Meža meita Ieviņa. Ievu Trimalnieci draugi un paziņas sauc vienīgi par Ieviņu. Un paziņu viņai daudz, ļoti daudz. Ievas sabiedriskā dzīve mutuļot mutuļo, kaut arī viņa dzīvo vientuļā mežsarga mājiņā dziļi Latgalē – Mākoņkalna pagastā. Trimalnieku mājā bieži pulcējas radošā kopa „Riekšava”, ko vada Ieva. (Jolanta Cielava)

Dālijas ar skatu nākotnē

Vasaras kļūst aizvien garākas un dālijas – arvien populārākas, jo arī to krāšņais ziedēšanas laiks pagarinās. Dāliju ziedēšana oktobrī jau kļuvusi par ierastu parādību.

Telpaugi – gan zaļi, gan ziedoši Jolanta Cielava

Tradicionālā izstāde „Telpaugi ziemā” Dabas muzejā sadarbībā ar Nacionālo botānisko dārzu (NBD) šogad februārī bija ievērojami krāšņāka nekā parasti, jo ekspozīcijā bija daudz ziedošu augu. (Aivars Baroniņš)

Ložņu goltjēra – perspektīvs podaugs

Eiropā kā podu puķes arvien populārākas kļūst ložņu goltjēras. Rudenī tās piemērotas puķu groziem un kastēm, bet Ziemsvētku laikā lieliski noder telpu greznošanai līdzīgi kā puansetijas, šlumbergeras un ciklamenas. (Agita Bite)

Reti un mazākpazīstami skuju koki

Būtu grūti atrast Latvijā kādu cilvēku, kurš nezinātu, kāda izskatās egle vai priede. Daudz ir tādu, kas pazīst egļu un priežu šķirnes, kadiķus, īves, tūjas, lapegles un pacipreses, taču tikai nedaudziem ir pazīstami tādi skuju koki, kā duglāzijas, hemlokegles un patūjas. Šie retie un interesantie skuju koki ieceļojuši Latvijā no citiem kontinentiem, taču adaptējušies vietējiem apstākļiem ļoti labi. (Āris Auders)

31. Latvijas Puķu draugu saiets Talsos 19. jūlijā

Vasaras vidū šoreiz pulcējamies Talsos – skaistajā Ziemeļkurzemes pilsētā ar deviņiem leģendām apvītiem pakalniem, divām ezeru acīm un deviņām ziedainu nosaukumu ielām. Talsi šogad svin arī sava vārda 777. gadskārtu. Pašā krāšņākajā vasaras vidū un Pilsētas svētkos Talsos ciemosies arī 31. Latvijas Puķu draugu saieta dalībnieki!

Kā jau daudzus gadus pierasts, Puķu draugu saietu organizē žurnāls „Dārzs un Drava” ar Talsu pilsētas domes atbalstu. Pasākumu vispusīgi atbalsta arī izdevniecība „Saimnieks LV”.

Esenes brīnumi

Starptautiskā augu un dārzkopības izstāde Vācijas pilsētā Esenē janvāra nogalē bija sapulcējusi ap 1400 pasaules ievērojamāko ar dārzkopību saistīto firmu pārstāvju no vairāk nekā 50 valstīm un, protams, arī dārzkopjus. Izstāde notika jau divdesmit sesto gadu. (Anita Onkele)

Citāds rotaļu laukums 

Bērnu spontānās rotaļas arvien vairāk tiek ierobežotas, jo vecāki bērnus uzrauga, mēģinot pārlieku pasargāt no iespējamiem riskiem. Taču, lai nodrošinātu pilnvērtīgu attīstību, bērniem ir vajadzīgas kvalitatīvas kustības pietiekamā daudzumā. (Jolanta Kušnere)

Pats savā paradīzē

Rakstnieks un dārznieks Arturs Goba savā jaunajā grāmatā prozā un dzejā stāsta par pašizveidoto paradīzes stūrīti.. Grāmatas saturs patiesi atbilst nosaukumam. (Arturs Mauriņš)

