Cēsu rajona Raunas pagasta z/s Jaunieviņas savvaļas zirgi mīt jau sešus gadus.

Saimniece Ineta Rudzīte stāsta, ka kādreiz saimniecībā uz 100 hektāriem zemes turējuši govis, tomēr secinājuši, ka lopkopība un arī ganību sakopšana sagādā lielas grūtības, tāpēc no piena lopkopības atteikušies. Sākusies otra galējība – nebija, kas apkopj ganības, jo zuda jēga pļaut sienu un gatavot skābbarību. Pļavas sāka aizaugt.

„Bija jāmeklē kāda alternatīva, kas sakoptu teritorijas. Tāpēc arī, kad ņēmām zirgus – pirmā doma bija sakopt platības un piesaistīt tūristus. Uzbūvējām viesu māju ar pirti, vēlāk tūrisma attīstības ietvaros atvedām uz Jaunieviņām savvaļas zirgus.

Zirgi visu cauru gadu dzīvo ārā, zāle nav jāpļauj, spēkbarība nav jāpērk – zirgi noēd praktiski visu – zāli, arī sīkos krūmus un kokus.

2002. gada jūlijā atvedām deviņus zirgus, tagad mums ir 12. Pa šiem gadiem ir sadzimuši diezgan daudz kumeļu, bet lielu daļu mēs atdodam uz citām vietām. Tādi bija līguma noteikumi – deviņus saņemam un sešu gadu laikā deviņi zirgi ir jāatdod. Kumeļi dzimst reizi gadā, jo ķēves grūtniecība ilgst 11 mēnešus. Kumeļi nāk pasaulē pa vienam, jo savvaļas ķēve arī nespēj vairāk kumeļus izbarot. Kūtī, ja dotu spēkbarību, droši vien varētu izbarot arī divus, bet šeit jau netiek doti ne milti, ne burkāni. Paredzēts, ka katrai ķēvei ik gadus vajadzētu atnesties pa kumeļam, tomēr tā visbiežāk nenotiek. Arī šogad divām ķēvēm kumeļu nebija.

Gatavojoties ziemai, jāparedz, ka temperatūra var nokristies zem mīnus 15 līdz 20 grādiem. Tādā gadījumā zirgiem tiek pasniegts papildus siens ruļļos. Šogad atvedām jau novembra sākumā, bet parasti papildu siens zirgiem tiek pasniegts kā Ziemassvētku dāvana. Ja zirgam nepietiek pārtikas, viņš mēģina atstāt sev atvēlēto teritoriju un nākt uz māju pusi baroties, tāpēc arī šogad ruļļus nolikām agrāk.

Kaut gan arī tas nav rādītājs, ka zirgi ir izsalkuši - jaunie kumeļi iežogojumu atstāj ne tikai bada, bet arī ziņkāres vadīti.

Zirgu turēšanai īpaši lielu prasību no valsts iestāžu puses nav. Man šķiet, ka nekas tāds vēl nav izdomāts.

Divi ērzeļi vienā barā dzīvot nevar

Zirgi ir bara dzīvnieki, teikts pasaules dabas fonda mājaslapā internetā.

Tie veido harēma, jaunzirgu un ērzeļu grupas. Harēmā dzīvo ērzelis, kas ir grupas sargs, un vairākas ķēves ar kumeļiem. Par harēma grupas sargu kļūst spēcīgākais un pieredzējušākais ērzelis, kas uzvar ērzeļu savstarpējās cīņās.

Dzīvošana barā palīdz savvaļas zirgiem pārlaist aukstumu, kukaiņu uzbrukumus, pasargāties no plēsējiem un  kumeļiem apgūt izdzīvošanas pieredzi.

„Pa šiem gadiem ir izveidojies arī otrs bars: ir izaudzis jaunais ērzelis. Agrāk viņi dzīvoja vienā barā, bet jaunai kļuva vecajam par spēcīgu konkurentu. Norisinājās pat cīņas”, stāsta I. Rudzīte „Šopavasar piedzima četri kumeļi. No tiem vienmēr viens būs vājāks. Tad nu ir izvēle – ja strikti nolemts par labu dabiskajai atlasei, tad būtu jāļauj aiziet kumeļam bojā: izdzīvo stiprākais. Mēs neveicam eksperimentus, negaidām pavasari, lai noskaidrotu, kurš ir izdzīvojis, kurš nav. Ja esam dzīvniekus pieradinājuši, iežogojuši, tad mums arī par viņiem ir jārūpējas - ja vajadzīgs, piebarojam. Protams, ka nevar piebarot tikai vienu kumeļu. Kopā ar viņu barojas arī citi. Jaunuļiem tieši pirmā ziema ir visgrūtākā. Tiem arī palīdzam.

