Augļkopis Ivars Dimza. Agronomijas doktors. Valsts emeritētais zinātnieks. Žurnālā „Dārzs un Drava” nopublicējis gandrīz 200 rakstu, un pirmo no tiem – jau 1958. gada maijā, pirmajā numurā. No Latvijas augļkopjiem viņš ir vienīgais, kas mums regulāri raksta visus 50 gadus. Braucam uz Pūres DIS, kas vairāk nekā pusgadsimtu ir gandrīz vienīgā zinātnieka darba vieta.

Sarunas dārzā

Augļkopis, kurš nekļuva par filosofu Aldonis Vēriņš

Augļkopis Ivars Dimza. Agronomijas doktors. Valsts emeritētais zinātnieks. Žurnālā „Dārzs un Drava” nopublicējis gandrīz 200 rakstu, un pirmo no tiem – jau 1958. gada maijā, pirmajā numurā. No Latvijas augļkopjiem viņš ir vienīgais, kas mums regulāri raksta visus 50 gadus. Braucam uz Pūres DIS, kas vairāk nekā pusgadsimtu ir gandrīz vienīgā zinātnieka darba vieta.

„Dārzs un Drava” – viens no Atmodas ieskandinātājiem Ivars Dimza

1987. un 1988. gads. Sākusies trešā tautas atmoda, Gorbačovs pasludinājis atklātības laikmetu. Lai gan runāt jau drīkstēja drošāk un skaļāk, tomēr rakstot vēl aizvien bijām piesardzīgi. Vairāki temati bija tabu. Nedrīkstēja apšaubīt plānveidīgās saimniecības „milzu priekšrocības”, kritizēt sociālistisko saimniekošanas sistēmu, atzīt privātīpašumu. Taču ūdeņi jau bija saviļņojušies. Toreizējais „Dārzs un Drava” galvenais redaktors Jānis Rukšāns žurnāla 1987. gada 9. numurā iespieda savu rakstu „Vairāk demokrātijas, vairāk sociālisma”, kurā uzdrošinājās apšaubīt sociālistiskās ražošanas pamatprincipus un kritizēja republikas valdības noteiktos ierobežojumus puķu un dārzeņu audzētājiem segtajās platībās. Nebrīnies, šodienas lasītāj! Tolaik vēl pastāvēja varenā impērija un okupētajā Latvijā dumpīgu rakstu saturu nācās piesegt ar sociālistisku terminoloģiju.

Ziedu prieks

„Benary” jaunumi – arī pie mums Anita Onkele

Bulduru dobe – paraugstādījumi pie Bulduru dārzkopības vidusskolas – uzsākusi piecpadsmito sezonu kopā ar firmu „Benary”, kura pamatoti ieņēmusi nozīmīgu vietu Latvijas puķkopībā. Bulduru dobē tiek pārbaudīta firmas pārdomātā, aizvien kvalitatīvākā un selekcijas darbā pastāvīgi atjaunotā sortimenta piemērotība Latvijas klimatam.

Notikumi

Floristu pasākums Bulduros Inese Pundiņa

Jau trešo gadu martā „Schetelig LV” organizēja pasākumu, kurā parādīt savu prasmi bija aicināti atzinību guvuši floristi. „Pirms gada bijām uzaicinājuši floristu Gotlību Monu no Norvēģijas, bet šogad uzstājās floristes no Latvijas, jo ideju un prasmju viņām netrūkst,” stāsta Juris Šteiselis, „Schetelig LV” direktors.

31. Latvijas puķu draugu saiets Talsos 19. jūlijā

Puķu draugu saietu organizē žurnāls „Dārzs un Drava” ar lielu Talsu pilsētas domes atbalstu. Pasākumu atbalsta arī izdevniecība „Saimnieks LV”. Pieteikšanos saietam pieņem tikai līdz 24. jūnijam. Reģistrācijas anketu var izgriezt no žurnāla „Dārzs un Drava”, kā arī izdrukāt no mājas lapas – http://www.talsi.lv/ vai www.saimnieks.lv.

Viesos skaistā dārzā

Ar mīlestību kopts ģimenes dārzs Gundega Lināre

2007. gadā daiļdārzu konkursa žūrija trešo vietu nominācijā „Latvijas skaistākais daiļdārzs” piešķīra Aijas un Agra Miķelsonu ģimenes dārzam Gulbenē.

Dārza ierīkošana

Fitnesa laukumi senioriem Jolanta Kušnere

Kustības jebkurā vecumā! Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām samazinās iedzīvotāju skaits un mainās to sastāvs – pensijas vecuma iedzīvotāju Latvijā ir vairāk nekā bērnu. Līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs, līdz ar to valstis kopumā un arī izklaides un rotaļu laukumu ierīču ražotāji sāk pievērsties šim jautājumam.

