Ģimenes māja Gaujā. Ar šo žurnāla numuru mēs aizsākam jaunu rubriku. Pašlaik tik daudz ģimeņu ir izlēmušas un saņēmušās būvēt sev māju, bet ne visiem tas izdodas tā, kā sākumā bijis iecerēts. Tādēļ lietderīgi būtu uzsākt diskusiju par to, kā nu kuram tas ir izdevies, kādas kļūdas ir pieļautas, ko gribētos ieteikt arī citiem būvētgribētājiem. Šoreiz viesojāmies Gaujā pie būvniekiem Ivo Kristovska un viņa sievas Aijas. Nebūtu jau gluži taisnīgi šo diskusiju sākt ar būvniecības speciālistu pieredzi, jo šajā jomā viņi tomēr ir mazliet priviliģētākā situācijā, tomēr arī viņiem daudz kas ir sakāms ģimenes mājas celtniecības jomā. Bet varbūt tieši šā iemesla dēļ būtu vērts rūpīgi ieklausīties viņu teiktajā. (Inga Novika).

«EGGER» jaunās OSB plātnes

Kompānija «EGGER» ir viena no vadošajām koka plātņu ražotājām Eiropā, tā savus produktus pārdod vairāk nekā 80 valstīs. OSB plātnes arī ir iekļautas «EGGER» produktu klāstā. Mūsdienās, kad celtniecības industrija strauji attīstās, OSB plātnes kļūst aizvien pieprasītākas. Mazsvarīga loma nav plātņu konstruktīvajām īpašībām, bet pēdējā laikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši ekoloģisko prasību nodrošināšanai. EUROSTRAND OSB 4 TOP plātnes ir līmētas, lietojot formaldehīdu absolūti nesaturošu līmi, un tās var tikt lietotas smagos, slodzi nesošos apstākļos.

Mājas remonts (turpinājums). Ārsienu siltināšana

Veicot mājas ārsienu remontu, ieteicams vienlaikus veikt arī ārsienu siltināšanu. Kā zināms, ar 2003. gada 1. janvāri stājies spēkā Latvijas Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01 «Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika». Var uzskatīt, ka šis būvnormatīvs jau pilnībā atbilst Eiropas standartiem. Jāsiltina praktiski visas agrāk būvēto ēku sienas, veidojot vairākslāņainu sienu konstrukciju. Vairākslāņu sienas ir ekonomiskas, jo tajās pilnīgāk tiek izmantotas katra sienu materiāla pozitīvās īpašības. Vispirms jāizvēlas siltumizolācijas materiāls, jānosaka siltumizolācijas slāņa biezums, siltumizolācijas novietojums – no ēkas ārpuses vai iekšpuses (ja siltināšanu saistām ar ēkas ārējā apdares slāņa remontu vai nomaiņu, tad neapšaubāmi jāsiltina no ārpuses), kā arī jāizvēlas siltinājuma sistēma. (Juris Noviks)

Biometriskās piekļuves kontroles sistēmas

Biometriskās piekļuves sistēmas ir daudz drošākas un ērtākas par parastajām atslēgu, kodu vai karšu sistēmām. Vispirms piekļuves sistēmā tiek ievadīts pirkstu nospieduma paraugs jeb šablons. Mēģinot pēc tam iekļūt pa durvīm, pirkstu, lai to salīdzinātu ar šablonu, novieto uz skenera. Salīdzināts netiek pats attēls, bet pirksta līniju noteiktu mezglpunktu ģeometriskais izvietojums. Šo mezglpunktu pārvēršana kodā tiek veikta pēc noteikta algoritma. Latvijā jau aptuveni gadu tiek piedāvātas šādas piekļuves sistēmas dažāda līmeņa lietotājiem. (Oskars Rupenheits)

Savietoto jumtu siltināšana

Savietotie jumti ir ēkas norobežojošā konstrukcija no augšas, un tiem jābūt ļoti labām siltumtehniskajām īpašībām, jo apkurināmās telpās gaisa temperatūras sadalījums vertikālā virzienā nav vienmērīgs – siltākais gaiss koncentrējas pie telpas griestiem, tāpēc vienādos apstākļos siltuma zudumi caur jumta konstrukciju būs lielāki nekā caur sienām, jo pie griestiem temperatūras starpība starp āra gaisu un iekštelpu gaisu ir lielāka. Praksē gan jaunu ēku celtniecībā, gan ēku rekonstrukcijā izmanto no PAROC akmens vates cietajām jumta plāksnēm veidota siltumizolācijas vienslāņa konstrukciju vai vairāku slāņu kombināciju, kurā plāksnes tiek izklātas visā jumta platībā un mehāniski piestiprinātas pie jumta nesošās pamatnes vai – rekonstrukcijas gadījumā – pie esošā siltumizolācijas slāņa.

