Dārzs ir mājas visskaistākā istaba. Tā saka mežkopis biologs Dzidris Rieksts, kura dārzā Jelgavā mēs viesojāmies pagājušā gada septembrī. Dzidra un Veltas Riekstu dārzs jau ilgus gadus tiek augstu vērtēts un ir iekļauts Latvijas izcilāko daiļdārzu sarakstā. Jau gadsimta ceturksni tā galvenais lepnums ir izcilas kvalitātes zāliens, uz kura fona teicami izceļas gan koki, gan puķu stādījumi. Dzidris Rieksts ir pārliecināts, ka jebkura dārza un parka galvenā vērtība ir labs zāliens. Bez tā dārzu skaistu nevērtīs pat vislepnāko puķu un kokaugu stādījumi. (Aldonis Vēriņš)

 „Kiku”jeb saules puķe – krizantēma

Slavenās firmas „Bruno Nebelung” Polijas meitas uzņēmums aizvadītā gada rudenī Varšavas pievārtē rīkoja semināru par krizantēmām un bija uzaicinājis arī Latvijas puķkopjus. Izstādē varēja iepazīties ar ļoti plašu šķirņu sortimentu un jaunākajām agrotehnikas atziņām. Pēdējo gadu īpašs jaunums ir krizantēmu šķirnes audzēšanai podu kultūrā. (Anita Onkele)

Grāmata par Dārznieku

Apgāds „Jumava” izdevis Annes Kāveres grāmatu „Rīgas dārzu arhitekts Georgs Kūfalts”. No igauņu valodas grāmatu tulkojusi Marika Muzikante. „Jūsu priekšā ir grāmata par vīru, kura dzīve un darbi bija veltīti dārzu mākslai,” – tā lasītājus uzrunā autore. (Anita Neilande)

Ārstniecības augi – arī skaistumam

Aizvadītā gada novembrī jau rakstījām par medikamentu žurnāla „Materia Medica” rīkoto konkursu „Dārzs savām rokām” farmācijas nozarē strādājošajiem. „Dārzs un Drava” ir viens no konkursa atbalstītājiem – trim laureātiem dāvinājām mūsu žurnāla abonementu šim gadam. Novembra numurā parādījām, cik skaistus dārzus aptiekāri izveidojuši pie savas darba vai dzīves vietas. Šoreiz ļausim ielūkoties farmaceitiem īpašos dārzos – dārzos ar ārstniecības augu kolekcijām.

Konkursa „Dārzs savām rokām” kategorijā „Ārstniecības augu dārzs” tika iekļauti gan tie dārzi, kuros ārstniecības augus kultivē, gan tie, kuros izveidotas ārstniecības augu kolekcijas. (Olita Zariņa)

Otrie desmit (1968–1977)

Kad nosvinēta „Dārzs un Drava” pirmā desmitgade, visi pārliecinājušies, ka latviešu dārzkopju tauta savu žurnālu mīl: pirmās desmitgades beigās metiens pieaudzis līdz 26 tūkstošiem. Žurnālā regulāri publicējas visi redzamākie un zinošākie Latvijas dārzkopības speciālisti un praktiķi. Esam uz pareizā ceļa – varam turpināt. (Aldonis Vēriņš)

Mērķis – piepildīt vietējo tirgu

Latvijas stādu audzētāji gadā realizē produkciju par 4,6 milj. latu, bet tirgus ietilpība pašlaik ir apmēram 8,5 milj. latu, kā liecina Agrārās ekonomikas institūta pētījums, ko pasūtījusi Stādu audzētāju biedrība (SAB). Latvijas dārzos gadā tiek iestādīti importēti stādi divu miljonu latu vērtībā, bet augu par aptuveni 2,5 milj. vienkārši pietrūkst. Pētījumā prognozēts, ka 2013. gadā stādu tirgus ietilpība Latvijā būs 28 milj. latu. (Jolanta Cielava)

