Maestro miera osta. Vējā klusi šalko stalto bērzu galotnes, dīķītī uz ūdensrožu lapām gozējas zaļās vardītes, pretim saulei mirdz ehināciju košie ziedi, mazus vilnīšus rēni veļ Lielā Baltezera ūdeņi. Rāms miers valda visapkārt, šķiet, pati daba ieklausās klavieru akordos, kas skan no bungalo: tautā iemīļotais komponists Raimonds Pauls meklē labāko melodiju jaunajai dziesmai. (Aldonis Vēriņš)

Iespaidīgās un cēlās kannas

Ja kannas laikus pavasara sākumā «pamodināsim», tad jau jūlijā dārzu rotās to skaistie un labi pamanāmie ziedi. Vēl nesen uzskatīja, ka tās ir dienvidu puķes, bet pēdējos gados aizvien vairāk kannas krāšņi zied Latvijas dārzos. Lielu darbu kannu popularizēšanā ieguldījusi šo puķu kolekcionāre Ritma Apsīte, kuras kolekcijā aug vairāk nekā 40 kannu šķirnes no Anglijas un Amerikas. (Inese Pundiņa)

Bārbeles ārpus ikdienišķā

Bārbeles dārzos tiek audzētas jau sen, taču Latvijā biežāk sastopama tikai parastā bārbele (Berberis vulgaris) un vairākas vienkrāsainas Tunberga bārbeles (Berberis thunbergii) šķirnes. Par jaunākajiem laikiem bārbeļu izmantošanā liecina Kanādā izveidotais parastās bārbeles un Tunberga bārbeles krustojums Otavas bārbele (Berberis x ottawensis). (Āris Auders)

Aptiekāriem skaisti dārzi

Ideja aicināt farmaceitus piedalīties dārzu konkursā žurnāla «Materia Medica» redakcijai radās, apmeklējot lauku un mazpilsētu aptiekas un redzot, ka daudzas no tām ieskauj gaumīgi un labi kopti apstādījumi. Tos veidojuši galvenokārt farmaceiti. Žurnāls «Dārzs un Drava» ir viens no konkursa atbalstītājiem – trim konkursa laureātiem mēs dāvinām abonementu 2008. gadam. (Olita Zariņa)

Derīgas lietas dārza ieziemošanai

No 14. novembra lielveikalu «K-RAUTA» dārza preču nodaļās būs nopērkami jauni materiāli, ar kuriem īpaši ērti un droši ieziemot augus, – kūdra, kas nesamirkst, un augļu koku apliekamie, kas sargā no dzīvniekiem un sala. Līdz 31. decembrim šīs preces nopērkamas par akcijas cenām. Rudenī tik nepieciešamā mizu mulča nopērkama pastāvīgi.

Svētku diena daiļdārzniekiem

Jau iepriekšējā žurnāla numurā rakstījām par Latvijas skaistāko daiļdārzu un lauku sētu konkursu un tā uzvarētājiem. Svētku diena konkursa uzvarētājiem pienāca 19. oktobrī, kad viņus Rīgas Domē pulcināja žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis.

Jaunpiebalgas skaistās sētas

Jau vairākus gadus katru vasaru Jaunpiebalgas pagastā notiek konkurss «Skaista mana tēva sēta». Oktobra beigās rīkotāji godināja uzvarētājus, kā arī bija sarūpējuši dažādas dāvaniņas – stādus, grāmatas, kosmētiku u.c. Trīs skaisto sētu kopēji saņēma mūsu izdevuma balvu – žurnāla «Dārzs un Drava» abonementu.(Jolanta Cielava)

Tuvā un tālā Japāna

Katram profesionālam dārzu ierīkotājam pazīstams jēdziens – japāņu dārzs. Kaut nedaudz zināms augu sastāvs, akmeņu izvietojums, ūdens nozīme utt. Bet kur ir šo dārzu harmonijas, vienkāršības un skaistuma noslēpums, kāpēc tie mums šķiet tik savādi un tik ļoti piesaista uzmanību? Desmit dienās Japānā radām kaut nedaudz atbilžu. Vēlos izteikt tieši savas atziņas un izjūtas par Japānas dārziem, apstādījumiem un cilvēkiem. (Anita Kazaka)