Veselīgam piemājas dārziņam Jolanta Cielava

Piemājas dārzā, audzējot zaļumus un dārzeņus sev un ģimenei, vēlamies iztikt bez ķīmiskiem mēslojumiem, taču no sendienām pazīstamie kūtsmēsli ir grūti lietojami – tie smako, piesaista mušas, var apdedzināt augu saknes, turklāt parasti satur daudz nezāļu sēklu. Veiksmīga izvēle ir īpaši apstrādāti un lietošanai sagatavoti dabiskie mēslojumi.

Dārznieks ceļo

Transilvānija ar dendrologa acīm Andrejs Svilāns

Latvijas Dendrologu biedrības gadskārtējā pieredzes apmaiņas brauciena mērķis pērnvasar bija Rumānijas reģiona Transilvānijas kalnos paslēpto neskarto dabas vērtību un zinātnisko augu kolekciju iepazīšana. „Transylvania Tours” vadītājs Kristians Šarka plānoja pat īpašu programmu, akcentu liekot arī uz šajā reģionā dzīvojošo tautu kultūras mantojumu.

Stādu audzēšana

Kur nopirkt vietējos stādus? Jolanta Cielava

Pircēji stādus vēlas iegādāties pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, jo tas gluži vienkārši ir ērtāk. Taču iepirkties tuvējā stādu audzētavā vairāku iemeslu dēļ ieteicams arī no augu labsajūtas viedokļa.

„Dārzs un Drava” gadu gaitā

Piektie desmit (1998.–2007. gads) Aldonis Vēriņš

Piektajā desmitgadē žurnāla „Dārzs un Drava” redakcijas darbs ir gana sarežģīts. Lasītāji gan to neizjūt, jo regulāri saņem žurnālu, kas ar katru gadu kļūst bagātāks un vispusīgāks.

Telpaugi

Nepacietīgo puķkopju prieks – sanpaulijas Jolanta Cielava

Kurš gan nav redzējis sanpaulijas jeb Uzambāras vijolītes, dažreiz sauktas arī par Āfrikas vijolītēm vai vienkārši vijolītēm? Tumši zaļu, nedaudz pūkainu lapu rozete, tumšzili vai violeti ziediņi – šīs podu puķes nopērkamas katrā telpaugu veikalā. Bet ne katrs zina, ka sanpauliju šķirņu ir ļoti, ļoti daudz – tūkstošiem. Olgas un Igora Pakuļu kolekcijā šobrīd ir 105 šķirņu sanpaulijas.

Augļu dārzs

Augļkopji par šķirnēm Inese Pundiņa

„Dārzs un Drava” redakcija marta sākumā uz draudzīgu domu apmaiņu bija kopā pulcējusi grupu augļkopju, kas savos dārzos spīdoši pierādījuši, ka intensīvajiem dārziem Latvijā ir rītdiena, ja tos pareizi kopj un aprūpē. Redakcijas apaļā galda pārrunās piedalījās Guntis Ofkants, Vizma un Guntis Puteņi, Jānis Ignatovičs, Jānis Zilvers un Pēteris Heimanis.

Veselīgā oga dzērvene slimo pati Līga Vilka, Maija Eihe

Zinātnieki uzskata, ka lielogu dzērvenes ir pat veselīgākas par purva dzērvenēm, jo satur vairāk cilvēka organismam nepieciešamu vitamīnu un bioloģiski aktīvu savienojumu. Tomēr šīs ģints pārstāvji slimo vairāk nekā savvaļas dzērvenes. Lielogu dzērveņu slimības var bojāt dzinumus, lapas, ziedus, saknes, bet vairāk ogas.

Apseko dārzu – ērces! Linda Būcēna

Pēdējos gados bija ļoti labvēlīgi laika apstākļi ērču attīstībai. Silta ziema veicina ērču un to oliņu pārziemošanu uz ābeļu zariem, turpretī sals ievērojami var samazināt ērču populāciju.

Vīna dārzs

Kādas vīnogas stādīsim Gvido Dobelis

Daudzi vīnogmīļi droši vien jau izlēmuši, no kurām šķirnēm vajadzētu atteikties un ko iestādīt no jauna. Ne mazums būs arī tādu, kuri beidzot sapratuši, ka visos Latvijas novados var audzēt vīnogas, tikai katrai vietai jāizvēlas piemērotākā šķirne un atbilstoša agrotehnika.

Vīna sagatavošana glabāšanai Inese Drudze

Kad vīns ir norūdzis un kļuvis dzidrs, ir nepieciešams to saglabāt lietošanai ērtā veidā. Glabāšanas laikā vīns nogatavojas, nobriest, dažas vielas oksidējas un pārveidojas, citas veidojas no jauna. Garša kļūst maigāka un harmoniskāka. Bet, lai vīna glabāšana būtu veiksmīga, jāievēro vairāki nosacījumi.

