No veciem bēniņiem līdz elegantam dzīvoklim. Nu jau visai pierasta lieta šķiet seno dzīvojamo ēku bēniņu stāva pārbūve par dzīvokļiem vai birojiem. Lai arī birokrātisko apsvērumu dēļ tas ne vienmēr ir viegli realizējams, īpaši jau Rīgas vēsturiskajā centrā, dažiem tas ir izdevies visai veiksmīgi. Turklāt, ja vēl augstskolas diplomā ir ieraksts «arhitekts», tad šis apstāklis vien jau dod dažas priekšrocības. Tiesa gan, teorētiskas. Tas nozīmē izpratni par to, kuras no jau esošajām konstrukcijām jānomaina vai jāsaglabā, kā labāk veidot telpu plānojumu un citas ļoti noderīgas lietas. Tādēļ esam viesos pie arhitektes un būvinženiera «tandēma», kuri ir veiksmīgi izbūvējuši bēniņus virs savām darba telpām. – Ideja jau nebija tālu jāmeklē, – stāsta īpašnieki, – ja jau bija šī iespēja iegūt savā īpašumā daļu bēniņu stāva, tad tā arī, protams, bija jāizmanto. Tiesa, skats toreiz bija visai nepievilcīgs – pussabrukušas sijas, netīrība, mājas iemītnieki tad te nesa žāvēt veļu. Bet ideja par dzīvokli šeit bija pārāk pievilcīga, lai no tās atteiktos... (Inga Novika)

Vecu ēku ārsienu apšūšana. Mājas remonts (turpinājums)

Laika gaitā neapšūtas ēku ārsienas tiek bojātas: vietām no­krīt apmetums, koku pārņem trupe, vecais krāsojums iz­ba­lo utt. Protams, var atjaunot apmetumu vai krāsojumu un nomainīt satrupējušos dēļus, tomēr efektīvāks paņē­miens ir veco ēku ārsienu apšūšana ar dažādiem fasādes apdares materiāliem.Iepriekšējos žurnāla numuros apskatījām ēku ārsienu siltināšanu no ārpuses. Tomēr ne visām ēkām ierīko speciālu siltumizolāciju no ārpuses, un šo ēku arhitektoniskā izskata uzlabošanai fasādi atjauno, ierīkojot apšuvumu. Tāpat ārējo apšuvumu tieši pie ārsienas ārējās virsmas ierīko gadījumos, kad sienas siltumpretestība ir pietiekama un atbilst būvnormatīva LBN 002-01 prasībām, kā arī tad, ja ēkas ārsienas tiek siltinātas no ēkas iekšpuses. Šajā žurnāla numurā – par vecu, pirms vairākiem gadu desmitiem būvētu ēku koka ārsienu apšūšanu ar ķieģeļiem un pilnajiem betona blokiem. Ķieģeļu apšuvums koka ēkai piešķir mūra ēkas izskatu, palielina tās ugunsdrošību un ilgmūžību, turklāt telpas ir labāk pa­sar­gātas no vēja iedarbības. Fasāžu apšūšanai ir paredzēti nelielu izmēru pilnie betona bloki. Fasādes apdares blokiem ir ļoti precīzi izmēri, kas paaugstina mūrnieku darba ražīgumu un dod iespēju veidot augstas kvalitātes mūri. (Juris Noviks) 

Māja no brusām, līmētām no lobītā finiera

Šajā žurnāla numurā lasītājus iepazīstinām ar vienu no pirmajiem Latvijā realizētajiem projektiem, kam ēkas nesošais karkass pilnībā veidots no kokmateriāliem, kas līmēti no lobītā finiera – LVL(angļu val. Laminated Veneer Lumber). Šis projekts ir diezgan neparasts, jo LVL tajā tiek izmantoti jau esošas ēkas rekonstrukcijai – ēkas platības palielināšanai, kad apkārt esošai ēkai tiek izbūvēts nesošais karkass no LVL brusām, tad tas tiks siltināts, tiks ieklāts jumta segums, un pēc tam, ērtos apstākļos, kad darbus vairs neietekmēs ārējie faktori (lietus, sniegs, vējš u. tml.), tiks veikti iekšējie rekonstrukcijas darbi. Protams, LVL brusas ar tikpat labiem panākumiem var izmantot arī jaunbūvēs.

