Tīringenes zaļā oāze. Mūsu dārzkopjiem un ainavu arhitektiem dārzu un parku izstādes un festivāli Vācijā kļuvuši par īstu pieredzes skolu. Lielākais dārzu festivāls Vācijā ir IGA(Internationalen Gartenbauausstellung), kas notiek ik pa 10 gadiem. Pēdējā IGA notika 2003. gadā Rostokā, tad pirmo reizi piedalījās arī Latvija. Lielo starptautisko dārzu izstāžu starplaikos katru otro gadu kādā Vācijas pilsētā notiek vietējais dārzu festivāls BUGA(Bundgartenschau). Šogad – Tīringenes zemē Gērā un netālajā pilsētā Ronnenburgā no 27. aprīļa līdz 14. oktobrim. (Aldonis Vēriņš)

Latvijas skaistākie daiļdārzi

Konkursā par skaistāko Latvijas daiļdārzu un lauku sētu augstākās vietas ieguvuši Komisāru, Pužu un Otaņķu ģimeņu veidotie dārzi. Piešķirts arī jauns goda nosaukums «Latvijas izcilākais daiļdārzs» – to izpelnījās Valdas un Reinholda Hermaņu dārzs Siguldā. (Gundega Lināre)

Stādu parādes – arvien kvalitatīvākas

Septembra priekšpēdējā sestdienā pie Bulduru dārzkopības vidusskolas notika jau tradicionālā Rudens stādu parāde, ko sadarbībā ar Bulduru dārzkopības vidusskolu rīkoja Stādu audzētāju biedrība (SAB).

Flokši manā dārzā

Novērtējot savu flokšu kolekciju, varu teikt, ka jaunās šķirnes ir patiesi interesantas, iztēli rosinošas un vienkārši labas. Ļoti produktīvi selekcijā strādā vācieši un holandieši. Augusta vidū Latvijā viesojās Jans Veršors, izcils holandiešu ziemciešu audzētājs un selekcionārs, kura interešu lokā galveno vietu ieņem tieši flokšu selekcija. (Guna Rukšāne)

Lauku sēta ar kallām un ķiršiem savvaļā

Pirms pieciem gadiem Rezovsku ģimene pārdeva labiekārtotu, skaistu dzīvokli Mežaparkā un nopirka vecu māju «Zviedri» Talsu rajonā. Lai gan mājas un tās un apkārtnes sakopšanā ieguldīts liels darbs, ūdeni viņi joprojām nes no akas un arī ziemā skrien uz ķemertiņu aiz malkas šķūņa. Taču neviens – ne saimniece Baiba Pīra-Rezovska, ne saimnieks Aivars un pat ne dēli Valdis un Matīss, kam radikālās izmaiņas iekrita pusaudžu vecumā, – izvēli nenožēlo. (Jolanta Cielava)

Pavasara skaistumam – tulpes un hiacintes

Kad zemi sāk pārklāt krāsainu lapu sega, pienācis tulpju un hiacinšu stādīšanas laiks. Biežie lieti, brāzmainie vēji un nedaudz stingstošās rokas steidzina darba procesu, bet, lai pavasaris dārzā sagādātu gandarījumu, der atcerēties skaistajā Keikenhofas dārzā redzēto un arī atsvaidzināt zināšanas par sīpolpuķu īpatnībām un prasībām. (Baiba Pīra-Rezovska)

Vienkāršības valdzinājums

Šoreiz gribu pastāstīt par kādu manas komandas veidotu dārzu. Tas ir īpašs ar ainavisku skatu un maigu pāreju no meža zonas, tāpēc izraudzīti vienkārši augi un dabiski materiāli. Dārza lielākā priekšrocība ir tā, ka teritoriju no trīs pusēm ieskauj mežs. (Ina Uhala)

Dārzs no projekta līdz ierīkošanai

Iepriekšējā „Dārzs un Drava” numurā tika apskatīts dārza projektēšanas process. Varējām aplūkot dārza piemēru – plānu un sākotnējo situāciju fotogrāfijās būvniecības laikā, kā arī vairākas idejas dārzā dizainam. Šajā numurā apskatīts dārza ierīkošanas process un turpmākā dārza kopšana. Attēlos redzams tas pats dārzs pēc ierīkošanas (Jolanta Kušnere)

Skrīveru dendrārija dibinātājs

Starp Daugavpils autoceļu un Daugavu, 78 km uz dienvidrietumiem no Rīgas ekskursantus sagaida Skrīveru dendrārijs. Šogad ir tā reize atcerēties dendrārija veidotāju, dendrologu un mežzinātnieku, kuram 17. oktobrī aprit 150. gadskārta. (Tarass Pūka)

