J.Dūklavs EK Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta direktorei uzsvēra, ka KZP reformas ietvaros Latvijai svarīgākā  ir zivju resursu pārvaldības ilgtspēja un reģionālās pieejas nodrošināšana pārvaldības īstenošanā. Patlaban EK izstrādā Baltijas jūras pelaģisko zivju (zivis, kas dzīvo virsējā vai vidējā ūdens slānī, piemēram, reņģes, brētliņas) un lašu krājumu pārvaldības plānus, kuros uzmanība tiks pievērsta ilgtspējīgu bioloģisko rādītāju sasniegšanai, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt stabilu zveju. Zemkopības ministrs izteica cerību, ka šo plānu izstrādē iespējami aktīvi tiks iesaistīti to dalībvalstu pārstāvji, kuru ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās intereses šie plāni iespaidos visvairāk un to ieviešanā tiktu radīta pēc iespējas mazāka negatīvā ietekme uz nozari.

             Latvijai ir aktuāla arī mencu krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāna pārskatīšana, kurā liela loma būtu pievēršama mencu un brētliņu krājumu izmaiņu dinamikas savstarpējās saistības zinātniskai izpētei. Mencu krājumu straujais pieaugums vienlaikus izraisa krasu brētliņu krājumu samazināšanos, jo mencas barojas ar šīm zivīm. „Latvijas zvejniekiem nozīmīgas ir abas šīs sugas, tāpēc to zvejas iespējām ir jābūt optimāli un savstarpēji sabalansētām,” uzsvēra J.Dūklavs. Zemkopības ministrs un EK Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta direktore bija vienisprātis, ka mencu un brētliņu krājumu apmēra savstarpējai saistībai būtu pievēršama nopietnāka zinātnieku uzmanība, turklāt, balstoties uz pētījumu rezultātiem pieņemtajiem lēmumiem, būtu ņemamas vērā arī dalībvalstu ekonomiskās intereses.

Tāpat Latvija KZP ietvaros pievērš lielu uzmanību stipras ārējās sadarbības attīstīšanai ar trešajām valstīm, ģeogrāfiski paplašinot partnerattiecību nolīgumus zvejniecībā, īpaši Rietumāfrikas valstu piekrastē.

 Latvija arī būtu gatava atbalstīt EK ierosināto un patlaban aktīvi diskutēto zivju izmetumu (negribētu vai zvejai neatļautu lomu izmešana atpakaļ jūrā) aizliegumu. Zemkopības ministrs norādīja, ka pieņemot šādu regulējumu, vajadzētu rast iespēju ar attiecīgiem pasākumiem stimulēt un atbalstīt zvejniekus, lai viņi būtu ieinteresēti nepārkāpt aizliegumu un vest krastā visas nozvejotās zivis arī tad, ja to lielums neatbilstu cilvēku patēriņam paredzētajam. Latvija uzskata, ka, nosakot izmetumu aizliegumu, ir jādomā par tādiem pasākumiem, kas neradītu ne finansiālus, ne administratīvus apgrūtinājumus valsts institūcijām un zvejniekiem.

Sarunas noslēgumā tika skarti arī Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalsta izmantošanas un efektivitātes jautājumi. Zemkopības ministrs norādīja: „Latvija pietiekami aktīvi apgūst Eiropas Savienības piešķirtos līdzekļus, īpaši veicot flotes sabalansēšanas pasākumus, kas zvejas kuģiem veltītajā Eiropas Zivsaimniecības fonda virzienā ir ļāvis sasniegt jau 70% līdzekļu apguvi. Latvijas zvejnieku lielā interese par flotes sabalansēšanas iespējām liecina par šāda pasākuma efektivitāti un ekonomisko nozīmību. Toties nākošajā finansēšanas periodā noteikti nedrīkstētu tikt izslēgts atbalsts zvejas flotes modernizēšanai un tam vajadzētu tikt sniegtam paralēli atbalstam nozares inovatīvai, videi un resursiem draudzīgai attīstībai.”

EK Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta direktore savukārt norādīja, ka sarunās par KZP reformu un jauno finanšu instrumentu, kas stāsies EZF vietā pēc 2013. gada, tiks uzklausītas un pēc iespējas ņemtas vērā arī Latvijas intereses. „Diskusijās un atsevišķu lēmumu pieņemšanā Latvijas kā valsts ar pietiekoši labi attīstītu zivsaimniecību, viedoklim būs svarīga nozīme,” uzsvēra K.Montezi.