1985. gadā Jaunzēlandē pirmo reizi tika aprobēta lopbarības sagatavošanas tehnoloģija hermētiskos rituļos. Pēdējos gados šo tehnoloģiju plaši izmanto Ziemeļu un Centrālajā Eiropā. Pašreiz tā ir visvairāk novērtētā piena lopkopības saimniecībās Latvijā. Pētījumi liecina, ka barības vielas vislabāk saglabājas skābētā veidā un sevišķi labi hermetizētos zāles rituļos. Salīdzinot ar skābbarības gatavošanu tranšejās, lopbarības sagatavošanas izmaksas hermetizētos rituļos ir lielākas (galvenokārt speciālās plēves izmaksu dēļ, kas ir līdz 40% kopējo ekspluatācijas izmaksu), toties ir augstāka gatavās produkcijas kvalitāte un citas ievērojamas priekšrocības:

lopbarības sagatavošana ir mazāk atkarīga no laika apstākļiem, ir pilna procesu mehanizācija; nav vajadzīgas barības glabātavas (šķūņi, tranšejas); masu nevajag blīvēt tranšejās, stirpās; var gatavot barību nelielos daudzumos, pat vienai govij; mazāki transportēšanas izdevumi no attālākiem laukiem; līdz 25–40% sausnas satura apvītinātai zāles lopbarībai ir augsta barotājvērtība un labāka sagremojamība un apēdamība; nelieli barības vielu zudumi novākšanas un glabāšanas laikā; vides fizioloģiskais sausums aizkavē nevēlamo anaerobo baktēriju attīstību, notiek tikai viegla pienskābā rūgšana, jo masas hermetizācija pārtrauc pelējuma sēņu vairošanos; vienkārša sagatavotās barības daudzuma uzskaite.

Tehnoloģijas realizēšanai izmanto rituļu preses ar augstu presēšanas blīvumu un speciālus ietinējus rituļu hermetizācijai ar elastīgu lentveida plēvi.

Pēc presēšanas mehānismu veidojošiem elementiem rituļu preses iedala: siksnu, ķēžu–stieņu, veltņu un kombinētās, kad presēšanas mehānisma priekšējā daļa ir veltņu, bet pakaļējā ķēžu–stieņu. Veltņu presēšanas mehānismi nodrošina lielāku rituļu blīvumu, patērējot mazāku jaudu, tāpēc ar tiem komplektē lielāko daļu tehniski pilnveidotu mašīnu ar nemainīga lieluma presēšanas kamerām. Savācējpreses ar mainīga lieluma presēšanas kamerām komplektē galvenokārt ar siksnu presēšanas mehānismu. Ar šādām, piemēram, Vicon firmas, presēm veidoto rituļu diametrs ir robežās no 0,8 līdz 1,85 m. Izšķir preses ar nemainīga un mainīga diametra presēšanas kamerām.

Izplatītākajām presēm savācēju darba platums ir atbilstošs presēšanas kameras platumam – 1,2–2,3 m. Platiem savācējiem abās pusēs ir vītņu transportieri, kas pieplūstošās zāles masas straumi sašaurina līdz presēšanas kameras platumam.

Lai palielinātu presēšanas blīvumu, dažos savācējprešu modeļos padeves mehānisma vietā uzstāda stiebru smalcinātāju, ko veido rotors ar pirkstiem un 14–23 nekustīgiem pretgriezējnažiem. Stiebri tiek sasmalcināti 9–18 cm garumā. Šāds smalcinātājs spēj nodrošināt presēšanas blīvuma palielināšanos līdz 15%, toties nepieciešamā jauda jāpalielina par 25–45%. Augstāks apvītinātas zāles masas blīvums dod iespēju samazināt hermetizācijas plēves, transportēšanas un glabāšanas izdevumus un nodrošināt augstāku kvalitāti. Rituļi pēc sapresēšanas var tikt sadalīti vai izdalīti vieglāk. Kā trūkumi smalcinātāja lietošanai atzīmējami degvielas patēriņa un mašīnas cenas palielināšanās. Ar smalcinātāju aprīkotas mašīnas cena ir vismaz par 4–6 tūkstošiem latu augstāka nekā bez tā.

Noslēdzošā tehnoloģiskā operācija ar savācējpresi gatavotai lopbarībai ir rituļa formas veidošana un tās saglabāšana, aptinot tā cilindrisko daļu ar auklu vai speciālu tīklu.

Rituļu ietinējus iedala pēc agregatēšanas veida a) piekabināmajos, b) uzkarināmajos; pēc funkcionālajām iespējām c) ar iekrāvēju, d) bez iekrāvēja–satvērējpacēlāja; pēc iekraušanas veida e) ar dakšu iekrāvēju no sāniem vai f) pagriežot un nolaižot kustīgo platformu līdz ritulim un ar piespiedējsatvērēju novietojot horizontāli nākamajai operācijai – ietīšanai.

Ietinējs ar iekraušanas mehānismu no sāniem ar speciālām satvērējdakšām paceļ gareniski gulošu rituli, pārvieto to uz rotācijas galda, ar hidrocilindru pagriežot dakšu par 90°. Izmantojot piekabināmos rituļu ietinējus ar pacēlāju, iespējams pārvietot uzreiz divus rituļus – vienu uz rotējošā galda, otru uz satvērējpacēlāja (satvērējdakšām). Hermetizētos rituļus novieto lauka malā vai transportē uz izbarošanas vietām.