Skaisti ziedošie bignoniju dzimtas augi 

Lai gan arī Latvijā ir skaisti ziedoši koki un krūmi, īsās vasaras dēļ tos nevar ne salīdzināt ar Dienvideiropā, piemēram, Pireneju pussalā ziedošo krāšņumu. Patiesības labad gan jāteic, ka gandrīz visi, piemēram, Portugāles apstādījumos redzamie ziedošie koki un krūmi nav vietējie augi, bet atvesti no citām pasaules malām. Šajā rakstā – par bignoniju dzimtas kokiem, krūmiem un liānām. (Andris Mētra)

Augu ziemcietības zonas jeb ko derīgu var izdibināt no augu etiķetēm 

Starp tirdzniecībā piedāvātajiem ievestajiem augiem nereti gadās ieraudzīt sugas un šķirnes, kuras līdz šim nebija pie mums nopērkamas. Ir liels kārdinājums tādus iegādāties. Tas pats attiecas uz jocīgu augu pasūtīšanu caur internetu – pieejama visa pasaule, un vienīgais traucēklis ievešanai var būt tikai karantīnas dienesta iebildumi. Taču jāatceras: ja vien tas nav kāds aizsargāts selekcijas ekstra jaunums, iemesls, kāpēc vietējās kokaudzētavās to nepavairo, var būt mūsu klimatam neatbilstoši zema ziemcietība. (Inese Drudze)

Ceturtie desmit (1978.–1987. gads)

Dzīve Latvijā „Dārzs un Drava” iznākšanas ceturtajā desmitgadē (1988–1997) ir notikumiem bagāta. Žurnāls var lepoties ar savu nostāju Atmodas laikā, kā arī priecāties par to, ka latviešu dārznieki un dravnieki arī tad saņēma kvalitatīvu un operatīvu palīdzību visos darbos. Ceturtās desmitgades sākumā 1988. gadā žurnāls sasniedz lielāko metienu visā pastāvēšanas laikā – 66,000 eksemplāru! (Aldonis Vēriņš)

Sārtā justīcija – liela, ātraudzīga un krāšņa

Ziedošs, iespaidīga lieluma sārtās justīcijas krūms ir lielisks telpas akcents. Augu neredzamās enerģijas pētnieki sārto justīciju iesaka vērot stresa un dusmu brīžos, jo augs kliedē saspīlētas situācijas. (Zane Purne)

Vācijas ābeļdārzos

Pagājušā gada rudenī man bija iespēja iepazīties ar studentu apmācību Bonnas universitātē un pabūt vairāku zemnieku saimniecību augļu dārzos un izmēģinājumu iestādēs. (Mintauts Āboliņš)

Piecu garšu oga – citronliāna 

Citronliānas ogas pēc garšas neatgādina nevienu no citām plaši pazīstamām ogām, bet ir ļoti vērtīgas. Citronliānas Latvijā iepazina 20. gadsimta sākumā, un šodien tās aug daudzos piemājas dārzos. (Dainis Grīnbergs)

Krūmmelleņu un dzērveņu audzētāju rūpes 

Janvāra beigās audzētāji tikās seminārā „Amerikas lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšana Latvijā” LU Bioloģijas institūtā Salaspilī, lai pārrunātu šo ogu kultūru audzēšanas un pārdošanas problēmas. (Inese Pundiņa)

Audzēsim savas vīnogas!

Vīnogu dārzi Latvijā – tā nav ilūzija. Pēdējo piecu gadu laikā daudzi cilvēki ir atzinuši, ka nepieciešams audzēt pašiem savas vīnogas.

