| Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi | | |||||||||
![]() |
|||||||||
|
Piektdiena, 25. maijs, 2012 Vārdadienas: Anšlavs, Junora Ieeja reģistrētiem lietotājiem Reģistrēties (bezmaksas)AgronomijaAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLV Žurnāls SaimnieksLV Žurnāls Dārzs un Drava Lauku Biznesa Laikraksts Žurnāls Praktiskā BūvniecībaSaimnieks.lv apmeklētāji: 1 lietotāji / 22 viesi Seko mums: ![]() ![]() ![]() |
Dārzs un Drava, 2009.gada maijs/jūnijs Autors: Saimnieks.lv , pievienots: pirmdien, 08. jūn. '09, 12:36 Jaunākajā izdevumā lasiet : Latvijas simtgade nav aiz kalniem Par daiļu un sakoptu Latviju. A. Vēriņs Ar lielu patriotismu, ar dziļu valsts mīlestību mēs visi atzīmējām mūsu valsts, mūsu Latvijas 90. pastāvēšanas gadadienu. Latvijas dārznieki un daiļdārznieki, ikviens lauku sētas vai mājas saimnieks bija daudz darījuši, lai mūsu zeme kļūtu skaistāka un sakoptāka. Ar katru gadu Latvijā pieaug to pilsētu , ciematu, novadu, iestāžu, saimniecību un individuālo māju un sētu skaits, kas vairo mūsu zemes krāšņumu. Diemžēl šis pienesums nav tik straujš, kādu mēs visi to vēlētos. Koki ar krāsainu lapojumu. V.un A. Kazaki Plānojot dārza kompozīcijas no augiem, vispirms ieteicams tikt skaidrībā ar lielām lietām, t.i., ar fonam paredzētiem augiem un augiem, kas veido dārza struktūru, - lielajiem un vidējiem skuju un lapu kokaugiem. Iepriekšējos žurnāla Dārzs un Drava šā gada laidienos apskatījām zilo, dzelteno un zaļo skuju kokaugu formas. Šoreiz stāstām par lielajiem un vidējiem krāsainiem lapu kokiem, kuriem lapojuma krāsa ir noturīga visu veģetācijas periodu. Skaistā dārzā. Lejasciema pagasta dārzā Kalmes. S. Rubene Par Lejasciema pagasta skaistāko dārzu, ko veidojusi Semenkoviču ģimene Dārzs un Drava jau informēja pagājušā gada nogalē. Tika pieminēti arī citi Lejasciema pagasta ļaudis, kas ar labām sekmēm radījuši skaistu un ērtu vidi savām ģimenēm. Šoreiz iepazīstinām ar Lejasciema pagasta lauku sētu Kalmes, kas ieguva balvu dārzu konkursa nominācijā Lauku sēta kā dzīvesvieta. Madonas Bulduri. S. Alta Uz Madonu apciemot Zepu ģimeni Puķu sētā, devāmies marta vidū. Laika apstākļi stipri ziemīgi, no pavasara, tā teikt, ne smakas. Braucam lūkot gan tuvākā, gan tālākā apkārtnē izdaudzinātos saimniekus. Nokļūstot galapunktā, ir skaidrs, ka darba spars viennozīmīgi liecina par pavasara tuvošanos. Bulduru pozitīvā enerģija. I. Mičāne Bulduru Dārzkopības skola nākamgad svinēs cienījamu jubileju – apaļus simts gadus kopš dibināšanas. Lai gan pārmaiņu vēji skāruši arī šo skolu, vecā 1910. gadā būvētā ēka vēl joprojām stāv turpat, un skolas direktors sola, ka agri vai vēlu tā tiks godam atjaunota. Siltā, labā puķu nakts. Z. Radziņa Nebūs melots, ka Līgo nakts burvību kaut reizi mūžā ir izjutis katrs latvietis. Tā ir neizskaidrojama padošanās dabas spēkiem, kad aizmirsta visi rāmji, kuros mūs ielikusi ikdienas dzīve un sabiedrības tikumi. Tā ir nakts, kad varam būt mēs paši, jo visas maskas atstātas pilsētas dzīvokļos un savrupnamos. Tas ir laiks, kas kā puķi plūc katru no mums. Dārza ierīkošana Dīķa kopšana vasarā. M. Mālkalnietis Daudziem ir kārdinājums viegli aizlaist savu dārzu vai dīķi. Vāji aprūpētās ziemcietes, košumkrūmi, koki un reti pļauts zāliens arī pēc vairākiem gadiem izskatās apmierinoši. Dažu gadu laikā to var pārvērst par labi koptu dārzu, bet nekopta dīķa ūdens kvalitātes, ūdensaugu sastāva, gultnes nogulumu slāņa biezuma u.c. izmaiņas parasti ir neatgriezeniskas – divreiz vienā straumē iekāpt nevar. Dārza kamīns – skaists un praktisks. I. Mičāne Dārza kamīns tā saimniekiem kalpo gan par uguns vietu, gan tīri praktisku elementu ārtelpas dizainā. Ja kamīns pareizi ierīkot, tas nedūmos un jaki sildīs. Kapilārā laistīšanas sistēma. U. Volosovskis Lai iegūtu labu, izskatīgu ražu, mūsu apstākļos nepieciešams plantācijas laistīt. To var darīt dažādi. Latvijā arvien populārāka kļūst