Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu prezentēja savu paziņojumu jautājumā par vairāku zivju sugu saistību, ko pilnībā atbalstīja Somija, Polija un vairākas citas Baltijas reģiona valstis, kuras tāpat norādīja, ka uz zivju resursu saglabāšanu jāraugās kompleksi, nevis domājot tikai par kādas konkrētas sugas aizsardzību. Jo, piemēram, pastāvot pašreizējiem mencu pārvaldības plānam, saskaņā ar kuru Baltijas jūras austrumu daļas mencu krājumi tiek izmantoti ievērojami mazāk, nekā Starptautiskās jūras pētniecības padomes noteiktajā pieļaujamajā nozvejas līmenī. Tas negatīvi ietekmē brētliņu zvejas iespējas, jo nenozvejotās mencas patērē brētliņas lielos daudzumos kā savu pamatbarību. Kā zināms, Latvijas zvejnieki veic aktīvu mencu, reņģu un brētliņu, kā arī ne tik lielos apmēros – lašu zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, tāpēc Latvija ir ieinteresēta šo zvejas iespēju turpināšanā un ilgtspējības saglabāšanā.

Tāpat Latvija, aktualizējot jautājumu par zivju resursu izpēti un zvejas iespēju nesamazināšanu Baltijas jūrā, rosināja EK steidzami veikt šīs situācijas un starpsugu ietekmes zinātnisko novērtējumu, lai nodrošinātu lielāku stabilitāti un novērstu pārāk lielās svārstības brētliņu zvejas iespējās turpmākajos gados. Latvija arī aicināja EK šajā izpētē iesaistīt pēc iespējas vairāk valstu zinātniekus, kālab būtu iespējams veikt vairāk starpsugu attiecību savstarpējās ietekmes pētījumus. Tas savukārt nodrošinātu maksimālu un pilnvērtīgu dažādo zivju sugu resursu izmantošanu un saglabāšanu vienlaicīgi, tādējādi atbalstot zvejniekus, kuri ieinteresēti zvejot pēc iespējas vairāk zivju sugu.

Otra svarīgākā diskusija izvērtās par zvejas resursu maksimālā ilgtspējības atdeves līmeņa (MSY(maximum sustainable yield)) sasniegšanas iespējām. Komisija savā paziņojumā par zvejas iespēju noteikšanu ieteica MSY panākt maksimāli ātri, lai šo līmeni sasniegtu ne vēlāk kā 2015.gadā, kas pamatots ar starptautiskajām saistībām (Johannesburgas deklarācija un Nagojas vienošanās). Tomēr vairums dalībvalstu, tostarp arī Latvija, uzsvēra, ka, virzoties uz MSY, svarīgi ir ņemt vērā sociāli ekonomiskos faktorus, jo ātra virzība uz MSY nozīmētu pārāk krasus zvejas apjomu samazinājumus.

Papildus Latvija kopā ar vairākām citām ES dalībvalstīm kopīgā paziņojumā uzsvēra Eiropas valstu zivsaimniecības sektora nozīmīgo lomu pārtikas nozarē un nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu šo resursu apsaimniekošanu arī nākotnē. Paziņojumā akcentēts, ka šo mērķu sasniegšanai nākotnē nepieciešams nodrošināt pienācīgu ES finansējuma atbalstu.

Bez tam ministru padomes sanāksmē daudzas ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, ar kopēju nostāju un paziņojumu pauda viedokli, ka arī nākotnē būtu nepieciešams turpināt pārtikas produktu programmu vistrūcīgākajām personām, jo tā sniedz būtisku atbalstu ES vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kā arī aicināja EK izmantot visus pieejamos pārtikas produktu un finanšu resursus, lai nodrošinātu trūcīgās personas ar pārtikas produktiem.