Vīnogu izturība pret neīsto miltrasu Gunvaldis Vēsmiņš, Aleksandrs Simčenko

No visām vīnogu slimībām visizplatītākā un visbīstamākā ir neīstā miltrasa (Plasmopara viticola). (Gunvaldis Vēsmiņš)

Lai vīns skaisti dzidrs

Nepietiekams dzidrums ir visbiežākā mājas vīna problēma. Arī brūnas krāsas vīns, lai cik garšīgs, tomēr skaists nevienam neliksies. Lielākoties gan, ja vīns rūgšanas beigās nav pats dabiski dzidrinājies, ar mājās pieejamajiem līdzekļiem to panākt ir diezgan grūti. Bet kaut ko uzlabot tomēr iespējams. (Inese Drudze)

Augu ēdienkarte pavasarī 

Daba mostas, augi jūt pavasari. Tiklīdz no zemes izspraukušies pirmie asni, tiem vajadzīgas brokastis – mēslojums. Arī daudziem telpaugiem beidzas miera periods, un tos jāatsāk mēslot, un pat tās istabas puķes, kas ziemā negulēja, diennakts gaišajam laikam pagarinoties, aug intensīvāk un prasa vairāk barības vielu. (Jolanta Cielava)

Augsnes kaļķošanas materiāli 

Augsnes skābuma samazināšanai un augu apgādei ar kalciju un magniju var izmantot dažādus materiālus. Galvenā nozīme ir ķīmiskā savienojuma formai un sasmalcināšanas pakāpei. (Vilnis Nollendorfs)

Kolrābji – lielsaimniecībai un mazdārziņam

Kolrābji ir pavisam neparasts kāpostu dzimtas (Brassicaceae) pārstāvis – to ēdamo daļu veido nevis lapas, bet stublāja, precīzāk, sakņu kakliņa vietas paresninājums jeb bumbulis. (Mārīte Gailīte)

Dārzeņu dēstu audzēšana 

Daudziem dārzeņiem tiešā sēja augsnē dažādu iemeslu dēļ ir apgrūtināta, tāpēc nepieciešama dēstu audzēšana. (Eleonora Mārciņa)

Sīpoli no sēklām un ar dēstiem 

Ziema dārzeņu audzētājiem ir mācību laiks. Kamēr vēl sējas un stādīšanas darbi nesākas, diezgan plaši tiek apmeklēti firmu semināri. Janvāra vidū „Agrimatco Latvija” rīkoja tikšanos ar dārzeņkopjiem jau labi pazīstamo konsultantu un padomdevēju Ivanu Brenstrupu no sēklu firmas „Seminis”. (Inese Pundiņa)

Jaunas šķirnes dārzeņu audzētājiem 

Šogad pirmo profesionāliem dārzeņkopjiem veltīto semināru rīkoja SIA „IR”. Tajā uzstājās firmas „Syngenta Seeds” („S&G”) pārstāvis Lešeks Klimčaks un SIA „Augu aizsardzības serviss” pārstāvji Inga Gaile un Guntis Gulbis. (Mārīte Gailīte)

Bites mostas!

Par bišu mošanās brīdi uzskata pirmo bišu izlidojumu pēc ziemas miega. Klimata izmaiņu dēļ pēdējos gadu desmitos bišu saimes mostas agrāk nekā pirms 40...50 gadiem. Senāk bija pierasts rēķināties, ka bites mostas martā, bet šogad atsevišķās saules apspīdētās vietās bites aktivizējās jau janvāra otrajā pusē. (Andrejs Mizis)

Jaunzēlandē top pret varroa ērcēm izturīgas bites

Jaunzēlandes pētnieki ziņo, ka ir izdevies selekcijas ceļā izveidot medus bišu līnijas un populācijas, kuras ne tikai ir izturīgas pret varroa ērcēm, bet padara tās vairoties nespējīgas. (Agnese Nollendorfa)

Debesu zilumā 

Zilā krāsa ir viena no septiņām spektra pamatkrāsām. Zilo dēvē par auksto krāsu. Gaiši zilā krāsa esot svaiga, auksta, eleganta, viegla, nomierinoša un tīra. Tumši zilā liecinot par lietišķumu, cēlumu, nopietnību un daudzveidību. (Aldonis Vēriņš)

Lieldienas gaidot

„Dārzs un Drava” konkurss sadarbībā ar SIA „Maritt”.