Pārseguma virs caurbrauktuves siltināšana

Iepriekšējos žurnāla numuros (sākot ar 2006. g. 4. nr.) gandrīz pusotra gada garumā lasītājus iepazīstinājām ar jaunu, ļoti modernu putupolistirola ražošanas rūpnīcu pie Valmieras, tās izstrādājumiem, kā arī pamatu, sienu, savietoto jumtu, grīdu un bēniņu pārsegumu siltināšanas dažādiem variantiem saskaņā ar Latvijā pašreiz spēkā esošā būvnormatīva LBN 002-01 prasībām. Šajā žurnāla numurā apskatām putupolistirola siltumizolācijas ierīkošanas īpatnības virs caurbrauktuvēm. Pārseguma virs caurbrauktuves siltināšana ir līdzīga 1. stāva grīdas ar auksto pagrīdi siltināšanai, jo temperatūra ventilējamā pagrīdē un caurbrauktuvē ir aptuveni vienāda.

Zarainie bērza apdares paneļi

Par saplākšņa izmantošanas iespējām dažādās ēkas konstrukcijās daudz jau ir rakstīts iepriekšējos žurnāla numuros. Ar labiem panākumiem no saplākšņa izgatavo melno un tīro grīdu, kāpnes, iebūvētās mēbeles, saliktās sijas, veidņus un citas konstrukcijas. Mazāk ir apskatīts jautājums par iekštelpu apšuvumu ar saplāksni, lai gan tieši tur paveras visplašākās tā izmantošanas iespējas, atklājot ne tikai teicamās saplākšņa konstruktīvās, bet arī dekoratīvās īpašības. A/s «Latvijas Finieris» piedāvā iekštelpu apdares paneļus, kuros viens no galvenajiem akcentiem ir likts uz bērza koksnes zaru dekoratīvo īpašību izcelšanu. Parasti zaru vietas (arī saplāksnī) tiek uzskatītas par koksnes vai saplākšņa vainām, bet apdares paneļos tās pārvēršanas par vienu no galvenajiem izteiksmes elementiem.

Keraterm bloku ārsienas bez siltumizolācijas

Kopš 2001. gada AS «Lode» ražo lielformāta keramikas celtniecības blokus Keraterm. Analogs materiāls Eiropā pazīstams jau vairākus gadu desmitus, tas ir īpaši populārs Vācijā, kur vairāk nekā 40% dzīvojamo māju tiek celtas no šāda veida materiāla. Keraterm blokiem ir vairāki izmēri. No Keraterm 44 blokiem (sienas biezums 44 cm) būvētai ārsienai nav nepieciešams papildu siltumizolācijas slānis, tā pilnībā atbilst Latvijā spēkā esošajam būvnormatīvam LBN 002-01. Keraterm blokos apvienotas visas keramikas izstrādājumu pozitīvās īpašības, papildinot tās ar uzlabotām siltumizolācijas īpašībām, kas dod iespēju veidot no tiem vienslāņa ēku ārsienu konstrukcijas, tādējādi samazinot darbaspēka patēriņu ārsienu ierīkošanai un līdz ar to arī šādu sienu izmaksas. (Varis Lagzdiņš)

Schlüter – drošas un kvalitatīvas balkonu sistēmas Latvijas klimatam

Lietus un sniegs. Strauji atkušņi, kas mijas ar sala periodiem, mūsu klimatiskajos apstākļos ir visai raksturīga parādība, tāpēc ir svarīgi, lai būvkonstrukcijas šo negatīvo faktoru ietekmi spētu izturēt, saglabājot nemainīgu kvalitāti. Īpaši lielai slodzei Latvijas apstākļos ir pakļautas tādas būvkonstrukcijas kā balkoni un terases. Par Schlüter-DITRA hidroizolācijas materiālu, ko ar ļoti labiem panākumiem var izmantot flīžu segumos ne tikai par hidroizolācijai, bet arī par ūdens tvaiku spiediena izlīdzinātāju mitras pamatnes gadījumā, kā arī par starpslāni, flīžu grīdas ieklājot uz problemātiskām pamatnēm, rakstījām jau žurnāla š. g. janvāra nr., bet par augstvērtīgu pagraba hidroizolācijas sistēmu un materiāliem – žurnāla š. g. februāra nr. Turpinot aizsākto tēmu, šoreiz iepazīstinām ar citu uzņēmuma «Schlüter» produkciju, kas paredzēta drošu, mitrumizturīgu un salizturīgu balkonu konstrukciju ierīkošanai. (Jānis Pelšs)