kapilārā laistīšana. Kā profesionāli izaudzēt meža stādus. L. Zvejniece Pieprasījums pēc kvalitatīviem Latvijā audzētiem meža stādiem ar katru gadu palielinās. Tie iecīnīti arī ārzemēs, īpaši Zviedrijā. Uzskatu, ka pārredzamā nākotnē kā Latvijas, tā Skandināvijas mežsaimniecībā perspektīva ir ietvarstādiem un kailsakņu stādiem ar uzlabotu sakņu sistēmu. Kā izaudzēt šādus konkurētspējīgus stādus? Biodegradablie podi. D. Lesiņa Biodegradablie podi ir podi, kas pēc to izmantošanas kompostējami un mikroorganismiem viegli noārdāmi. To ražošanā izmantoti 70 – 100% dabīgu izejvielu: kūtsmēsli, bambusa šķiedras un līdz 30% naftas produktu. Telpaugi – vientuļnieki. Z. Purne Stādot telpaugu kompozīcijas, tos var grupēt pēc līdzīgiem audzēšanas apstākļiem (temperatūra, apgaismojums, augsnes sastāvs). Bet ir arī tādi telpaugi, kuri labi aug tikai vieni paši atsevišķā podā. Tam var būt vairāki iemesli. Augļu dārzs Katra latvieša dārzā ir zemeņu dobes. Pirms Otrā pasaules kara zemeņu stādījumi Latvijā sasniedza 1000 ha. Pēc 1970. gada Vissavienības augļkopības platību uzskaites datiem, mūsu republikas zemeņu stādījumu platība bija 300 ha, no tās 78% stādījumu atradās ģimenes dārzos. Vidējā zemeņu raža lielās saimniecībās ir 3 – 5t/ha. Atsevišķos gadījumos tā var būt pat 10 – 20 t/ha. Aveņu mēslošanas optimizācija. V. Nollendorfs Augsta un kvalitatīva ogu raža galvenokārt ir atkarīga no savlaikus augu apgādes ar visiem 12 nepieciešamajiem barības elementiem. Savukārt augu augšanai un veselībai būtiska arī šo elementu savstarpējā attiecība. Ogu ražas lielumu un kvalitāti visvairāk ietekmē tas barības elements, kurš augsnē ir nepietiekamā vai pārbagātā daudzumā. Vīnogu lauks Agro vīnogu šķirņu atšķirības. G. Vēsmiņš, A. Simčenko Jau 30 gadus pētām agrās vīnogu šķirnes un hibrīdus un veicam selekciju ļoti agru vīnogu hibrīdu iegūšanai, kas būtu izturīgi pret salu un slimībām, ar augstas kvalitātes ogām un labu viengadīgo dzinumu nobriešanu, kas ļoti svarīgi Latvijas agroklimatiskajos apstākļos. Dārzeņu lauks Kā Pekinas kāpostus audzē un uzglabā Polijā. M. Gailīte Marta vidū SIA IR organizēja mācību braucienu uz Poliju, kura laikā mūsu dārzeņkopji varēja iepazīties ar poļu zemnieku praktisko pieredzi dažādu dārzeņu audzēšanā un uzglabāšanā. Ar poļu saimniecībām mūs iepazīstināja firmas Sygentaseeds Polijas reģionālie pārstāvji Jaceks Maļinovskis, Zigmunds Siekačzs un Zbigņevs Čuhnovskis. Veidojam kompostu. S. Alta Sadzīves atkritumus, kas bioloģiski sadalās, var pārstrādāt, tos kompostējot, - kā pildmateriāli noderēs kūdra, lapas, salmi, zāģu skaidas u.c. Kompostēšana ir noderīga ne tikai mājsaimniecībā, bet arī plašākā perspektīvā. Vai tomēr nav jauki apzināties, ka esi pielicis roku vides piesārņojuma samazināšanā visas Eiropas mērogā? Ir svarīgi saprast – visus atkritumus var iemest atkritumu urnā, bet var arī ne – bīstami pārstrādāt (vismaz daļu no tiem noteikti). Bišu drava Vai esi vērīgs biškopis? J. Šteiselis Viena no cilvēka raksturīgākajām īpašībām ir tieksme (un spēja) novērot, bet ar to maz kas būs līdzēts, ja nebūtu arī spējas novēroto apstrādāt un lietderīgi izmantot. Atmiņu skices Selekcijas celmlauzis. A. Vēriņš Latvijas puķkopības tēvam, selekcijas celmlauzim Viktoram Orehovam puķkopji šomēnes atzīmēs 100. dzimšanas dienu (20.05.1909. – 06.02.1998.). Viktors Orehovs ir spilgtākā personība Latvijas puķkopībā visā 20. gadsimtā. Viņš bija Dārznieks, Puķkopis, Zinātnieks, Selekcionārs, bet tam visam pāri – izcils darba rūķis, jaunā meklētājs un atradējs. Sirsnīgs, atsaucīgs, gādīgs ģimenes tēvs, labestīgs gan pret speciālistiem, gan iesācējiem. Tādu viņu šodien atceras ikviens, kuram darba vai dzīves gaitās nācies tikties vai strādāt ar Viktoru Orehovu.
|
JAUNĀ tautas aptauja: Žurnāli:
Aptauja Piena iepirkuma cenu kritums Mani nekustina (1)Nedaudz satrauc (3)Esmu pamatīgās sprukās (1)Par to tikai priecājos (1)![]() |
|||||||