Daces Rukšānes zaļie logi. Rakstnieces un publicistes Daces Rukšānes tēls sabiedrības apziņā – ļoti atklāta, aktīva, dažbrīd pat par skandalozu dēvēta persona. Latvijas Kerija Bredšova, kas lielāko popularitāti ieguvusi ar savu sleju avīzē par attiecībām un seksu. Gandrīz tikpat emocionāli kā par peripetijām starp mīļotajiem viņa runā par – saviem istabaugiem. Par gumijkokiem, vaska puķēm, papirusniedrēm. Stāsta personificēti, lietojot vietniekvārdus viņš un viņa. (Jolanta Cielava)

Jaunumi rododendru dārzam

2007. gada rudenī Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Valsts augu aizsardzības dienests izvērtēja iesniegumus un piešķīra selekcionāra tiesības Latvijas Universitātei (LU) uz piecām jaunām rododendru šķirnēm: ‘Kārlis Ulmanis’, ‘Robis’, ‘Pērlīte’, ‘Vija’ un ‘Rudīte’ (Rihards Kondratovičs, Gunita Riekstiņa)

Neparastās kalnu priedes

Kalnu priedes (Pinus mugo) pamatoti ir populārākās priedes dārzos un ļoti bieži tiek izmantotas apstādījumos visā pasaulē. Kalnu priedes galvenās labās īpašības ir nelielais augums, laba adaptēšanās spēja dažādos augšanas apstākļos, plašā šķirņu daudzveidība un nevainojama ziemcietība. (Āris Auders)

Daži maldi par dārza ierīkošanu

Dārzu labiekārtošanas procesā nākas saskarties ar dažādiem uzskatiem, iedomām, idejām, vēlmēm, prasībām un arī maldiem. Daudzas no idejām ir apsveicamas un vērā ņemamas. Taču ir ieteikumi, kas dārza izveides laikā un arī vēlāk ir jāņem vērā. (Jolanta Kušnere)

Niedres ieziemošanai

Kad atnāk ziema, dārzniekiem jāpiesedz augi, kuriem var kaitēt sals. Parasti tie ir mūsu klimatam neraksturīgie augi. Lai gan daudzi pieauguši svešzemju koki mūsu apstākļos ir pilnīgi salcietīgi, to nevar teikt par to jaunajiem eksemplāriem. (Aldonis Vēriņš)

Kopgalds putniņiem

Pavasarī un vasarā mazie lidoņi mūs priecē ar dziesmām un, galvenais, nolasa kukaiņus un kāpurus, kas dārzam nodarītu lielu postu. Kad atnāk sals un sniegs, dabā ēdamo atrast daudz grūtāk. Putnu piebarošana ne vien palīdz mazajiem spārnaiņiem, bet arī sniedz prieku mums pašiem: vērot dzīvību sastingušajā dārzā ir tik uzmundrinoši. (Jolanta Cielava)

Gaismiņas Ziemsvētkos

Ziemas tumšajos vakaros dekoratīvais apgaismojums pārvērš ielu, ēku un dārzu ārējo izskatu, piešķirot svētku noskaņu. Tāpat kā pārējā pasaulē, arī Latvijā arvien agrāk un vairāk domā par Ziemsvētku noskaņu, tāpēc dekoratīvais apgaismojums kļūst populārāks un pieprasītāks ne tikai pašvaldību un biznesa klientu vidū, bet arī privātajā sektorā. (Inese Pundiņa)

Trīs sieki dālderu un spoks parkā

Kur Zemgales rāmie līdzenumi pieskaras Austrumkursas mežainajām augstienēm un gleznainajām upju lejām, lepni stāv Vecauces pilsmuiža, viena no Dobeles rajona spožākajām kultūrvēsturiskajām pērlēm. Angļu neogotikas stilā būvēta pils un 13 hektārus plašs 19. gs. angļu stila ainavu parks – kā radīts filosofiskām vai romantiskām pastaigām... (Dace Judina)

Pirmie desmit (1958–1967)

Mūsu un jūsu žurnāls „Dārzs un Drava” ir vecākais dārzkopības žurnāls Baltijas valstīs – maijā apritēs 50. gadi, kopš iznāca pirmais numurs. Gaidot izdevuma apaļo jubileju, sākam rakstu sēriju, kas veltīta žurnāla izaugsmei un ietekmei uz dārzkopības attīstību Latvijā. (Aldonis Vēriņš)

Ziemsvētku eglīte podā

Ar katru gadu vairāk un plašākā sortimentā kokaudzētavās un stādu tirdzniecības vietās tiek piedāvātas Ziemsvētku egles podiņos. Pie lielveikaliem un Ziemsvētku tirdziņos vietu atrod gan Latvijā audzētas, gan ievestās eglītes. Arvien vairāk pircēju izvēlas svētkus pavadīt pie dzīvas, nevis nocirstas eglītes, lai vēlāk kociņu izstādītu dārzā. (Anita Kazaka)

Ziemsvētku noskaņas

Sals, sarma un kaili koki. Sniega nojausma. Daba gatavojas ziemai, floristi – Ziemsvētkiem, izmantojot gan dabas, gan mākslīgos floristikas materiālus, radot svētku noskaņu ap sevi.