 „Likteņkoki” – klerodendri

Klerodendri telpās tikuši audzēti jau labi sen, taču mūsdienās tie interjeros tiek izmantoti diezgan reti, lai gan, izvēloties dažādu sugu un šķirņu klerodendrus, par ziediem var priecāties gan vasaras vidū, gan tumšajos ziemas mēnešos. (Zane Purne)

Eksotiskais zemeņkoks

Portugālē var redzēt daudzus skaisti ziedošus kokus un krūmus. Lielākā daļa no tiem nav vietējie augi, bet gan atvesti no kādreizējām kolonijām Āfrikā un Amerikā. Te aug īpaši skaisti ziedošs krūms, kas varētu noderēt arī augu mīlētājiem Latvijā. Visbiežāk to dēvē par zemeņkoku, lai gan latīniskais nosaukums ir Arbutus unedo. (Andris Mētra)

Dārzkopības pasaules jaunumi jeb „Horti Fair” izstāde 2007

Katru rudeni daudzi Eiropas dārzkopji dodas uz Amsterdamu, uz ikgadējo dārzkopības izstādi „Horti Fair”. Šoruden tā notika oktobra vidū un izstādes apmeklētāju pulkā bija arī Māra Bisniece un Guna Dūda-Kraukle no SIA „Agrimatco”. (Inese Pundiņa)

Neparasts bioloģiskais dārzs

Zviedrijas pilsētiņas Simrishamnas nomalē aptuveni 100 km no Malmes ir interesants bioloģiskais dārzs, kuru tā saimnieki ir pārvērtuši par īstu mākslas darbu. Ziemas šajā vietā – Zviedrijas dienvidaustrumos jūras tuvumā – ir nedaudz maigākas nekā pie mums, bet vasaras ļoti līdzīgas vai pat vēsākas. Lielākā augu daļa ar dažiem izņēmumiem ir tie paši, kas ierasti pie mums. Neparastākais ir to savstarpējās kombinācijas. (Inese Drudze)

Augļi un puķes vienā saimniecībā

Kas izdevīgāk – audzēt vienu, divas vai vairākas kultūras? Tas ir jautājums par specializāciju dārzkopībā. Debates par to nav rimušas kopš okupācijas laika, kad kolhozi un sovhozi bija daudznozaru saimniecības ar augļkopību pabērna lomā. Tomēr jautājums ir aktuāls arī patlaban, kad daudzi komercdārznieki ierīko intensīvus augļu dārzus. Specializācijai augļkopībā ir gan plusi, gan mīnusi. (Ivars Dimza)

Kā palielināt augļu patēriņu

Nav noslēpums, ka rietumvalstīs, par spīti bagātīgajam augļu un dārzeņu piedāvājumam, liels skaits iedzīvotāju, tostarp bērnu, lieto ne visai veselīgu uzturu un pat augļus atstāj novārtā. Uzturzinātnieki un arī augļkopjj meklē paņēmienus, kā pieprasījumu pēc augļiem un dārzeņiem palielināt. (Ivars Dimza)

Gads labs, ābolu raža izcila...

To noteikti var teikt par „Eglāju” augļu dārziem Tukuma rajona Smārdes pagastā. Labā ābolu raža ir rezultāts optimālajiem laika apstākļiem un tam, ka visi darbi paveikti kārtīgi un ar vislielāko atbildību. Ar „Eglāju” saimnieku Gunti Ofkantu tikāmies ābolu vākšanas laikā septembra beigās. (Inese Pundiņa, Inese Drudze)

Kāpēc iznīka aprikozes?

Apguldes arodvidusskolas mācību saimniecībā 1988. gadā iestādījām vienu hektāru aprikožu. No 1600 kociņiem vēl ir dzīvi un izauguši lieli tikai septiņi koki un daži krūmi. Vai tas ir zelta vērts rezultāts dabīgās izlases eksperimentam vai sabojāts lauks? (Ligita Vucena)

Vīnu pamattipi

Izvēloties vīnu veikalā, mēs parasti pievēršam uzmanību krāsai (baltvīns, sarkanvīns) un skābuma pakāpei (sauss, pussauss, pussalds, salds), bet vīna darītāji vīnus iedala citādi. (Inese Drudze)

