Baltijas jūrā, un līdz ar to arī zivīs, vēsturiski ir izveidojies relatīvi augsts šo bīstamo vielu piesārņojums, kas, pateicoties dažādiem vides aizsardzības pasākumiem,  tomēr gadu no gada samazinās. Šobrīd Baltijas jūrā esošā situācija prasa rast kompromisu starp patērētāju veselību un nepieciešamību pēc  pamatizejvielas zivrūpniecībai, kas ir viena  no Latvijas tautsaimniecības  nozarēm , kas visvairāk eksportē savu produkciju.

 Sākotnēji Komisijas Regulas sagatavošanas posmā projekts paredzēja tādas dioksīnu un polihlordifenilu normas, kas to pieņemšanas gadījumā nopietni apdraudētu Latvijas zivrūpniecības pastāvēšanu un tādējādi Baltijas jūras zivis pārmērīgi stingro normu dēļ nevarētu lietot pārtikā.

Šobrīd ir noslēdzies vairāk nekā divu gadu ilgais darbs, kuru laikā Zemkopības ministrijas (ZM) ekspertiem sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, zvejniekiem un zivju apstrādātājiem, kopīgi ar pārējo Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvjiem, ir izdevies panākt tādas dioksīnu un polihlordifenilu pieļaujamās normas, kurām atbilst Latvijas zivju apstrādes nozarei būtiskās Baltijas jūras zivju sugas,  un,  kas nerada draudus patērētāju veselībai. 

 Līdz šim neatrisināts bija jautājums par Baltijas jūras lašiem, kuros dioksīnu un polihlordifenilu līmenis ir augstāks nekā pārējās zivīs. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ekspertu veiktais riska vērtējums atzina, ka arī Baltijas jūras laši nelielo nozvejas apjomu dēļ nerada nekādu risku Latvijas patērētāju veselībai. Latvijas eksperti,  kopīgi ar Somijas un Zviedrijas kolēģiem, ir panākuši, ka EK piešķir atkāpes šīm valstīm un ļauj realizēt Baltijas lašus Somijas, Zviedrijas un Latvijas tirgū.