Sākoties siltam laikam, rukolas stādus apsēduši kaitēkļi. Vai ir kāda videi un lietotājiem draudzīga metode, kā šos kaitēkļus iznīcināt?

Rukolu bojā daudzi kāpostaugiem raksturīgi kaitēkļi – spradži, kāpostu mušas un cekulkodes kāpuri, retāk arī kāpostu un rāceņa balteņa kāpuri. Nelaime ir tā, ka Latvijā nav rukolai reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu. Arī citās valstīs šo kultūru audzē bez insekticīdu lietošanas, jo zaļumu aug ļoti strauji un praktiski nav iespējams ievērot nogaidīšanas laiku (periodu no pēdējas apstrādes līdz brīdim, kad produktu var droši lietot pārtikā). Ko darīt? Ir novērots, ka kāpostu kaitēkļi strauji attīstās karstā, sausā laikā, bet regulāra laistīšana ierobežo to attīstību. Parādoties kaitēkļu bojājumiem, labākais risinājums ir ātri novākt un pārdot vai apēst zaļumus, bet augsni uzrušināt un sagatavot nākamas aprites sējai. Laistīt tukšo zemi ar insekticīdiem nav vērts, jo kāpuri bez barības bāzes tāpat aizies bojā vai arī tos, kas nokrita zemē, apēdis putni, cirslīši, eži vai kurmji. Labs risinājums varētu būt pretkukaiņu tīklu lietošana, ar tiem var iežogot dobi līdz 1,5 m augstumam vai arī izveidot lecektij līdzīgu konstrukciju. Var izmantot to pašu tīklu, ko piedāvā saimniecības preču veikalos logiem. Rukola ir vēsumu mīlošs augs un audzējot to vasaras vidū, jārēķinās ar garšas pasliktināšanos karstuma dēļ.

Kā kopt rabarberus? Kādu zemi tie mīl? Ko darīt, ja jauns stāds plešas plašumā, bet neaug augstumā?

Rabarberi ir mazprasīgi, pieticīgi, viegli audzējami daudzgadīgie augi. Vislabāk tie aug smilšmāla vai labi iekoptas māla augsnēs ar skābuma reakciju pH 5,5-6,5. Lai nodrošinātu labu augsnes struktūru vairāku gadu laikā, pirms rabarberu stādīšanas augsnē var iestrādāt lielu kūtsmēslu devu (10 kg/m2), bet jārēķinās, ka kūtsmēsli papildus bagātinās augsni ar nezāļu sēklām. (Audzējot rabarberus lielā platībā nitrātu jutīgajās teritorijās, jārēķinās, ka ar kūtsmēsliem iedota slāpekļa (N) deva nedrīkst pārsniegt 220 kg/ha.) Tāpat pirms rabarberu stādīšanas jāiestrādā kompleksie minerālmēsli (ja lieto sastāvu 10-10-20 vai 11-11-21, deva ap 60-90 g/m2 jeb 600-900 kg/ha). Optimāla augu biezība ir 0,7-1,1 augi/m2, tas ir 7-11 augi uz 10 m2 lielo dobi. Ja rabarbers aug viens pats, tas plēšas plašumā, jo tiek labi apgaismots no visām pusēm. Ja rabarberus stāda par biezu, tie stīdzē un vairāk cieš no gliemežiem. Rabarberus var stādīt vienā vai divās rindās (labāk šahveida), attālumi 1,2-1,5 x 0,7-0,9 m. Pēc katras ražas novākšanas ir vērts veikt papildmēslošanu ar kalcija nitrātu (20 g/m2), lai veicinātu jaunu lapu ataugšanu. Ja rabarberi tiek vākti regulāri visu vasaru, to lapu kātos nepaspēj uzkrāties kalcija oksalāts, kas pasliktina to garšu un paterēts sevišķi lielos daudzumos nav veselīgs. Tā, ka galvenais, kā dēļ rabarberus audzē, ir lapu kāti, ir svarīgi lai tie būtu pietiekami biezi un sulīgi. Nav svarīgi, vai tie aug stāvi vai horizontāli. Ja tomēr pārāk kupls augs Jums traucē, Jūs droši varat izlauzt visas „liekas” lapas. Augs no tā necietīs.

Kā cīnīties ar cūku pupu kaitēkļiem, kas apēd visu ražu?