Moldova – vīnu, arbūzu un tomātu zeme

Katru gadu «Agrimatco» rīko starptautiskās Lauku dienas, kuras apmeklē pārstāvji no visiem kompānijas uzņēmumiem vairāk nekā 40 valstīs. Pērn Lauku dienas notika Latvijā, šogad – Moldovā. Tajās piedalījās arī «Agrimatco Latvia» pārstāves – Māra Bisniece un Ieva Kamerāde. Iespēja apskatīt Moldovas dārzus un laukus izraisīja lielu interesi, jo 90. gadu sākumā ar citām bijušajām padomju valstīm bijām uz līdzīga attīstības sliekšņa. (Inese Pundiņa)

Jaunas noskaņas dārzā

Brīdī, kad gribam ieviest dārzā ko jaunu, aizdomājamies par to, kas tagad dārzu modē ir aktuāls, kādus dizaina virzienus piedāvā ainavu arhitekti. Arī šogad dārzā iespējams ir viss – no neskarta dabiskuma līdz drosmīgam dažādu materiālu un augu salikumam. (Jolanta Kušnere)

Gadatirgus Salaspilī

Dārzkopji nu jau vairākus gadus pieraduši, ka Nacionālais botāniskais dārzs (NBD) ik pavasari un rudeni rīko stādmateriāla gadatirgu, kurā NBD nodaļas piedāvā savus jaunaudzējumus. NBD gadatirgū produkciju pārdod arī lielākas un mazākas Latvijas stādaudzētavas. (Aldonis Vēriņš)

Kokaudzētava «Bulduri» ne tikai Jūrmalai

Bulduri Latvijas dārzkopjiem ir ļoti pazīstams vārds. Daudzi no tiem, kas mācījušies Bulduros, savu roku ir pielikuši arī kokaudzētavas darbos. Pēc dažādu pārmaiņu laika šodien kokaudzētava «Bulduri» strauji attīstās un piedāvā Latvijas dārziem un parkiem dekoratīvos lapkoku un krūmu, mūžzaļo augu, ziemciešu un rožu stādus. (Inese Pundiņa)

Tunbergijas – ilgziedošas kāpelētājpuķes

Iecienīta un vasaras mēnešos ārā bieži audzēta puķe ir «melnacīte» jeb spārnainā tunbergija (Thunbergia alata), kura zied ar spilgti oranžiem, piltuvveida ziediem. Zieda vidus – rīklīte – ir tumši brūnā vai tumši violetā krāsā, kas kontrastē ar vainaglapu krāsu. Šī iemesla dēļ augs tautā dēvēts par «melnactiņu», «melnacaino Zuzannu» u.c.(Zane Purne)

Oranžais «Fiskars»

Somijas uzņēmuma «Fiskars» vārds latviešiem – un ne tikai dārzniekiem – jau labi pazīstams. Visdažādākās sadzīves un dārza šķēres, lāpstas, dakšas, cirvji, zāģi, virtuves instrumenti plašā klāstā. Visi šie instrumenti un darbarīki izceļas ar teicamām īpašībām, ir ļoti kvalitatīvi un izskatīgi. (Aldonis Vēriņš)

Dabas produkti ādas kopšanai

«Dārzā, laukā un dravā rodams gandrīz viss skaistumkopšanai. Dabīgās augu eļļas ādas barošanai un mīkstināšanai ir krietni labvēlīgākas nekā naftas pārstrādes produkts vazelīns, kas ietilpst daudzu sejas un ķermeņa krēmu sastāvā. Katrs augs satur vielas, ko varam izmantot kosmētiskiem mērķiem,» uzskata zinātniece, kosmētikas ražošanas firmas «Ekoell» direktore Gunta Fišere. (Jolanta Cielava)

