Apslēptie dārgumi. «Paņemiet dažas nodaļas no John le Carre spiegu trillera, pievienojiet prāvu devu eksotiska ceļojumu romāna, piejauciet vienu no labākajām grāmatām par sīpolpuķu audzēšanu, kāda jebkad uzrakstīta, un jūs iegūsiet Jāņa Rukšāna «Buried Treasures» («Apslēptie dārgumi»).» (Aldonis Vēriņš)

Maskavas labākās gladiolas

Pēc mūsu redakcijas lūguma Maskavas gladiolu audzētāju kluba valdes loceklis un ilggadējais izstāžu ekspertu komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Kuzmins sagatavoja žurnāla «Dārzs un Drava» redakcijai nelielu publikāciju par labākajām gladiolu šķirnēm, kuras izveidojuši Maskavas gladiolu selekcionāri — aktīvi kluba biedri. (Nikolajs Kuzmins)

Bugenvilejas – krāšņie kāpelētājkrūmi

Dienvidamerikas tropu skaistules bugenvilejas (Bougainvillea) izceļas ar spēcīgiem, daudzmetrīgiem, ērkšķainiem stumbriem un zariem, uz kuriem ziedēšanas laikā parādās spilgtu krāsu seglapas, kas aptver sīkos, necilos gaiši dzeltenos ziediņus. (Zane Purne)

Dārzkopis – tātad mūsējais

Tikai pateicoties Andra Šķēles nesavtīgajai materiālajai palīdzībai, žurnāls «Dārzs un Drava» šī gadsimta sākumā nebankrotēja, bet kļuva par liela formāta izdevumu, saglabājot savu seju un nopietnību. Tāpēc šoreiz par pazīstamo politiķi Andri Šķēli - kā dārznieku, dabas draugu un dārzkopības atbalstītāju. (Aldonis Vēriņš)

Māksliniece ar potnazi

Patiesībā mūsu saruna nenotiek dārzā, bet gan mākslinieces Aijas Princes skaistajā darbnīcā - dzīvoklī. Mēs dzeram viņas dzimto māju dārzā plūktu gaiļpiešu un māllēpju tēju, uzēdam Pokaiņos lasītas kaltētas kadiķogas, un, lai kurp aizklīstu valodas, tās arvien atgriežas pie Aijas dzīves divām pamatvērtībām – gleznošanas un dārza. (Jolanta Cielava)

Liepas mūsu ainavā

Liepa ir 2007. gada koks. Tas mūsu zemē ļoti pazīstams – vairāk nekā 6000 dendroloģiskajos stādījumos ir apmēram 80 % liepu. Šiem kokiem ir būtiska loma mūsu ainavā. (Andris Zvirgzds)

Keramika – dārziem, kas ir personības

Dārza keramika, kas pagājušā gadsimta 60.–80. gados bija ļoti populārs lietišķās mākslas virziens, šobrīd Latvijā tā kā panīcis. Daļēji tas saistīts ar mākslinieku grūtībām pārslēgties darbam tirgus ekonomikas apstākļos, daļēji – ar dārzu saimnieku neizpratni par keramikas lomu dārza ainavā. (Jolanta Cielava)

«Latroze» – ne tikai rozes

Zemnieku saimniecības nosaukums «Latroze» labi zināms ne tikai Siguldas vai tās apkārtnes iedzīvotājiem, bet arī ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, jo saimniecība ar savām rozēm un puķu stādiem apgādā ne tikai Siguldu vien. «Latrozi» var sastapt jau vairāk nekā 15 gadu katrā lielākā Latvijas puķu izstādē. Un visur «Latrozes» produkcija tiek cildināta, jo tā izceļas ar savu kvalitāti. Tas ir «Latrozes» īpašnieku Ilgas un Agra Kumeliņu nopelns. (Aldonis Vēriņš)

Vides pieejamība bērnu rotaļu laukumā

Rotaļāšanās ir visu bērnu pamatvajadzība. Taču viņu individuālās vajadzības var ļoti atšķirties: daži ir veselīgi un spēcīgi, daži kalsni, dažiem vajadzīga palīdzība, lai tiktu galā ar savu dzīvi, daži ir pastāvīgi jau no mazotnes. (Jolanta Kušnere)

Ko stādīsim `Cukuriņa` un `Baltā Dzidrā` vietā

Kad apnikuši importētie vēl pērnās ražas āboli no glabātavām, vasarā tik ļoti tiek gaidīti mūsu pašu pirmie visagrākie āboli. Šajā šķirņu grupā sevišķi iecienītas ir saldās šķirnes. Tā nu ir pie mums tradicionāli iegājies, ka pat nav īpaši svarīgi, cik šie saldie ābolīši ir izskatīgi. Nav arī svarīgi, ka tie visi ātri pārgatavojas vai vējā sabirst zemē. (Inese Drudze)