No 12 zirgiem, sešas ir ķēves. Ir divi ērzeļi – divi bari. Katram ērzelim trīs ķēves. Vienā barā ir trīs kumeļi, otrā viens. Ceru, ka nākamgad arī jaunajā barā atnesīsies visas trīs ķēves. Pavasaros jau liekas, ka bars ir aktīvs un gatavs radīt jauno paaudzi, bet īstā aina atklājas vēlāk. Vecajā barā sagrūsnēja visas trīs ķēves, jaunajā tikai viena.”

Slimības.

Vislielāko apdraudējumu zirgam rada cilvēka rīcība. Neatļauta barošana var ļoti ātri izjaukt dzīvnieka vielmaiņas procesus, kā dēļ zirgs var aiziet bojā ļoti ātri.

Jaunieviņās zirgus barot ir aizliegts – nav ne burkānu, ne maizes.

„Slimību dēļ dzīvniekus neesam zaudējuši. Vienīgais, kas sagādā problēmas mūsu zirgiem ir viņu nagi. Savvaļas zirgiem nav pakavu, tāpēc to nagi bieži mēdz plaisāt.

Zirgi ir diezgan mazkustīgi – nagi paši no sevis nedilst, tāpēc tie jāapgriež. Kādreiz pavasaros var novērot, ka kāds no zirgiem mazliet pieklibo, bet parasti tas pāriet ātri, pats no sevis. Katru dienu zirgus aplūkot nesanāk. Vasarās, kad brauc tūristi, zirgus apmeklējam biežāk, bet ziemā – ja trīs vai četras dienas zirgi nav pienākuši pie tuvāk mājām esošā žoga, tad ejam un apskatāmies, kas noticis. Tā speciāli – nē.”

Izdevumi zirgu uzturēšanai

„Minimālā platība vienam dzīvniekam ir trīs hektāri. Tad bars var nodrošināt sevi ar pārtiku”, stāsta I. Rudzīte.

„Tagad mums ir 45 hektāri platības uz 12 dzīvniekiem. Nākamajos gados ir paredzēts atvēlēt zirgiem 65 hektārus. Protams, tie būs jāiežogo. Iežogošana arī sastāda lielāko izdevumu daļu – jāpērk dzeloņstieple, stabi, jāmaksā darbaspēkam. Uz saimniecības rēķina šos izdevumus īpaši nejūt. Vienīgais brīžos, kad jālabo žogs, vai jāsagādā zirgiem siens.  

Zirgi un cilvēks

Nekādas draudzības, uzsver savvaļas zirgu turētāji. Viņiem pievienojas arī pasaules dabas fonda pārstāvji. Protams, ir grūti saprast, kāpēc zirgu nevar palutināt tāpat kā jebkuru citu mājlopu. Un tomēr ir jāsaprot: savvaļas zirgs ir tāds pats meža dzīvnieks kā alnis vai mežacūka. Viņiem cilvēka palīdzība nav vajadzīga ne dzemdējot, ne gādājot pārtiku, ne gatavojoties ziemai. Šim uzskatam pievienojas arī Jaunieviņu saimniece.

„Kumeļi ķēvēm atnesas bez mūsu un vetārsta palīdzības. Dzimst parasti visām vienā laikā – plus mīnus trīs nedēļas. Gatavojoties ziemai zirgi uzkrāj tauku slāni, uzaudzē biezu pavilnu un nāsīs parādās balta pūka. Īpaša sagatavošana no cilvēka puses zirgiem nav nepieciešama. Ja ir pietiekami platības, zirgi pārcieš pat visskarbākos Latvijas laika apstākļus un barību spēj sameklēt arī zem sniega. Vienīgais, ko pasniedzam saviem zirgiem, ir papildu siens.”