Sveču un eņģeļmatu laiks Jolanta Cielava

Svētkiem sapostu māju un apkārtni vēlamies visi, bet ne katrs saņemas to dekorēt pats. Floristika nereti šķiet sarežģīta, piņķerīga nodarbe, kas prasa zināšanas, iemaņas un īpašus materiālus. Taču svētku noskaņu iespējams radīt arī ar vienkāršiem līdzekļiem, kas pieejami un pa spēkam katram. (Ineta Ozoliņa-Skrūzmane)

Aktinīdijas

Siltzemju augļa kivi tuvās radinieces aktinīdijas Latvijā kļūst arvien populārākas. Lai gan galvenokārt tās audzē dekoratīvos nolūkos, ir dārzkopji, kas iemanījušies iegūt arī prāvu ogu ražu. (Dainis Grīnbergs)

Raugu barības vielas

Vīna raugi ir dzīvas būtnes. Lai tie sulā savairotos un pareizi raudzētu, ar cukuru vien nepietiek. No barības vielu satura ir atkarīgs vīna norūgšanas ātrums un bieži arī aromāti un buķete. Jo vairāk sulā ir barības vielu, jo ātrāk un aktīvāk notiks rūgšana. (Inese Drudze)

Labam vīnam labu izejmateriālu

Daudziem dārzkopjiem kopš kolhozu laikiem palicis priekšstats, ka vīna darīšanai izmantojami ābolu ražas pārpalikumi – arī bojāti, pat tārpaini un kraupaini augļi. Taču šāds viedoklis ir pilnīgi aplams. Lai iegūtu labu vīnu, vajadzīgi kvalitatīvi augļi ar šim nolūkam atbilstošām īpašībām. (Ivars Dimza)

Vīnogas arī ziemeļos

Daudziem dārzkopjiem vēl atmiņā ir pirmā starptautiskā konference „Ziemeļu reģionu vīnkopība”, kas pirms gada notika Jūrmalā. Neskaitot mūsu ļaudis, tajā piedalījās 50 vīnkopji un vīndari no 16 valstīm. Nākamgad tādai konferencei vajadzētu notikt Igaunijā. (Gvido Dobelis)

Saldie pipari jeb paprikas

Piemājas zemītē pašu rokām izaudzētas un aprūpētas paprikas garšo citādi nekā tās, kas uz mūsu veikaliem atceļojušas no silto zemju dārziem. Varbūt mūsējo augļi nebūs tik lieli un biezi kā svešzemju, bet aromātiskāki, sulīgāki un svaigāki gan. (Elga Bražūne)

Jaunumi Polijas dārzeņu laukos

Rudens sākumā Latvijas dārzeņu audzētāji devās tradicionālajā mācību braucienā uz Poliju, lai iepazītos ar Holandes firmas „S&G” jaunākajām šķirnēm demonstrējumu laukos un arī vairākās saimniecībās. Tas deva gan iespēju redzēt šķirnes atšķirīgos augšanas apstākļos, gan iepazīties ar poļu zemnieku darbu. Braucienu organizēja SIA «IR». (Mārīte Gailīte)

Dravošanas inventārs

Kad topošais biškopis noskaidrojis, ka sev un apkārtējiem apdraudējumu ar bitēm neradīs, jāsāk domāt par tālākajiem sagatavošanās darbiem – jānolūko un jāiekārto dravas laukums un jāsagādā nepieciešamais inventārs. Bez turpmāk minētajiem instrumentiem dravošanu nav iespējams uzsākt. (Juris Šteiselis)

Parunāsim par krāsām

Jaunajā, 2008. gadā rubrikā „Interesanti” mēs runāsim par krāsām dārzā: katra mēneša nodaļa būs veltīta vienai krāsai. Protams, galvenais uzsvars tiks ziediem, jo tieši puķes ir tās, kas dārzos ienes vislielāko krāsainību. Pieminēsim arī krāsu terapiju, estētiku, krāsu izvēles faktorus u.c. Esam pārliecināti, ka sarunas par krāsu nozīmi un lietojumu pat vismazākā dārza īpašniekam noderēs krāsaina dārza izveidē. (Aldonis Vēriņš)

Krizantēmu izstāde Inese Pundiņa

Jau otro gadu Latvijas Dabas muzejā novembra sākumā notika krizantēmu izstāde, kurā varēja apskatīt vairāk nekā 100 vidēji vēli ziedošu šķirņu.

Vērtīga grāmata dārzeņu audzētājiem Inese Pundiņa

Pēc pašu dārzeņu audzētāju ierosmes ir tapusi jauna grāmata „Dārzeņkopība – rokasgrāmata lauka dārzeņu audzēšanā”.

Notikumi.Sveicam kavalierus un laureātus