Katrīnas hemante – neparasta sīpolpuķe

Ar katru gadu telpās audzējamo sīpolpuķu klāsts kļūst bagātāks un krāšņāks. Lielākā daļa gan telpu, gan āra sīpolpuķu zied agri pavasarī, tādēļ izveidojies priekšstats, ka tās ir pavasara vēstneši. Katrīnas hemante zied vasaras vidū ar lielām, spilgtām bumbveida ziedkopām. (Zane Purne)

Substrāti telpaugiem un dārzam

Ja istabas puķes vasaru pavada ārā, tās mēdz pamatīgi izaugt. Iespējams, ka podi kļuvuši par maziem un augi jāpārstāda. Rudenī apsakņojami arī pārziemināmo daudzgadīgo puķu, piemēram, fuksiju un gerāniju spraudeņi, kā arī jāielabo zeme dārzā, tāpēc šobrīd aktuāla ir augsnes jeb substrāta iegāde. (Jolanta Cielava)

Rieksti no pašu dārza

Daudziem bērnu dienās īpašs gardums rudenī bija mežmalā lazdu audzēs salasīti rieksti. Bet lazdas varam iestādīt arī dārzā. Lazdu šķirnes mēdz būt gan dekoratīvas, piemēram, sarkanlapu, gan ar daudz lielākiem riekstiem nekā parastajām lazdām. Liela lazdu šķirņu kolekcija ir Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī. (Alfreds Ripa)

Atvadu vārdi Dārzniekam

Kādā jaukā augusta dienā šai pasaulē nāca puika, kas vēlāk izvēlējās dārznieka ceļu. Kādā cita augusta dienā viņš no šīs pasaules aizgāja. Aizgāja pārāk agri, jo ļoti daudzas lietas palika iesāktas vai tikai iecerētas. (Inese Drudze, Jānis Lepsis)

Brūkleņu ievārījums no... āboliem

Daudzos dārzos šogad neražoja plūmes, bumbieres un pat avenes, tāpēc ir mazāk iespēju sarūpēt augļu konservus. Toties vairumā dārzu šoruden ir ienākusies ļoti laba ābolu raža. Gribu pastāstīt, kā mūsu ģimenē jau vairākus gadu desmitus gatavo garšīgu, izskatīgu un ļoti lētu ievārījumu – džemu no āboliem ar nelielu aroniju, melnā plūškoka vai upeņu ogu piedevu. (Egons Fridrihsons)

Raugi vīna gatavošanai

Bieži dzirdēts, ka vīna gatavošanai raugi nav vajadzīgi, jo rūgstot tāpat. Arī tad, kad speciāli sulai nekas nav pievienots, darbojas raugi – tie, kuri vienmēr ir lielā daudzveidībā sastopami uz ogām un augļiem, gan arī vienkārši «karājas» apkārtējā gaisā. Šie savvaļas raugi, ja paveicas, spēj noraudzēt labu vīnu, tomēr visbiežāk gan nepaveicas. (Inese Drudze)

Vīnogu izstādes atziņas

Lai arī Latvija nav tradicionāla vīnogu zeme, jau vairāk nekā 30 reizes septembrī notikušas vīnogu izstādes. Šogad izstāde «Latvijas vīnogas» norisinājās Dabas muzejā no 14. līdz 16. septembrim un tapa sadarbībā ar Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrību. (Inese Pundiņa)

Ķirbis katrā dārzā

Rudens ražas laikā viens no košākajiem un pamanāmākajiem dārzā ir lielais, oranžais ķirbis. Bet ķirbji nav tikai apaļi un oranži, tie pārsteidz ar formu, lieluma un krāsu dažādību. Jāpiemin, ka tie ir arī ļoti vērtīgi un ārstnieciski. (Inese Pundiņa)

Tomātu valstība

Latvijas Dabas muzejā arī šogad norisinājās tradicionālā izstāde «Tomātu parāde», kuru organizē dārzkopības entuziastu biedrība «Tomāts». Ikviens, kurš apmeklēja izstādi, varēja iepazīties ar 224 tomātu šķirnēm, konsultēties par tomātu audzēšanu un iegādāties tomātu sēklas. (Inese Pundiņa)

Sāk veidoties ražotāju grupas

Dārzkopjiem, īpaši dārzeņu audzētājiem, kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi» ir labs piemērs, kā sadarbojoties risināt produkcijas realizācijas jautājumus un piesaistīt ES finansējumu. (Inese Pundiņa)