Cūku pupas bojā galvenokārt divi kaitēkļi: pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus) un melnā pupu laputs (Aphis fabae). Šo kaitēkļu apkarošanai ir reģistrēti insekticīdi: Decis 2.5 e.k., Decis Mega 50 e.ū., Fastaks 50 e.k., Kestaks 50 e.k. un Sumi-alfa 5 e.k. Pret sēklgraužu bojājumiem pupas jāapsmidzina to ziedēšanas sākumā. Pašlaik tas ir nedaudz nokavēts, bet, ja šī problēma Jums ir aktuāla, to var izdarīt vēl arī tagad. Tas ļaus aizsargāt vismaz daļu ražas. Pret laputīm smidzinājumi, jāveic, kaitēklim parādoties. Jāņem vērā, ka visi reģistrētie preparāti ir sintētiskie piretroīdi un tos nedrīkst pielietot pie gaisa temperatūras virs 23oC. Tas nozīme, ka smidzinājumi jāveic vēlu vakarā vai pat naktī. Šiem preparātiem ir pieskares un zarnu iedarbība, tātad tiek jānokļūst uz kaitēkļa vai ar tiem jānoklāj tās auga daļas, uz kurām kaitēklis barojas. Pirms lietošanas obligāti jāizlasa preparāta etiķeti, kur ir norādītas devas un nogaidīšanas laiks. Etiķetes norādījumi obligāti jāievēro!

Vai arbūzu var audzēt no tā iekšējām sēklām vai jāpērk speciālas?

Kaut gan pasaulē pastāv arbūzu hibrīdās šķirnes, ražotāji lielākoties audzē brīvās apputes šķirnes. Tādēļ sēklas no veikalā pirktā arbūza var droši izmantot sējai, no tām optimālos apstākļos izaugs mātes augam līdzīgs augs un ražas kvalitāte arī būs līdzīga. Problēma ir cita. Latvijas vasara ir par īsu, lai pagūtu nogatavoties lielaugļu arbūzi. Skaidrs, ka mazākie augļi izaug un nogatavojas ātrāk par milžiem. Tāpat, neskatoties uz globālo sasilšanu, mēs pagaidām nevaram būt droši, ka arbūzi Latvijā izaugs atklātā laukā katru gadu. Audzējot siltumnīcā, arbūzi jāsien pie špaleras stieples tāpat, kā gurķus vai tomātus, un šinī gadījumā lielie augļi vienkārši notrūkst no auga pat tad, ja tos ievieto tīkliņā, ko uzsien atsevišķi. Tieši tāpēc sēklu veikalos tiek piedāvātas speciāli amtieru audzēšanai paredzētas, gadu desmitiem pārbaudītas drošas šķirnes, piemēram, ‘Sugar Baby’. Tās labi padodas arī Latvijas amatieru siltumnīcās un daudzi amatieri miniatūros arbūzus jau audzē vairākus gadus.

Nesen iegādātam bumbierei uz lapām parādījušies oranži plankumi, kas tas varētu būt un kā ar to cīnīties?

Tā varētu būt bumbieru - kadiķu rūsa. Vienīgais, ko pašlaik var darīt, ir novākt inficētās lapas un iznīcināt. Ja tuvumā nav kadiķu, tad par tālāku slimības izplatību īpaši nebūtu jāsatraucas. Protams, ja nākošajā vasarā parādās līdzīgas pazīmes, lapas ir atkal jāsavāc. Dažkārt var tikt bojāti arī augļu koka zari, tad tie jāizgriež. Ar ķīmisko ierobežošanu ir tā, ka ir grūti noteikt laiku, kad tieši notiek sporu dīgšana ( šajā laikā smidzinājums ar fungicīdu būtu efektīvs), smidzinājumu ar Efektors d.g. (pirms tam noteikti jāpadomā, vai tas tiešām nepieciešams) varētu uzsākt sākot ar pumpuru plaukšanu.

Puķupodā, kurā aug dracēna parādījušies sīki, balti tārpiņi, līdzīgi simtkājiem – ar dzelksnīti galā. Diemžēl sakņu sistēma jau ir tik liela, ka nav iespējams pilnībā atbrīvoties no vecās zemes. Kā rīkoties? Vai ir kādi līdzekļi, kas iznīcinātu tārpus, bet nekaitētu augam?

Mazie baltie tārpiņi varētu būt trūdodiņa kāpuri. Trūdodiņa kāpuri, ja dracēna ir samērā liela, lielus bojājumus nevarētu nodarīt, taču ar laiku pieaugušie trūdodiņi var iedēt olas arī citos tuvumā esošos puķu podos. Lai atbrīvotos no trūdodiņa kāpuriem, var augsni podā aplaistīt ar Aktara 25 d.g., kas ir nopērkams dārzkopības veikalos (neprofesionālai lietošanai 4 g iepakojumā). Pirms lietošanas jāizlasa lietošanas instrukcija un, ievērojot visus ieteikumus, šis līdzeklis būs nekaitīgs kā augam, tā pašiem. Ieteicams šo procedūru veikt ārpus telpām.