---

---

A.Krauze sanāksmē paudīs Latvijas sākotnējo viedokli par jaunajiem Komisijas Kopējās zivsaimniecības reformas likumdošanas priekšlikumiem, uzsverot tai svarīgākos jautājumus KZP reformas kontekstā.

Latvija uzskata, ka:

• vairākiem zivju krājumiem maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms ir noteikts pārāk augstā līmenī, kas nopietni ietekmē sociālo un ekonomisko jomu. Maksimālā ilgtspējīgas zivju ieguves apjoma noteikšanā būtu jāņem vērā arī, piemēram, starpsugu ietekme  nevis tikai zvejas izraisītā zivju mirstība. Svarīgi, lai šī līmeņa sasniegšana notiktu pakāpeniski, atstājot minimāli negatīvu ietekmi uz zivsaimniecības nozari.

 

• Izstrādājot ilgtermiņa krājumu pārvaldības plānus, ļoti svarīgi ņemt vērā starpsugu ietekmi uz zivju krājumu attīstību. Vienlaikus ar izmetumu aizliegumu nav paredzēti zvejnieku stimulējoši un atbalstoši instrumenti, kas veicinātu aizlieguma ievērošanu. Latvija norādīs, ka jaunās izmetumu kontroles prasības (pilnībā dokumentētā zveja) ir pārspīlētas un būs grūti ievērojamas. Nākotnē ir nepieciešams saglabāt atbalstu novecojušās zvejas flotes atjaunošanas pasākumiem.

 

Polijas prezidentūras laikā  līdz decembrim vissvarīgākais jautājums zivsaimniecības sektorā būs tieši diskusijas par KZP reformu, kurai jānodrošina ilgtspējīga un atbildīga zivju krājumu pārvaldību daudzgadu perspektīvā. KZP reformas mērķis ir uzsākt procesu, lai pārveidotu KZP un  padarītu to efektīvāku, rūpīgāk  izvērtētu vides, sociālos un ekonomiskos aspektus.

Sagatavots pēc Zemkopības ministrijas informācijas.

---