Ogas saldēšanai

Svaigas vietējās ogas, kuras bieži vien ir bioloģiski vērtīgākas un mazāk ķīmiski apstrādātas par ievestajām, diemžēl ir iespējams iegādāties tikai samērā īsu laika sprīdi. Jau izsenis latviešiem ogu saglabāšanai ilgākam laika periodam tiek izmantoti dažādi pārstrādes veidi. Pēdējos gados arvien populārāka kļūst ogu saglabāšana sasaldējot. (Valda Laugale)

Jaunas vēsmas vecā dārzā

Visā pasaulē un arī pie mums notiek strauja augļkopības pārorientēšanās uz intensīviem dārziem. Vecie, tradicionālie dārzi ar lieliem kokiem uz sēklaudžu potcelmiem tiek uzskatīti par nerentabliem galvenokārt sīko, mazvērtīgo augļu, kā arī zemā darba ražīguma dēļ. Tomēr izrādās, ka vienā saimniecībā var labi sadzīvot abi dārzu tipi. Šāda saimniecība ir SIA «Auseklītis» Tukuma rajona Tumes pagastā, ko vada Jēkabs Spickus. (Ivars Dimza)

Vai Labruskas vīnogas nav vēlams lietot?

Amerikas vīnkoku (Vitis labrusca) grupai pieder visas pie mums plaši audzētās Paula Sukatnieka šķirnes (‘Supaga’, ’Sukribe’, ’Veldze’, ’Guna’). Pie šīs grupas pieder arī ‘Alfa’, ’Dvietes Zilā’, ’Jubiļeinij Novgoroda’ un vēl daudzas citas. Šodien mūsu izcilā selekcionāra vīnogas pazīst un audzē arī daudzās pasaules valstīs. Antocianu diglikozīdi - tā sauc to briesmīgo vielu savienojumu, ko satur V. labrusca izcelsmes vīnogas. Vai iznāk, ka ne tikai mēs, bet arī citu zemju ļaudis, ēdot šīs ogas, kaitē savai veselībai? (Gvido Dobelis)

Ēdam lapas!

Kaut arī senie latvieši par dārzeņiem uzskatījuši tikai saknes un pat 1923. g. Pētera Dindoņa grāmatas nosaukums ir «Ienesīga sakņkopība», šodien daudzajām tradicionālajām sakņu sugām līdztekus audzē to lapu radiniekus, kas nemaz nelīdzinās ēdamajām saknēm. (Mārīte Gailīte)

Indiāņu salāti latviešu ēdienkartē

Pirms vairākiem gadiem, atceros, tas bija marta sākumā, kad Latvijas upes vēl klāja ledus un arī sniegs vēl nebija lāgā nokusis, ciemojoties pie Ziemeļvācijas bioloģiskajiem zemniekiem, kādā siltumnīcā ieraudzīju vairākas garas dobes ar koši zaļi lapotiem, visai apetītelīga izskata augiem. Gluži pēc ierastiem salātiem tie neizskatījās, tādēļ jautāju saimniekam, kas tie tādi ir. Tie ir indiāņu salāti - viņš paskaidroja. (Ilze Žola)

Medusbišu selekcija un tīraudzēšana Eiropā

2002./2003. gadā ES pētnieciskā projekta «BABE» (Biodiversity in Apis and Beekeeping in Europe) ietvaros tika sagatavots pārskats par medus bišu Apis mellifera selekciju un tīraudzēšanu 24 Eiropas valstīs ar nolūku izmantot iegūto informāciju nākamo pētniecisko programmu plānošanai un novērtēšanai. (Agnese Nollendorfa)

Bišu vasks un propoliss

Bites ir unikāli kukaiņi, kuru ražotie produkti – medus, putekšņi, propoliss, vasks, bišu māšu peru pieniņš un bišu inde - palīdz cilvēkam nostiprināt veselību jeb imūnsistēmu un, ievērojot apiterapeitu norādījumus, ārstēt dažādas slimības. Turpinām iepriekšējos žurnāla «Dārzs un Drava» numuros iesākto interviju ar apiterapeiti Marutu Solvitu Naudiņu. (Inese Pundiņa)

Pavasara tirgos izplata augus bez augu pasēm (Ilona Kramarova)

Vīnogu dienas muzejā (Gvido Dobelis)

Jūlija vārdadienas dārzā (Inese Drudze, Aldonis Vēriņš)