Gaidot svētkus, mēs allaž greznojam māju ar sezonai atbilstošiem rotājumiem. Lieldienās galvenais galda akcents ir krāsotas olas, taču dekoriem iecienītas arī olas formas sveces, pavasara ziedi, pūpoli, plaucēti zari, asni. Ar mēru un gaumi varam izmantot arī zaķīšu un cālīšu figūriņas, īpaši, ja ģimenē ir mazi bērni.

Droši vien arī jūs, lasītāji, savam un ģimenes priekam Lieldienās veidosiet kādu floristikas kompozīciju. Palepojieties ar savu veikumu un dalieties ar idejām, kas nākamgad varbūt noderēs kādam citam! Vienlaikus nopelnīsiet romantiskas un noderīgas balvas.

Atrodi savu pavasara ziedu!

Pavasaris asociējas ar plaukstošām sniegpulkstenītēm, krokusiem, muskarēm, tulpēm, narcisēm un citiem pavasara ziediem. Bet vai zinājāt, ka pavasari ar ziediem sagaida arī eksotiski telpaugi, kokaugi, krūmi un daudzi alpinārija augi? Varbūt kāds no tiem labi iederētos arī jūsu dārzā? Tāpēc būtu interesanti tos aplūkot Nacionālajā botāniskajā dārzā un arī tā oranžērijā Salaspilī.

Žurnāls „Dārzs un Drava” kopā ar VA „Nacionālais botāniskais dārzs” aicina Jūs piedalīties konkursā „Atrodi savu pavasara ziedu!”, kurā varēsiet laimēt interesantas balvas un pastaigās pa Nacionālo botānisko dārzu iepazīt skaistus, maz zināmus augus, kas ziedu rotā tērpjas pavasarī.

Pielikums Ceļvedis dārzam 2008 „Sēklas un stādi”

Puķu mode jeb fantāzijas dārzā 

Kā pie eleganti pašūta tērpa nepieciešamas pārdomātas rotaslietas, tā ikviens kopts dārzs, lodžija, balons un terase nav iedomājama bez krāšņām puķēm. (Anita Onkele)

Kā pavairot: ar sēklām vai jaunstādiem? 

Puķes var būt viengadīgas, divgadīgas vai daudzgadīgas, no kurām mūs īpaši interesē ziemcietes. Pavairojot šis iedalījums jāņem vērā. (Anita Onkele)

Vai tu mani pazīsti? 

Vēlos pastāstīt par it kā zināmām ziemciešu sugām, kuras plašākam puķumīļu lokam tomēr vēl svešas, - interesanti un neparasti īrisi, zeltene no austrumiem un sauleskrēsliņi. (Iveta Bērziņa)

Daudz jaunu puķu Inese Pundiņa

Katru gadu Latvijas tirgū ienāk daudz jaunu puķu sugu un šķirņu. Šis gads nav izņēmums. Varbūt iestādīt vai iesēt kādu no šajā apskatā minētajiem jaunumiem?

Kas jauns vasaras puķu dārzā?

Lai gan vasaras puķu mūžs ir diezgan īss, ir svarīgi izvēlēties vajadzībai un apstākļiem piemērotākās šķirnes un neapjukt plašajā piedāvājuma sortimentā. (Agita Bite)

Jaunākās dārzeņu šķirnes 

Pavasaris nāk ar jaunumiem... Pareizāk sakot, kad pavasarī izvēlamies, ko sēt un stādīt dārzā vai laukā, gandrīz vienmēr apjautājamies: „Kas jauns tiek piedāvāts?” (Inese Pundiņa)

Kailsakņu un podu stādu salīdzinājums 

Lielākā daļa tirdzniecībā piedāvāto stādu – no pavisam maziem augiem līdz diezgan augstiem kokiem – ir podos. Tas ir, galvenokārt, tāpēc, ka stādus podos var realizēt ilgā laika periodā, bet kailsakņus var stādīt tikai pavasarī un rudenī. (Edvīns Roziņš)