Dārzeņkopju pieredze cīņā ar bakteriālajām slimībām

Redzot raudošu sirmgalvi, kuras dārzā sveši vīri nozāģē vairākus gadu desmitus vecu bakteriālās iedegas inficētu ābeli, sirds sažņaudzas. Latvijas augļkopjiem šī slimība ir nepatīkams jaunums, bet dārzeņkopji jau ļoti labi zina, ko nozīme bakteriozes un cik grūti ir ar tām cīnīties. (Mārīte Gailīte)

Nevēlamas parādības bišu saimē

Par nevēlamām biškopji uzskata tādas parādības bišu saimē, kuru izpausmes traucē veidot saimnieciski izdevīgu biškopību. Vairākumā gadījumu nevēlamās parādības provocē bišu īpašnieku rīcība vai nevērība, uzraugot savas bišu saimes. (Andrejs Mizis)

Biškopība Lietuvā un Igaunijā

Latvijas un Igaunijas bitenieku delegācijas vasarā apmeklēja Lietuvu un piedalījās Lietuvas biškopju sanāksmē. Pa ceļam uz Lietuvu Latvijas dravās viesojās grupa Igaunijas biškopju. (Juris Šteiselis)

Baltijas jaunie zinātnieki papildina zināšanas biškopībā

Jelgavā septembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) gandrīz nedēļu ilga Baltijas un Ziemeļvalstu lauksaimniecības universitāšu sadarbības tīklu kursi jaunajiem zinātniekiem par biškopības jaunākajām metodēm aukstajās klimatiskajās joslās. (Juris Kālis)

Kad jāstāda krokusi? Atbild Dr.biol.h.c. Jānis Rukšāns

Frēzijas ziemā Atbild Dr.biol.h.c. Jānis Rukšāns un Danuta Laizāne

Lai nākamgad puķes vēl krāšņākas!

Septembrī žurnāla «Dārzs un Drava» redakcija izvērtēja konkursam «Balkons ziedu kupenās» iesūtītās vēstules un fotogrāfijas un uzvarētājiem pasniedza balvas – «Achema» augu kopšanas līdzekļus no SIA «Agro Rīga».

Oktobra vārdadienas dārzā Inese Drudze, Aldonis Vēriņš

Pielikums Ceļvedis dārzam 2007 «Darbarīki, Instrumenti, Tehnika»

Parocīgs darbarīks – panākumu atslēga

Šodien, apmeklējot lielākos dārzkopības preču veikalus, acis žilbst no pārpilnības: desmitiem dažādu lāpstu, grābekļu, zāģu, āmuru u.c. – spēj tikai novērtēt un izvēlēties sev labāko. Taču izraudzīties piemērotāko darbarīku nav nemaz tik viegli, sevišķi iesācējam, kuram «lāpsta ir lāpsta» vai «zāģis ir zāģis». (Aldonis Vēriņš)

Darbarīki daiļdārzā

Neviens vien, pabijis kokaudzētavā «Baltezers», priecājies par skaistajiem apstādījumiem, kas rotā kokaudzētavas centrālo daļu. Saimniece Anita Kazaka to visu ir gan projektējusi, gan piedalījusies stādīšanā un tagad rūpējas par dārza kopšanu. Pajautājām viņai: «Bez kādiem darbarīkiem nevar iztikt daiļdārzā?» (Inese Pundiņa)

Darbarīki augļu dārzā

Ikviens darbs veicas ne tikai ātrāk un vieglāk, bet arī sagādā prieku, ja ir labi un piemēroti darbarīki. Tas attiecas arī uz dārzkopības rīkiem. Diemžēl izvēlēties labākos, sev noderīgākos nav viegls uzdevums. Šobrīd piedāvājums ir ļoti liels. (Ivars Dimza)

Darbarīki sakņu dārzā

Galvenie katram dārzniekam nepieciešamie darbarīki ir racionāls prāts un divas rokas (vēlams «ar zaļiem īkšķiem»), bez tiem nevar paveikt nevienu darbu, tomēr neiztikt arī bez veikalā nopērkamām lietām. (Mārīte Gailīte)

Dārznieku „knifi”

Bieži dzirdēts, ka tam un tam dārzniekam ir savi «knifi». Cits savos «knifos» dāsni dalās ar apkārtējiem, cits – tur stingrā noslēpumā. Vienādi vai otrādi − kas ir īpašais «knifs»? (Aldonis Vēriņš)