienīgais dēļu grīdu apdares veids bija krāsošana. Krāsot mūsdienīgās, sevišķi dažādu augstvērtīgu koku sugu dēļu grīdas un citus koka izstrādājumus ir pārāk liela izšķērdība – dažādu koku sugu koksne atšķiras ar neatkārtojamu tekstūru un krāsas toņu daudzveidību, tāpēc šādu virsmu apdarē vajadzētu nevis ar krāsu nosegt visu vērtīgo, kas piemīt koksnei, bet, tieši otrādi, – izcelt koksnes tekstūru, lai tā ar savu oriģinalitāti un netradicionālo izskatu padarītu koka grīdu vai citu koka izstrādājumu par vienu no galvenajiem interjera elementiem. Šoreiz pastāstīts par SAICOS krāsaino vasku kokam un SAICOS konservējošo koka beici. Abi šie produkti ir izgatavoti uz dabisko eļļu un vasku bāzes.

Ko un par cik būvē laukos?

Kādas būves – dzīvojamās ēkas, atpūtas ēkas un kompleksus, būves lauksaimnieciskai darbībai (kūtis, graudu kaltes, noliktavas, angārus) – šobrīd laukos ceļ visvairāk? Analizējot pieprasīto būvniecības kredītu un citu finansējuma veidu statistiku, uz šiem un citiem jautājumiem atbild vairāku banku speciālisti.(Sabīna Alta-Rinča)

Kļūdas mājas būvniecībā (turpinājums)

Mājas būvniecībā pieļauto kļūdu labošanai parasti ne­pie­ciešams papildu darbaspēka un ma­teriālu patēriņš, bet daudzos gadījumos to izlabošana ir saistīta vai nu ar jau uzbū­vētās konstrukcijas nojaukšanu un būvē­šanu no jauna, vai arī, ja kļūdas netiek iz­la­­bo­tas, tās liek par sevi manīt praktiski visā ēkas ekspluatācijas laikā. Šās rakstu sērijas uzdevums ir iepazīsti­nāt lasī­tājus ar raksturīgākajām, biežāk sa­stopamajām kļūdām, kādas rodas, būvē­jot ēkas, un jau pirms darbu sākša­nas būvētāju brīdināt, lai tās netiktu pieļautas. Šoreiz aplūkoti jautājumi, saistīti ar logu un durvju iebūvēšanu un ekspluatāciju. (Juris Noviks)

Saimniecības ēkas terase

Saimniecības ēkai pirms ieejas saunā izbūvēta segta terase. Terases jumts ir saimniecības ēkas jumta turpinājums. Parasti terases, kas ēkai tiek veidota kā izvirzīta, vaļēja piebūve ar vai bez jumta, grīda virs zemes līmeņa ir pacelta apm. 40 cm. Pacēlums virs zemes līmeņa nav konstants lielums, jo planētā zemes virsma parasti nav pilnīgi horizontāla. Terase paredzēta lietošanai labā, siltā laikā un ir it kā saunas atpūtas telpas turpinājums. Vaļējā daļā terase ir ierobežota ar margām, bet tās galā ir izbūvēta ar dēļu apšuvumu norobežota noliktava – pieliekamais. Pastāstīts, kā veikt terases būvniecību. (Juris Noviks)

Kam pievērst uzmanību, pērkot māju? (nobeigums) 

Pēdējos gados masu saziņas līdzekļos arvien biežāk parādās ziņas par iegādāto īpašumu neatbilstību cerētajai kvalitātei, defektiem, kas atklājas tikai pēc mājas iegādes, nesakārtotiem juridiskajiem jautājumiem u. tml. Mūsdienu dzīves ritms ir daudz dinamiskāks nekā mūsu tēvu un vectēvu laikos. Būvējot mājas mūsu dienās, arvien biežāk rēķinās ar iespēju pēc zināma laika pāriet uz citu īpašumu, līdzšinējo pārdodot. Kādi ir galvenie mājīpašuma tirgus vērtību noteicošie faktori? Par tiem – šajā rakstā. (Jānis Freibergs, Valdis Kravinskis)