Daiļdārznieks ar dzejnieka dvēseli... rūķa rokām un organizatora talantu. Tā par Siguldas dārznieku, Turaidas muzejrezervāta Kultūrvides nodaļas vadītāju Aivaru Irbi saka Dainu kalnā un Dziesmu dārzā izstādīto skulptūru autors Indulis Ranka. Parakstos zem šī raksturojuma bez mazākās šaubu ēnas. Gandrīz 44 darba gadus daiļdārznieks Aivars Irbe atdevis Siguldai. Viņš strādājis trīs darba vietās, bet visās uzdevums bijis viens un tas pats – rūpes par Siguldas dārziem, par sakoptu vidi un ainavu. (Aldonis Vēriņš)

Afrodītes asaras – magones

Gar lielceļa malām stāv automašīnu rindas. Vai tiešām arī uz šosejas jau veidojas sastrēgumi vai varbūt avārija? Par laimi iemesls izrādās romantisks, nevis traģisks. Ļaudis, izslāpuši pēc skaistuma, jūsmo par ziedošu magoņu laukiem. Paskatoties uz magoņu lauku, neviļus rodas jautājums, kā šie lielie ziedi turas uz smalkajiem ziedkātiem? Tikai aplūkojot tuvumā, ieraugām, ka to ziedlapiņas ir gandrīz caurspīdīgi plānas un bezsvara. (Baiba Pīra – Rezovska)

Labākās īrisu šķirnes

Latviešu puķkopji ar katru gadu aizvien vairāk audzē lielziedu bārdainos īrisus jeb, kā tos arī mēdz dēvēt, ziemeļu orhidejas, tāpēc piedāvājam īsu pērn starptautiski godalgoto īrisu šķirņu pārskatu. (Aldonis Vēriņš)

Putnu dārzs Salacas krastā

Pirms sešiem gadiem Baiba un Valts Šmiti nosprieda, ka Rīgas burzma un stress ir pārlieku nogurdinoši, un nopirka mājiņu ar aizaugušu dārzu un vecām saimniecības ēkām Salacgrīvā. It kā pilsētā (kaut nomalē), bet gruntsgabals atrodas pašā Salacas krastā, un ainava ir pārsteidzoši plaša, mierīga un skaista līdz sāpēm. (Jolanta Cielava)

Dārza numinozā erotika

Uz visām lietām, parādībām un jēdzieniem var un dažkārt arī vajag paraudzīties no neparastāka redzes leņķa. Arī uz dārzu. Lai gan – viedoklis, ka dārzs ir iedvesmas avots, iespēja atveldzēt dvēseli un pacelties pāri ikdienišķajam, nav nemaz tik neparasts. Piedāvājam dendrologa Artura Mauriņa redzējumu uz savu dārzu un tā enerģiju. (Arturs Mauriņš)

Ungurmuiža. Vidzemes sirdī apstājies laiks

Ungurmuiža ir baroka perioda koka arhitektūras pērle ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Cēla atturība vieno muižas ēkas un parka dižkokus. Pērn Vācijas televīzija uzņēma par Ungurmuižu filmu, kuras ievadā skan vārdi: „Meklējot Vidzemes sirdi, nonākam Ungurmuižā. Tā ir maģiska vieta, pilna gaismas un skaistuma.” Ungurmuiža tiešām atrodas Vidzemes sirdī – kur Vidzemes šoseja krustojas ar Cēsu–Limbažu ceļu. Pārdzīvojusi vairākus karus un revolūcijas, mūsdienu digitālajā pasaulē Ungurmuiža ir kā vieta, kur apstājies laiks. (Dace Judina)

Karaliskās oranžērijas Briselē

Dārzu mīļotāji jau ieraduši pavasaros doties ceļojumā uz Holandes tulpju laukiem un pavasara ziedu ekspozīciju parkiem. Šoreiz piedāvāju ieskatīties interesantā apskates objektā, kas atrodas nedaudz sānis no galvenajiem pavasara maršrutiem – Karaliskajās oranžērijās Beļģijas galvaspilsētā Briselē. (Gundega Lināre)

Zālieni – dabīgie un mākslīgie

Zālienu sēklu firma „Barenbrug” Nīderlandē aizvadītajā rudenī rīkoja semināru par zālieniem un par dabiskā zāliena priekšrocībām, salīdzinot ar mākslīgo zālienu. Seminārā piedalījās 46 sēklu izplatītāju pārstāvji no 16 valstīm, arī no Latvijas. To vidū arī Māra Bisniece un Guna Dūda-Kraukle no SIA „Agrimatco Latvia”. (Inese Pundiņa)

Trešie desmit (1978.–1987. gads)