Piekabināmā ietinēja ar piespiedējsatvērēju tehnoloģiskais process ir šāds. Agregāts atpakaļgaitā piebrauc pie rituļa. Tuvojoties ritulim, ietinēja kustīgo rāmi un satvērēju ar hidrocilindru paceļ uz augšu, pagriežot par 90°. Pēc tam ar satvērēju piespiež paņemto rituli un ietinēja kustīgo rāmi pārvieto uz leju izejas stāvoklī. Pēc rituļa novietošanas uz ietinēja galda satvērēju paceļ uz augšu un sāk rituļa ietīšanu plēvē. Ietīto rituli izkrauj, bet, ja nepieciešams, aizved uz lauka malu un novieto uzglabāšanas vietā.

Uzkarināmajiem ietinējiem bez rituļa satvērējpacēlāja ir vienkāršāka konstrukcija un divas reizes zemāka cena (sākot no 1500 latiem) nekā piekabināmajiem.

Līdz ar pamatfunkcijas mehānismu tam ir vēl tikai rituļa izkraušanas ierīce. Rituļu izkraušanai uz galda nepieciešams atsevišķs traktora iekrāvējs ar rituļu satvērēju, izņemot gadījumus, kad iekraušana uz ietinēja galda notiek tieši no rituļu preses, tāpēc uzkarināmos ietinējus izmanto galvenokārt nelielās saimniecībās vai lielsaimniecībās un kooperatīvos stacionārajās rituļu uzglabāšanas vietās.

Aptīšanai izmnto plānu (25 mkm),
elastīgu 50–75 cm platu plēvi. Pēc izkraušanas ritulis uz lauka tiek novietots horizontāli vai arī ar speciālu pierīci nostādīts vertikāli (uz gala). Priekšroka dodama vertikālam novietojumam, jo rituļa galos ir vairākas plēves kārtas, tāpēc ir mazāka iespēja no apakšas vai augšas to sabojāt.

Atzītākās Eiropas savācējprešu ražotāju firmas sākušas ražot kombinētas mašīnas stiebroto kultūru savākšanai, presēšanai un vienlaikus aptīšanai ar plēvi. Tā kā tās ir dārgas mašīnas un maksā vairāk par 30 tūkstošiem latu, Latvijā tādas pagaidām ir tikai dažas.

Pēc Latvijas tirgū realizēto rituļu prešu skaita pēdējos desmit gados visizplatītākās ir Baltkrievijā ražotās savācējpreses PRF–110E (cena 4900 latubez PVN). Pēc izplatības Latvijā nākamās ir 6–12 tūkstošus latu dārgas savācējpreses ar platākiem savācējiem bez smalcinātāja, vairākumā gadījumu aprīkotas ar ķēžu–stieņu vai kombinētajām presēšanas kamerām (firmas Krone, Sipma u. c.). Šajā cenu diapazonā iekļaujas arī preses ar valču presēšanas mehānismu, kas nodrošina augstāku presēšanas blīvumu, piemēram, firmas Metal–Fach preses, kuru cena bez PVN pašreiz ir no 5,4 līdz 7,2 tūkstošiem latu. Savācējpreses ar smalcinātājiem maksā no 12 līdz 20 tūkstošiem latu un vairāk. Tās atmaksājas tikai tad, ja ir lieli darbu apjomi saimniecībās un kooperatīvos. No savācējpresēm ar smalcinātājiem Latvijā jau 10 gadus popularitāti guvušas firmu Claas, Vicon un citu firmu rituļu savācējpreses. Uzkarināmo rituļu ietinēju bez iekrāvēja cenas bez PVN ir no 1500 latu, piekabināmo ar iekrāvēju un pierīci izkraušanai uz gala – no 3200 un līdz 8000 latuun vairāk. Tradicionāli arī Rāmavas izstādēs tiek demonstrētas ne mazāk kā 5 līdz 6 veidu rituļu savācējpreses un ietinēji.

Vadošās Eiropas savācējprešu ražotāju firmas sākušas ražot kombinētas mašīnas stiebroto kultūru savākšanai, presēšanai un vienlaikus aptīšanai ar plēvi. Tā kā tās ir dārgas mašīnas un maksā vairāk par 30 tūkstošiem latu, Latvijā tādas pagaidām ir tikai dažas.

Racionālai preses un ietinēju izvēlei jebkurai saimniecībai nevar dot vienotas rekomendācijas, bet jāņem vērā konkrētās saimniecības apstākļi. Izvēloties jebkuru tehnoloģiju, svarīgi iepriekš veikt visa tehnoloģiskā procesa ekonomisko aprēķinu. Šādam aprēķinam nepieciešami sākotnējie dati: izdevumi tehnikas iegādei – katra traktora un lauksaimniecības mašīnas pirkšanas cena; traktoru un lauksaimniecības mašīnu gada noslodze stundās; agregāta izstrāde katrā tehnoloģiskajā operācijā, ha/h vai t/h; darba patēriņš, cilv. h/ha; degvielas īpatnējais patēriņš katrai operācijai, kg/ha vai kg/t; degvielas un elektroenerģijas cenas; maksas pakalpojumu cenas, ja tie izmantoti. Neapšaubāmi svarīga nozīme ir cenai. Racionāla būs tāda mašīna, kas nodrošinās minimālas īpatnējās izmaksas uz saražoto produkcijas vienību vajadzīgajos agrotehniskajos termiņos. Tehnikas izplatītāju sniegtā informācija parasti ir vienpusīga, jo tās mērķis ir pārliecināt potenciālo pircēju iegādāties tieši viņu piedāvāto tehniku. No vairāku pārdevēju piedāvātās tehnikas pat ar nelielu cenu starpību labāk to iegādāties pie oficiāla ražotājfirmas dīlera, jo tad būs nodrošināta kvalitatīva garantijas apkalpošana un apgāde ar rezerves daļām visā ekspluatācijas laikā.

 

Publicēts žurnāla Saimnieks LV 2010. gada Maija numurā.