Siltumizolācijas materiālu tirgū sevi piesaka Xtratherm

Kopš rudens Latvijas siltumizolācijas materiālu tirgu papildinājis jauns, ēku būvkonstrukcijās plaši izmantojams siltumizolācijas materiāls Xtratherm, kas ieguvis pārliecinošu atzinību Eiropas Savienības valstīs. Jauno materiālu piedāvā kompānija «QPD Latvija», kas ir oficiālais Xtratherm pārstāvis Latvijā. Pirmo reizi Xtratherm tika izgatavots 1970. gadā Īrijā kā putupolistirola plātņu aizvietotājs. Kopš tā laika šis siltumizolācijas materiāls ir kļuvis par vienu no visplašāk izmantotajiem siltumizolācijas materiāliem Īrijā un Lielbritānijā, to ražo un izmanto arī Vācijā un citās Rietumeiropas valstīs.

Xtratherm ir izmantojams visās mājas būvkonstrukcijās – pamatu un grīdu siltināšanai, ārsienu siltināšanai gan no ārpuses, gan iekšpuses, slīpo un lēzeno jumta konstrukciju, kā arī starpstāvu un bēniņu pārsegumu siltināšanai. (Ieva Priede) 

Pilns durvju komplekts – vislabākais piedāvājums

Būvmateriālu tirgū dažādu durvju piedāvājums ir tik plašs, ka bez speciālista padoma pircējs var apjukt dažādo cenu, dizaina, komplektācijas un kvalitātes raibās paletes priekšā. Rakstā paskaidrots, ar ko pircējam jāsāk, izvēloties savam mājoklim, birojam vai sabiedriskajām telpām piemērotākās durvis – gan kāda materiāla, gan komplektācijas. 

Jauna pārsegumu siltumizolācijas sistēma PAROC Prewis

Šajā žurnāla numurā lasītājus iepazīstināsim ar jaunumu – uz vietas veiktu pārsegumu betonēšanas un siltumizolācijas sistēmu PAROC Prewis (cast on site). Galvenā šīs metodes īpatnība un priekšrocība ir tā, ka pārsegumu betonē uz siltumizolācijas, un betonmasas iestrādāšanas un cietēšanas laikā tās abas «salīp», veidojot vienotu, divslāņainu pārseguma konstrukciju. Dzelzsbetona pārseguma plātne pārsegumam nodrošina nepieciešamo mehānisko izturību, bet akmens vate – siltumtehnisko prasību izpildi. Rezultātā atkrīt diezgan darbietilpīga celtniecības operācija – akmens vates plākšņu pielīmēšana, līdz ar to samazinās procesa darbietilpība un arī būvdarbu izmaksas, kam pēdējos gados ir tieksme arvien pieaugt.

Dārzs jaunā dzīvojamo māju ciematā Rīgas rajonā

Jauna ģimene 2002. gadā iegādājās jau gatavu ēku. Dārza iekārtošana tika sākta 2003. gada pavasarī. Teritorijā, kas ir nedaudz lielāka par 2000 m2, atrodas Rīgas apkārtnei raksturīgais priežu sils un senos laikos sapūstās smilšu kāpas. Profesionāla ainavu arhitekta padomi dārza iekārtošanai sākotnēji jaunajai ģimenei likās pārdroši, sarežģīti un diezgan darbietilpīgi. Taču jau pēc pāris nedēļu domāšanas ainavu arhitekta ieteiktie zemes darbi varēja sākties... (Gundega Lināre)

Energoplēve – sildītājs ar nākotni

Energoplēve ražota Dienvidkorejā un ir 21. gadsimta progresīvās nanotehnoloģijas izgudrojums. Tā radīta, lai vienkārši, ātri un salīdzinoši lēti dzīvokļos, mājās, darba vietās ierīkotu siltās grīdas. Energoplēvi var izmantot dažādos veidos. Pirmais – tā ir alternatīva ierastajiem ūdens radiatoriem un to var droši izmantot kā vienīgo mājokļa apsildes sistēmu. Otrais veids – tā var kalpot kā papildu apsildes sistēma. Praktiski nav nekādu ierobežojumu, kur šo siltumu izstarojošo plēvi nedrīkstētu izmantot. Ziemā, sniegainajā laikā energoplēve ļoti labi noder, lai nebūtu jāvicina slota pie mājas, tīrot ceļu gājējiem vai savam automobilim. Tā ir ērti izmantojama jebkuru tējas augu, ziedputekšņu, graudaugu, kā arī ābolu un citu rudens augļu žāvēšanai, bet pavasaros siltumnīcās – dēstu audzēšanai. Plēvveida sildelements ir ļoti noderīgs un sekmīgi lietojams visur, kur nepieciešams pastāvīgs siltuma avots. (Jānis Rimšāns)