Trešajā desmitgadē „Dārzs un Drava” popularitāte aizvien pieaug. To veicina gan galvenā redaktora Jāņa Rukšāna aktivitātes, gan spožais autoru loks. Kaut arī žurnāla ietērps nemainās – tikai 32 melnbaltas lappuses un krāsains pirmais un ceturtais vāks, metiens kļūst arvien lielāks: 1978. gada janvāra numura tirāža ir 46 000, bet 1986. gada decembra numura metiens jau sasniedzis 65 tūkstošus. Ar tādu tirāžu šodien Latvijā vairs nevar lepoties neviens preses izdevums. (Aldonis Vēriņš)

Strelīcijas – Āfrikas skaistākie ziedi

Strelīcijas galvenokārt tiek audzētas griezto ziedu dēļ. Bet mūsdienās – jaunajos, plašajos un gaišajos interjeros šie brīnišķīgi ziedošie augi ar majestātiskajām lapām kļūst arvien populārāki kā telpaugi, jo strelīciju optimālā augšanas temperatūra sakrīt ar cilvēka labsajūtai piemērotu temperatūru. (Zane Purne)

Jaunu augļu koku kopšana ģimenes dārzā

Lai pareizi izaudzētu augļu kokus, vispirms jābūt skaidrībā par to, kādu dārzu gribam veidot: tradicionālo, ekstensīvo vai intensīvo. Komercdārznieki iekopj mūsdienīgus intensīvos dārzus, blīvi stādot uz pundurpotcelmiem potētas ābeles. Tam nepieciešamas pamatīgas zināšanas, līdzekļi un rūpība. Taču arī ģimenes dārzā iespējams audzēt maza auguma kokus. (Ivars Dimza)

Piedevas vīna gatavošanai

Vīna gatavošanai bez sulas un rauga noder arī dažādas palīgvielas, piemēram, fermenti un miecvielas. (Inese Drudze)

Augsnes reakcijas nozīme dārzeņu un puķu audzēšanā

Augsnes skābums vai bāziskums galvenokārt atkarīgs no ūdenī šķīstošajām skābēm un sāļiem augsnē, kā arī no augsnes adsorbcijas kompleksā saistītajiem apmaiņas katjoniem. Skābumu augsnē rada brīvie ūdeņraža (H+) joni augsnes šķīdumā un augsnes adsorbcijas kompleksā saistītie ūdeņraža un alumīnija joni.

Galvenie skābuma neitralizētāji augsnē ir kalcijs un magnijs, bet šos barības elementus, kā arī kāliju no augsnes izskalo skābie atmosfēras nokrišņi. Bez tam samērā daudz kalcija un magnija no augsnes iznes kultūraugi ar ražu. (Vilnis Nollendorfs)

Vērtīgie lapu dārzeņi spināti

Spināti ir vieni no pirmajiem nopērkamajiem vietējiem dārzeņiem. Tirgū tie paradās jau martā, aprīlī, un to mazumtirdzniecības cena ir diezgan augsta: divarpus līdz četri lati kilogramā. Spinātu agrīnums ir skaidrojams ar to aukstumizturību. (Mārīte Gailīte)

Daudzveidīgās un smaržīgās mētras 

Dārzos un pļavās aug dažādas smaržīgas mētras. Zināmākā un populārākā ir piparmētra, par kuru rakstījām pagājušajā numurā, bet arī daudzas citas mētras var izmantot gan virtuvē, gan kā košu akcentu puķu dobē. (Ieva Žukauska)

Bišu slimības

Faktoru, kas negatīvi ietekmē bišu un to saimju veselību, ir ļoti daudz. Gadās, ka, sastopoties ar kādām dīvainībām bišu saimes uzvedībā, pirmā prātā iešaujas doma, ka saime saslimusi. Bet vaina varbūt slēpjas apstāklī, ka saime nav saņēmusi pilnvērtīgu kopšanu. Tikpat bieži vai vēl biežāk dravnieks nenojauš, ka viņa bites ir slimas, jo ne vienmēr slimības pazīmes uzreiz saskatāmas. (Juris Šteiselis)

Moderna bišu drava

Pagājušās vasaras beigās žurnāls „Dārzs un Drava” ciemojās pie bitenieka Jāņa Sietiņsona zemnieku saimniecībā „Kalna Smīdes” Cēsu rajona Drabešu pagastā. Saimniecība nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tāpēc medus, kas tiek ievākts no 150 saimēm, ir sertificēts atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. (Inese Pundiņa)

Caur rozā brillēm...

Par cilvēku, kas kādu parādību vai notikumu pasniedz nekritiski vai pārāk sajūsmināti, mēdz teikt: „Tas jau visu redz caur rozā brillēm!” (Aldonis Vēriņš)

Jūsu jautājumi – mūsu atbildes

Gladiolu bumbuļsīpoli ziemā