TENAPORS LSP – siltināšanai un hidroizolācijai

Siltumizolācijas produktu ražotājs «TENAX» Latvijas tirgū piedāvā kombinētu siltumizolācijas un hidroizolācijas materiālu – TENAPORS LSP. Šis materiāls ir veidots uz putupolistirola plātņu bāzes, kas no virspuses aplīmētas ar bitumena ruļļmateriālu. TENAPORS LSP plātnes pamatni veido EPS 80, EPS 100, EPS 150 putupolistirola plātne (jo lielāks ir skaitlis, jo lielāks ir blīvums, līdz ar to arī mehāniskā izturība). Virsējo TENAPORS LSP plātnes slāni veido ruļļmateriāla pārklājums, kas sastāv no stiklšķiedras un neoksidēta bitumena. Katrai plātnei divās sānu malās ir 5 cm plats ruļļmateriāla pārlaidums, kas nodrošina pārklājuma savstarpējo pārklāšanos ierīkotajā segumā. Šis materiāls nav paredzēts ilglaicīgai jumta seguma hidroizolācijai, tas kalpo putupolistirola aizsardzībai pret paaugstinātu temperatūru, piekausējot vai ar karsto mastiku pielīmējot pirmās kārtas vai noslēdzošās kārtas jumta seguma hidroizolācijas materiālu. TENAPORS LSP plātnes ir ideāli piemērots materiāls dažādu būvju pazemes daļu, grīdu, kā arī lēzeno jumtu, kuru slīpums nav lielāks par 15°, siltumizolācijai un hidroizolācijai. (Jānis Pelšs)

Pirtis (turpinājums). Pirts ventilācija 

Pirms pirts celtniecības daudzi rūpīgi izplāno pirts projektu, rūpīgi izvēlas būv­ma­teriālus, pirts krāsni, izplāno lāvu un logu izvietojumu, bet jautājumu par ven­ti­­lā­ciju atstāj uz vēlāku laiku vai vis­pār nerisina. Tas nav pareizi, jo pareizai pirts ventilācijai, it sevišķi – karsētavā, ir ļoti lie­la nozīme. Komfortablus apstāk­­­ļus kar­sētavā var sasniegt tikai tad, ja ir pa­rei­zi organizēta svaigā gaisa pieplūde un izmantotā gaisa («atgaisa») aizvadī­ša­­na. Ja karsētavā nav ventilācijas atveres, tad netiek aizvadītas augstās temperatū­­ras iedarbībā radušās dažādās kaitīgās vie­las (izgarojumi), smakas, kā arī mit­rums. Svaigā gaisa pieplūdei un izmanto­tā gai­sa aizvadīšanai jādarbojas sinhroni, tās nevar darboties viena bez otras. (Juris Noviks)

Māla dakstiņi

«Lafarge Roofing» ir viena no lielākajām jumta segumu materiālu kompānijām pasaulē, vadošā jumtu segumu materiālu piegādātāja ziemeļvalstīs un Baltijas reģionā ar ražotnēm Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Somijā un Igaunijā, kas saviem klientiem piedāvā plašu māla un betona dakstiņu klāstu. Māla dakstiņi izgatavoti no tīra māla un apdedzināti 1000°C temperatūrā. Neapstrādātu māla dakstiņu jumta segums noveco skaisti, iegūstot dabisku patinu, kas visai mājai piešķir mājīgu un aicinošu izskatu. Iepazīstinām ar firmas ražotajiem četru sēriju (Rubin, Nortegl, Hollander, Smaragd) māla dakstiņiem.

ISOVER multikomforta māja

Neliela piepūle – liels efekts: tāds ir siltumizolācijas princips. Droši vien visiem ir pazīstams izolācijas aizsākuma piemērs – termoss. Karstais šķidrums termosā ilgu laiku tiek uzturēts patīkami silts. Speciālisti to dēvē par «pasīvo» risinājumu. Vēlamais mērķis tiek sasniegts, neizmantojot papildu enerģiju, tātad pasīvi, nevis aktīvi. Pasīvās mājas koncepts arī veido pamatu energoefektīvajai ISOVER multikomforta mājai.

