Uz jautājumu: Vai jūs zināt sava novada lauku attīstības speciālistu? apstiprinoši atbildēja 677 cilvēki jeb 81% respondentu. Atbildi „nē” sniedza 146 cilvēki jeb 17%, bet grūti atbildēt bija 14 cilvēkiem jeb 2%.

Uz jautājumu: Vai zināt kā ar sava novada lauku attīstības speciālistu sazināties/kontaktēties? atbilžu struktūra bija līdzīga: ar „jā” atbildēja 653 cilvēki jeb 78%, ar „nē” – 172 cilvēki jeb 21%, bet grūti atbildēt bija 12 cilvēkiem jeb 1%.

Uz jautājumu: Vai esat izmantojuši novada lauku attīstības speciālista pakalpojumus? apstiprinoši atbildēja 596 cilvēki jeb 72%, noraidoši – 229 aptaujātie jeb 27%, konkrētas atbildes nebija 12 respondentiem jeb 1%.

Uz jautājumu: Kā vērtējat šāda speciālista lietderību kopumā? atbildes ir sekojošas. To, ka šāds speciālists ir lietderīgs un nepieciešams, uzskatīja 686 aptaujātie jeb 82%. Grūti uz šo jautājumu bija atbildēt 108 cilvēkiem jeb 13%. Savukārt 43 personas jeb 5% sacīja, ka šāds speciālists nav lietderīgs un nepieciešams.

Papildu komentāros daudzi cilvēki, un tieši aktīvi lauksaimnieki, atzina, ka bez lauku attīstības konsultanta nespēj iedomāties savu darbu – padomu saņemšanu un informācijas uzzināšanu par jaunumiem. Taču pastāv arī problēmas, par kurām paši lauku attīstības speciālisti runā regulārajās tikšanās reizēs LLKC, kā tas bija arī nupat 25. janvārī. Visgrūtāk lauku attīstības speciālistiem ir aptvert sava novada teritoriju, lai klātienē apmeklētu zemniekus. Dažos reģionos to galvenokārt traucē pārāk lielā apkalpošanas teritorija, un, piemēram, dažu, attālāku pagastu teritoriju izdodas apmeklēt pārāk reti.

Protams, svarīgs ir arī darba apstākļu un finansējuma nodrošinājums.

LLKC rīcībā esošie dati liecina, ka novada lauku attīstības speciālists 39% gadījumu pašvaldībā ieņem vēl kādu amatu, kas palielina gan viņa slodzi, gan kopējo atalgojumu. Speciālistam pašvaldība par lauku attīstības veicināšanas darbu papildus piemaksā 15% gadījumos. Bet 36% pašvaldību – algo vēl citus lauku attīstības speciālistus.

Atšķirīga ir novadu speciālistu slodze un darba apjoms. Piemēram, lielākajos novados ir no 2000 līdz 6000 aktīvu lauksaimniecības uzņēmumu (Rēzeknes novads – 6015, Daugavpils novads – 5424, Krāslavas novads – 2597, Madonas novads – 2567, Gulbenes novads – 2238), bet mazākajos lielākoties mazāk par simtu (Rojas novads – 122, Mārupes novads – 101, Olaines novads – 90, Salaspils novads – 69). Bet Saulkrastu novadā ir tikai četri aktīvi lauksaimniecības uzņēmumi, kālab šajā novadā šādu speciālists netiek algots.

VLT Sekretariāta vadītājs Edgars Linde: - Ir skaidrs, ka novadu lauku attīstības speciālisti ar savu devumu nespēs (un tas nav viņu uzdevums) apmierināt lielo lauku uzņēmēju nepieciešamību pēc specifiskām zināšanām un informācijas. Savukārt, nodrošinot šāda speciālista pakalpojumus mazajiem lauku uzņēmējiem, pusnaturālās saimniecībās saimniekojošajiem un lauku iedzīvotājiem kopumā samērīgā attālumā no saimniekošanas vietas, informētības līmenis par saimniekošanas iespējām laukos tikai pieaugs.