Baseini. Pirtis (turpinājums)

Lie­lāku bau­du no basei­na lietošanas var ie­gūt, ie­rīko­jot baseinā speciālus ma­sā­žas blo­kus. Pelde ar hidromasāžas spraus­lām aprīkotā ba­seinā uzlabo asins­riti, ma­zina varbūtējās sāpes mus­kuļos un stre­su, bet plūsto­šais ūdens noņem noguru­mu. Par hidro­ma­sāžas sprauslu ierīkošanu jāpadomā savlaicīgi, jau pirms baseina betonē­šanas, jo attiecīgajās baseina sienās un grīdā jāparedz vieta ne tikai pašu hidro­masāžas sprauslu, bet arī ūdens un gai­sa pievad­sis­tēmas izvietošanai. Hidro­ma­sāžas iekārtu montāža jāveic speciā­lis­tiem, bet, ja baseinu betonē pašu spē­kiem, tad noteikti pirms darbu sākša­nas jā­kon­sultējas ar attiecīgās firmas speciā­lis­tiem.

Par minipeldbaseinu var uzskatīt arī hidro­ma­sā­žas vannu (strūklvannu) jeb dža­kuzi, kas nodrošina dinamisku ūdens padevi kopā ar gaisu. Vēl rakstā pastāstīts par ba­seina ūdens apstrādes kompleksiem kristāltīra, dezinficēta ūdens iegū­šanai, uz­turēša­nai labā stāvoklī un baseina tīrī­šanas ķī­mis­kajiem prepa­rā­tiem un līdzekļiem. (Juris Noviks)

Vannas istaba

Rakstā aplūkota vannas istabas plānošana un pārplānošana, un, lai būtu vieglāk izplānot vannas istabu, aplūkotas trīs dažādas formas un izmēru vannas istabas: šaura un gara vannas istaba, ļoti maza vannas istaba un kvadrātveida vannas istaba, vannas istabas novietojums mājā, kur un kas būtu jāglabā vannas istabā un tās aprīkojums, vannas istabas hidroizolācija, flīžu izvēle vannas istabai, kā arī dota vēl virkne citu vērtīgu padomu.(Inga Novika)

Mums raksta. Vējaizsardzības barjera virs siltumizolācijas

Atbildē žurnāla lasītājam E. Siliņam atbildēts par vējaizsardzības barjeras nepieciešamību, izbūvējot apdzīvojamus, apkurināmus bēniņus. Paskaidrots, kāpēc starp ventilācijas šķīrējslāni un siltumizolāciju noteikti jāliek vējaizsardzības bar­jera. Kaut arī daudzi to uzskata par mazsvarīgu un celtniecības gaitā vējaizsadzības kārtu neie­vie­to, par to nākas nožēlot ēkas ekspluatācijas laikā.

Qual-PEX caurules un TECTICE cauruļu savienotājelementi sanitārtehnikas darbu optimizēšanai

Lai optimizētu ūdensapgādes un apkures sistēmu ierīkošanas darbus, kompānija «QPL Latvija» piedāvā divus jaunus produktus – Qual-PEX caurules un TECTICE cauruļu savienotājelementus, ko profesionāļi dēvē par fitingiem. Qual-PEX caurules ir elastīgas šķērsstrukturētas polietilēna caurules, kas paredzētas aukstā un karstā ūdens apgādes sistēmām, centrālapkurei un zemgrīdas apsildes sistēmām. Būtiskākā šo cauruļu atšķirība no citiem tirgū piedāvātajiem sanitārtehnikas cauruļu veidiem ir to augstā izturība, ko nodrošina to vidusdaļā iestrādātā nerūsošā tērauda slānis. Savukārt TECTICE ir savienotājelementu pievienošanai vai atvienošanai nav nepieciešami papildinstrumenti (atslēgas, sildlampas, vītņgrieži u. c.) vai palīgmateriāli to hermetizācijai (pakulas, blīvziedes, lodalvas, attaukotāji). Šo elementu montāžu veic ar fitinga konstrukcijā esošā blīvgredzena palīdzību. (Ieva Priede)