SIA «Parketa centrs» sāk grīdu testēšanas programmu

Šā gada augustā viena no lielākajām un veiksmīgākajām koka izejmateriālu grīdas segumu tirdzniecības kompānijām Baltijas reģionā SIA «Parketa centrs» sāka Latvijā neparastu grīdu seguma testēšanas programmu, kuras mērķis ir gan demonstrēt klientiem, gan arī pašiem pārliecināties par piedāvāto grīdas seguma materiālu kvalitāti un izturību, kā arī par grīdas piemērotību telpām.

Māja ir, kā ar dārzu?

Kā rīkoties, ja ir uzbūvēta māja, bet par dārzu padomāt nav bijis laika? Noteikti jāmeklē pieredzējis ainavu arhitekts, kas daudz labāk nekā pats saimnieks pratīs saskatīt konkrētās vietas plusus un mīnusus un jebkurā situācijā dos padomu, kā tikt arī pie skaista dārza. (Gundega Lināre)

Jaunākās tendences aizkaru dizainā

Par to, kas ir aktuāli šā brīža aizkaru dizaina jomā, stāsta aizkaru salona «ALAN DEKO» pārdošanas daļas vadītāja Inese Gulbe. Jo kurš gan cits, ja ne aizkaru tirgotāji vislabāk zinās jaunākās tendences, kas valda pasaulē un ātri vien iekaro arī Latviju. (Inga Novika)

Montāžas līmes

«Bostik» vārds nav svešs ne tikai Latvijas profesionālajiem celtniekiem, bet, liekas, arī amatieriem un visiem, kas nodarbojas ar savas mājas celtniecību vai atjaunošanu. «Bostik» ir viens no lielākajiem līmju un hermētiķu ražotājiem pasaulē, un tā produkcija izceļas ar visaugstāko kvalitāti. Šā gada jūlija numurā lasītājus jau iepazīstinājām ar hermetizējošām mastikām uz poliuretāna bāzes, kam ir virkne priekšrocību salīdzinājumā ar silikona mastikām, bet šoreiz stāstām par Bostik montāžas līmēm, kuru faktiskās iespējas vēl nav iepazinuši un novērtējuši ne tikai amatieri, bet arī daļa profesionāļu.

Saimniecības ēka (turpinājums). Karkasa izveidošana

Kad saimniecības ēkas iebetonētajiem pamatiem ir pietiekama stiprība un tie pilnīgi izžuvuši, var ierīkot pamatu hidroizolāciju. Hidroizolācija obligāti jāierīko visos ga­dījumos, jo jebkura grunts satur kapilāro mitrumu, kas iekļūst pamatos un ceļas uz augšu līdz savienojuma mezglam ar sienu karkasa apakšējo vainagu. Pēc hidroizolācijas ierīkošanas var sākt ēkas nesošā karkasa vei­došanu. Nesošo karkasu, ieskaitot apakšējo un augšējo vainagu, izgatavo no vienāda, 40×150 mm šķērsgriezuma dēļiem...(Juris Noviks)

Kļūdas mājas būvniecībā (turpinājums)

Mājas būvniecībā pieļauto kļūdu labošanai parasti ne­pie­ciešams papildu darbaspēka un ma­teriālu patēriņš, bet daudzos gadījumos to izlabošana ir saistīta vai nu ar jau uzbū­vētās konstrukcijas nojaukšanu un būvē­šanu no jauna, vai arī, ja kļūdas netiek iz­la­­bo­tas, tās liek par sevi manīt praktiski visā ēkas ekspluatācijas laikā. Šās rakstu sērijas uzdevums ir iepazīsti­nāt lasī­tājus ar raksturīgākajām, biežāk sa­stopamajām kļūdām, kādas rodas, būvē­jot ēkas, un jau pirms darbu sākša­nas būvētāju brīdināt, lai tās netiktu pieļautas. (Juris Noviks)

Jauna grāmata. «Ģimenes māja II»

Pagājušā gada sākumā iznāca RTU profesora Jura Novika grāmata «Ģimenes māja I», un tika solīts, ka otrā daļa – grāmata «Ģimenes māja II» – tiks izdota šā gada sākumā. Tā arī ir noticis, un interesenti abas grāmatas – «Ģimenes māja I» un «Ģimenes māja II» – var iegādāties grāmatnīcās un citās grāmatu tirdzniecības vietās.