ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē 28. jūnijā paredzēts apspriest zvejas iespējas, kas ES dalībvalstu zvejniekiem ir pieejamas dažādos ūdeņos. Atšķirībā no citiem gadiem, kad Eiropas Komisija (EK) izdeva paziņojumu par zvejas iespējām nākamajam gadam, tagad EK ir ieskicējusi ceļu, kas zvejas iespēju noteikšanā ejams vairākos turpmākajos gados.

Latvija kopumā atbalsta EK plānus jautājumā maksimālā ilgtspējīgā nozvejas apjoma sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem, taču uzskata, ka to nedrīkst sasteigt – laika plānojumam jābūt tādam, lai nodrošinātu gan vienlaicīgu zivju resursu saglabāšanu, gan arī zvejnieku interešu aizsardzību. Latvija arī pauž bažas par paredzamajiem zvejas iespēju samazinājumiem vairāku zivju sugu krājumiem Baltijas jūrā, kaut arī zivju krājumu stāvoklis ES ūdeņos uzlabojas un pārzvejoto krājumu īpatsvars Atlantijas okeānā un tam piegulošajās jūrās ir ievērojami samazinājies.

Latvija uzsver, ka, pastāvot pašreizējiem mencu pārvaldības plānam, saskaņā ar kuru Baltijas jūras austrumu daļas mencu krājumi tiek izmantoti ievērojami mazāk, nekā Starptautiskās jūras pētniecības padomes noteiktajā pieļaujamajā nozvejas līmenī, tiek negatīvi ietekmētas brētliņu zvejas iespējas, jo nenozvejotās mencas patērē brētliņas lielos daudzumos kā savu pamatbarību. Latvija rosinās EK steidzami veikt šīs situācijas un starpsugu ietekmes zinātnisko novērtējumu, lai nodrošinātu lielāku stabilitāti un novērstu pārāk lielās svārstības brētliņu zvejas iespējās turpmākajos gados. Kā zināms, Latvijas zvejnieki veic aktīvu mencu, reņģu un brētliņu, kā arī ne tik lielos apmēros – lašu zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, tāpēc Latvija ir ieinteresēta šo zvejas iespēju turpināšanā un ilgtspējības saglabāšanā.