Droša kravu apstrāde celtniecībā

Celtniecības nozare ir riskants uzņēmējdarbības veids: katru gadu Eiropas Savienībā kopā dzīvību zaudē vairāk nekā 1000 celtniecībā nodarbināto cilvēku. Vēl daudzi citi cieš no veselības problēmām, sevišķi no balsta un kustību aparāta slimībām (BKAS).Šīs slimības ietekmē ķermeņa muskuļus, locītavas, cīpslas, saites, kaulus un nervus muguras, kakla un plecu daļā, kā arī ekstremitātes. Kravu apstrāde ar rokām, bieža noliekšanās un ķermeņa pagriešana uz sāniem, smags, fizisks darbs un visa ķermeņa vibrācijas var izraisīt BKAS, kas progresē laika gaitā. Šīs slimības var rasties arī lūzumu un izmežģījumu rezultātā pēc pārciestiem darba negadījumiem. Eiropas Ģipša nozaru asociācija «Eurogypsum» ir izstrādājusi noderīgus ieteikumus attiecībā uz kravu apstrādi ar rokām.

Aizpute dzīvo un elpo

Aizpute – mazā mīļpilsētiņa Kurzemē, kuras dramatiskā vēsture aizputniekiem piešķīrusi godu to dēvēt par lielāko un senāko Liepājas rajona pilsētu. Aizputes vaibsti paliek atmiņā ikvienam iebraucējam – ne velti tās vecpilsētas vēsturiskais centrs ar koka arhitektūras pērlītēm ir atzīts par «muzeju zem atklātām debesīm» un iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.

«Praktiskās Būvniecības» fotoobjektīvs Aizputē sameklēja kaut ko pavisam citu – tik īpašu un kontrastainu, ko bez jel mazākās apcelšanās un augstprātības ēnas mēs nosaucām par komiskām arhitektūras un pilsētvides dīvainībām. Šī publikācija nav ne aizrādījums pilsētniekiem, ne sūdzība iestādēm par dažu būvniecisku brīvdomību – tie ir tikai daži piemēri no pilsētas vēsturiskā centra, kas izbrīna ar savdabīgo vides humoru un nostalģiju pēc skaistā. (Jānis Rimšāns)

Grīdas. Saimniecības ēka (turpinājums)

Pēc jumta seguma izveidošanas var sākt grīdu ierīkošanu. Grīdas konstrukcija saimniecības ēkas dažādās telpās ir atšķirīga. Visvienkāršāk grīdas ierīkot neapkurināmajā ēkas daļā – materiālu noliktavā un darbnīcā. Šeit grīdu var ieklāt no kokskaidu plātnēm, tās pienaglojot pie grīdas gulšņiem, kas ierīkoti jau ēkas karkasa veidošanas laikā. Kokskaidu plātņu grīdu var ieklāt arī saunas atpūtas telpā, tikai šajā gadījumā jāierīko siltumizolācija, jo tā ir apkurināma telpa. Saunas karsētavā paredzēta betona vai cementa javas grīda, bet ģērbtuvē un dušas telpā betona vai cementa javas grīdas ieteicams apšūt ar keramikas flīzēm. Nojumē speciālu grīdu ierīkot nav vajadzīgs. Kādā nojumes daļā var izveidot virs zemes paceltu dēļu grīdu dažādu materiālu, kuri jāizolē no grunts mitruma, glabāšanai (cementam, ģipsim u. c.)... (Juris Noviks)

Kļūdas mājas būvniecībā (turpinājums)

Mājas būvniecībā pieļauto kļūdu labošanai parasti ne­pie­ciešams papildu darbaspēka un ma­teriālu patēriņš, bet daudzos gadījumos to izlabošana ir saistīta vai nu ar jau uzbū­vētās konstrukcijas nojaukšanu un būvē­šanu no jauna, vai arī, ja kļūdas netiek iz­la­­bo­tas, tās liek par sevi manīt praktiski visā ēkas ekspluatācijas laikā. Šās rakstu sērijas uzdevums ir iepazīsti­nāt lasī­tājus ar raksturīgākajām, biežāk sa­stopamajām kļūdām, kādas rodas, būvē­jot ēkas, un jau pirms darbu sākša­nas būvētāju brīdināt, lai tās netiktu pieļautas. Šoreiz pastāstīts, kā dzelzsbetona kāpnēs pareizi izvietot stiegrojumu, kā nodrošināt pietiekamu ārējo dzelzsbetona kāpņu salizturību, kā arī ko darīt, lai nelobītos betona pakāpienu virskārta. (Juris Noviks)