Dārzeņu lauks

„Galiņu” veiksmes stāsts Inese Pundiņa

No zemnieku saimniecības „Galiņi” saimniekiem var mācīties, kā, mērķtiecīgi strādājot, var izveidot vienu no lielākajām dārzeņu audzētāju saimniecībām Latvijā.

Dēstu stādīšana Eleonora Mārciņa

Cik svarīgi ir pareizi izaudzēt dēstus, tikpat svarīga ir to kvalitatīva izstādīšana uz lauka. Pareiza dēstu stādīšana nodrošina augu vienmērīgu iesakņošanos, kas ir viens no priekšnoteikumiem kvalitatīvas un izlīdzinātas ražas ieguvei.

Kā dārzā var nebūt lupstāja... Daina Roze

Lupstājs ir viens no senākajiem Latvijā audzētajiem garšaugiem. To varēja sastapt katrā latviešu zemnieka sētā. Tāpat kā dievkociņu, arī lupstāju stādīja pie mājas durvīm, vārtiņiem, sētmalē, klēts priekšā, pie pirts stūra un uzskatīja par sargātāju no „ļaunas acs”.

Bišu drava

Bišu slimības Juris Šteiselis

Lai kā man nepatīk teiciens: „kad mēs augām...”, runājot par bitēm un slimībām, kas tās apdraud, agrāk patiešām bija labāk. Pirms varroatoze (slimība, ko izraisa ērce Varroa destructor) ieperinājās mūsu bišu saimēs, bija pavisam citāda biškopība. Ērces novājina bišu organismu un pazemina tā dabiskās aizsargspējas. Slimībām vieglāk iekļūt bites organismā kaut vai tāpēc vien, ka pēc ērces uzbrukuma vietā, kur parazīts sūcis bites hemolimfu (asinis), bites hitīna apvalkā paliek nedzīstoša rēta. Tā kļūst par vārtiem dažādiem patogēniem mikroorganismiem.

Parunāsim par krāsām

Brūnā – pavasara krāsa Aldonis Vēriņš

Ar ko sākas pavasaris? Ar cīruļa treļļiem debesīs? Ar sniegpulkstenīšu baltumu? Ar lazdu spurdzēm? Ar zilo vizbulīšu pušķiem? Manuprāt, tas sākas ar brūnsarkanu bērzu pumpuru mirdzumu, kas tik skaisti attēlots vecmeistara Vilhelma Purvīša gleznās „Pavasaris”, „Pavasara ūdeņi”, „Kad silava mostas”, „Pavasara ainava. Marts” un vēl daudzās citās.

Konkursi

Konkurss telpaugu mīļotājiem „Mana dzīvā palodze”

Laikam jau mūsu īsās vasaras, kas ierobežo saskarsmi ar augiem brīvā dabā, liek daudziem jo daudziem ar aizrautību rūpēties par istabas puķēm. Citam mīļāki bagātīgi lapoti, nokareni un vijīgi augi, citam – ziedošas podu puķes, vēl kādam – kompaktie adataiņi kaktusi. Uz virtuves palodzes plaukst kressalāti, steidzināta selerija un smaržo baziliks – kaut audzēti apēšanai, arī šie augi tiek apčubināti ar mīlestību un interesi. Ja arī jums sagādā prieku katra koši zaļāka galotnīte, jauna lapa vai pumpurs, kas liecina, ka augi jūsu mājās jūtas labi, piedalieties konkursā un saņemiet balvā vēl kādu zaļo mīluli!

Atrodi savu pavasara ziedu!

Kaut martā sniegs uzsniga uz ziedošām sniegpulkstenītēm, krokusiem un citiem pavasara vēstnešiem, pavasaris nāk! Un tāpēc arī aprīlī turpinās konkurss „Atrodi savu pavasara ziedu”.

Konkursu rezultāti

Lasītāju receptes skaistumkopšanai Jolanta Cielava

Noslēdzies konkurss „Dabas produkti skaistumam un veselībai”. Kā vienmēr vēstuļu bija vairāk nekā sarūpēto balvu, tomēr redakcija cer, ka neņemsiet ļaunā un arī turpmāk konkursos iesaistīsieties tikpat aktīvi. Iespēja dalīties pieredzē taču pati par sevi ir liela vērtība! Tāpēc publicējam ne tikai uzvarētāju, bet arī vēl dažu konkursa dalībnieku interesantākās receptes.

Ziemas aptaujas guvumi Jolanta Cielava

Paldies visiem, kas piedalījās mūsu žurnāla ziemas aptaujā! Mēs lūdzām atbildēt, kas jums patīk un kas nepatīk žurnālā „Dārzs un Drava”, ko vajadzētu mainīt, kādas tēmas apskatīt pamatīgāk. Saņēmām 129 atbilžu anketas. Lai gan domas un vērtējumi ir visdažādākie, bieži arī pretrunīgi, daudz kas mums noderēs, turpmāk veidojot žurnālu.

Jūsu jautājumi – mūsu atbildes

Viltība pret drātstārpiem Aldonis Vēriņš