Raudzēšanas pamatmetodes

No vienas un tās pašas šķirnes ogām un augļiem, bet pēc dažādām tehnoloģijām gatavoti vīni ļoti atšķiras. (Inese Drudze)

Sulu tīrība

Lai rūgšana notiktu pareizi un iznāktu labas kvalitātes vīns, sulā nedrīkst palikt uz augļiem un ogām vienmēr esošie savvaļas raugi, tāpēc ar parasto sulu spiedi vai presi iegūta sula pirms raudzēšanas sākšanas jādezinficē. (Inese Drudze)

Igaunijas vīnkopji pārsteidza

Pie Igaunijas vīnkopjiem ir būts ne vienu vien reizi. Kad saņēmām ielūgumu no Jana Kivistika, igauņu zinošākā un pieredzējušākā vīnkopja, vairāku grāmatu autora, mūsu sena drauga un sadarbības partnera ielūgumu piedalīties viņu konferencē ar diviem referātiem, labprāt piekritām. (Gvido Dobelis)

Kraukšķīgie mini burkāni (Inese Pundiņa)

„Kraukšķīgie burkāni – tas varbūt izklausās nenopietni, bet patiesībā ir ļoti nopietns bizness,” apgalvo norvēģu investori un, ieguldot naudu un darbu, pie mums Latvijā jau vairākus gadus audzē burkānus, tos fasē un lielāko daļu eksportē uz Skandināvijas valstīm.

Zināmākā no mētrām – piparmētra

Iedomājoties mētras, lielākajai daļai cilvēku tās asociējas ar atsvaidzinošu un nomierinošu zaļumu. Mētru lauciņš tik tiešām ir lielisks dārza akcents ne tikai dekorativitātes, bet arī daudzveidīgās izmantošanas dēļ. No mētrām gatavo aromātiskas un veselīgas tējas, smaržīgus garšaugus, pirts slotiņas. (Ieva Žukauska)

Saimju nodrošināšana ar ganībām

Lai bitēm aktīvās darbības periodā vienmēr pietiktu barības, dabā pietiekamā daudzumā jābūt nektāru un putekšņu augiem. Barības savākšanu iespaido laika apstākļi un bišu saimju gatavība šim darbam. (Andrejs Mizis)

Ar skatu biškopības nākotnē

Izmaiņas Latvijas ekonomikā atstās iespaidu arī uz biškopības attīstību. Biškopjiem jārēķinās ar augošo inflāciju, ko veicina cenu paaugstināšanās enerģijas resursiem, pārtikas produktiem, komunālajiem, medicīnas un citiem pakalpojumiem. (Andrejs Mizis)

Vai medus bite ir apdraudēta?

Pieprasījums pēc medus bitēm – lauksaimniecības kultūru apputeksnētājām – pasaulē ir milzīgs. Tagad lielu satraukumu izraisa masveidīga bišu saimju krišana ASV – šī parādība ir nosaukta par bišu saimju kolapsu (CCD – colony collapse disorder). Šī problēma jau labu laiku ir televīzijas un radio pārraižu uzmanības centrā, tai bija veltīta ASV kongresa sēde. „New York Times” un žurnāls „Science” raksta par to pirmajās slejās. (Agnese Nollendorfa)

Baltā – pilnības krāsa

Laikā, kad rakstu par balto krāsu, vēl valda pelēks rudens. Vienīgi ceru: kad šis žurnāls jūs sasniegs, droši vien sniega sega klās mūsu laukus un dārzus, un būs īstais brīdis iepazīties ar baltās krāsas burvību. (Aldonis Vēriņš)

Mārupē paplašināts siltumnīcu komplekss

Decembra vidū, jau laikus pirms jaunās sezonas sākuma, Mārupē tika svinīgi atklāta moderna Eiropas līmeņa dārzeņu siltumnīca, kas paplašina SIA „Sabiedrība Mārupe” siltumnīcu kompleksu. (Inese Pundiņa)

Jūsu jautājumi – mūsu atbildes

Tropu skaistule taka jeb sikspārņu puķe

Kā uzglabāt puravus?