Skaistā dārzā – sliekas biohumusam

Irēna un Ivars Tereškoviči Salacgrīvā ir ienācēji, bet nu jau – teju 20 gadu laikā – kļuvuši par savējiem. Aizejot pensijā, Tereškoviči mājokli Rīgā atstāja bērniem, nopirka zemesgabalu purvainā vietā pie jūras un uzcēla māju. Ap to iekopts skaists daiļdārzs, un īpaši pēdējā laikā tajā viss aug griezdamies, jo augsnes ielabošanai un mēslošanai tiek izmantots pašu iegūts biohumuss. (Jolanta Cielava)

Zemeņavene

Rāmavas rudens izstādē daudzu dārznieku skatieni kavējās pie dalībnieka no Lietuvas tirgotās izcilas kvalitātes rudens aveņu šķirnes. Tās stādi bija pilni ar lielām, sulīgām ogām. Kad avenes bija gana apjūsmotas, uzmanību piesaistīja stenda centrā novietotais augs, kura koši zaļais lapojums ar lapu dubultšķēlumu un adatiņām atgādināja aveņu lapojumu, bet spilgtās tumši koraļsarkanās ogas bija krāšņākas un lielākas par avenēm un pirmajā brīdī vairāk atgādināja zemenes. (Aldonis Vēriņš)

Zemenes aug stabos

Jau vairākus gadus Anglijā, Kornvolā, Džeimss Diks (James Dick) veic izmēģinājumus un pēta jaunu – vertikālo zemeņu audzēšanas metodi siltumnīcā. (Juris Švarcs)

Kā regulēt vīna izejmateriāla skābumu un saldumu

Mājās gatavots vīns tāpat kā jebkurš cits produkts var būt gan augsti kvalitatīvs, gan arī alkoholu saturošs, sazin pēc kā garšojošs šķidrums, ar kuru radīt dullumu. Vīna kvalitāti ļoti ietekmē izejvielas. (Inese Drudze)

Vīnkopji aizvadījuši labu vasaru

«Vai tiešām visas šīs vīnogas izaudzētas Latvijā?» – šādu jautājumu izstādē nācās dzirdēt itin bieži. Ar lielu labpatiku tad skaidrojām, ka ne jau no siltām, saules pielietām zemēm tās vestas, bet tepat vien no mūsu pašu dārziem. Ja jau vaicā, tātad uz vīnogu izstādi atnākuši pirmo reizi, bet tas nozīmē, kainteresentu pulks aug. (Gvido Dobelis)

Gandrīz kā kartupelis... topinambūrs

Nav jau gan kartupelis, bet, lai vienkārši pateiktu, kas topinambūram ir ēdams, tad nereti tā arī saka – sakņu bumbuļi, kas ir līdzīgi kartupeļiem, tikai negludāki un ar saldu garšu. (Inese Pundiņa)

Ķirbju izstādes jaunumi

Pasaulē lielākās ogas izstāde jeb «Ķirbis jūsu veselībai» oktobrī Latvijas Dabas muzejā norisinājās jau devīto gadu pēc kārtas. Tā tapusi sadarbībā ar dārzkopības entuziastu klubu «Tomāts». Izstādē varēja redzēt gan dekoratīvos, gan ēdamos ķirbjus, kā arī Latvijā audzētus arbūzus, melones, pepino, laginārijas, patisonus – kopumā apmēram 90 šķirnes. (Inese Pundiņa)

Biškopība ačgārnajā zemē Austrālijā

Dažiem Latvijas biškopjiem, apvienojot lietderīgo un patīkamo, šoruden radās izdevība īstenot sapni par ceļojumu uz Austrāliju. Biškopju grupa devās uz pasaules biškopju organizācijas APIMONDIA kongresu Melburnā. (Armands Krauze, Ineta Eglīte)

Dravnieka atbildība

Pirms topošais bišu īpašnieks pieņem galējo lēmumu un iegādājas bišu saimes, viņam būtu ieteicams noskaidrot sava un savu līdzcilvēku organismu reakciju uz bišu indi. Darbā ar bitēm neizbēgami nākas saņemt bišu dzēlienus: bites tā iekārtotas, lai sevi un savu ligzdu aizsargātu pēc iespējas efektīvāk. (Juris Šteiselis)

Novembra vārdadienas dārzā (Inese Drudze, Aldonis Vēriņš)