Vai var teikt, ka Latvijā tehnikas piedāvājums šobrīd ir pietiekams un apmierina zemnieku vajadzības/

Semjons Ivanovs: - Tehnikas piedāvājums ir pietiekami liels. Ir dažas netradicionālas kultūras, piemēram, dzērvenes, kur nepieciešams lielāks speciālu mašīnu daudzums, bet pārējiem ir, ko izvēlēties, - no vienkāršas līdz ļoti sarežģītai tehnikai.

Kaspars Vārtukapteinis: - Tehnikas spektrs ir plašs. Tikai jārēķinās ar izvēles kritērijiem un finansiālajām iespējām.

Jānis Tupiņš: - Piedāvājums ir pilnīgi pietiekams gan kombainiem un traktoriem, gan ceļu būves un meliorācijas tehnikai. Papildu grūtības rodas tad, kad jāizvēlas konkrēta modifikācija, jo firmu piedāvājums bieži ir tik līdzīgs, ka rodas zināmas problēmas.

Indulis Ieviņš: - Ir, no kā izvēlēties. Prieks, ka zemnieki tagad ir gudri un zina, ko prasīt. Diemžēl daudzi saimnieki, pasūtot tehniku, piemirst par it kā vienkāršu lietu – kāds būs tālākais serviss. Un tad ir tā, ka izdota liela nauda, bet noņemšanās ar jauno agregātu - dārga un sarežģīta.

Ģirts Peirāgs: - Jāatzīst, ka tirgus ir piesātināts. Vērojama pozitīva tendence - neviens vairs nepērk kaķi maisā, tas nozīmē - grib tehniku pirms pirkšanas izmēģināt. Tomēr tas, kas der Eiropai, ne vienmēr der Latvijas apstākļiem. Tādēļ tik svarīgas tehnikas demonstrācijas, kad zemnieks var redzēt reālo degvielas patēriņu, un saprast, ar kādām izmaksām jārēķinās. Ļoti svarīgs aspekts - servisa attīstīšana, par ko firmām šodien īpaši jāpiedomā.

Māris Možvillo: - Diemžēl pieprasījums ir viļņveidīgs – kad atveras kāda programma, visi raksta pieteikumus, un brīdī, ka pienāk līguma parakstīšana, tehniku vajag visiem un uzreiz. Bet mēs, tehnikas tirgotāji, nezinām, kurā brīdī tiks pieteikta nākamā programma un nevaram laicīgi sagatavoties. Pieci mēneši programmas izskatīšanai ir par daudz. Mums tas nozīmē cenu celšanos tehnikai, piegāžu pagarināšanos komponenšu trūkuma dēļ...

Kad Latvijā būs iespējams saņemt objektīvu tehnikas vienību salīdzinājumu, kā tas notiek, piemēram, Vācijā, kur lauksaimnieku organizācijas pasūta sistemātisku pētījumus?

K. Vārtukapteinis: - Tad, kad būs šis pasūtījums. Jautājums - kurš izdarīs pasūtījumu un kurš par to maksās. Vācijā patiešām mašīnu salīdzinājumu veic Zemnieku apvienība, bet Latvijā šī sistēma pašlaik nestrādā. Kamēr vēl pagājušajā desmitgadē pastāvēja Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacija Priekuļos, tur tika veikti tehnoloģiskie salīdzinājumi. Bet viņu statuss mainījies, un, tāpat kā Zinātniskajam institūtam, finansējums virzās vairāk uz fundamentāliem pētījumiem, nevis uz lietišķajiem pētījumiem – tādiem, kas patiešām lauksaimniekiem vajadzīgi.

M. Možvillo: - Tāda grāmata ir noiets etaps. Visai informācijai jābūt pieejamai internetā un pat tad nav garantijas, ka zemnieks aizņemtības dēļ to apskatīs.

J.Tupiņš: - Varbūt vajadzētu veikt saimnieku aptauju – kuru tehniku viņi vērtē kā labāko un informāciju apkopot diskā. Nupat saņēmu tāda veida disku, kur apzināti tehniskie dati par 2008. gada labākajiem traktoriem Eiropā.

I. Ieviņš: - Veicot šādu aptauju, būs starpība, vai ar tehniku strādājis īpašnieks vai strādnieks.

I. Keviešēns: - Ja darbinieks nav apmācīts, viņš saimniekam pateiks, ka tehnika slikta. Neiet un cauri! Tiesa, kad atbrauc firmas pārstāvis, nodemonstrē agregāta iespējas un nomaina izdegušo drošinātāju, tad viss kārtībā. Te nostrādā cilvēka faktors. Latvija ir tik maza, ka pietiek ar vienu negatīvu pieredzi, lai firmas tēls būtu sabojāts. Nupat bija gadījums, kad traktorists ar jaunu sējmašīnu iebrauc kontrolakā un saliec plakandzelzi, bet saimnieks tūlīt grib garantijas remontu. Kāda garantija, ja traktorists pats pie vainas?

Kā ar zemnieku zināšanām - vai nav tā, ka zemnieks dažkārt jau ir soli priekšā tehnikas pārdevējam?

M. Možvillo: - Tas vairāk attiecas uz prasībām. Esmu novērojis, ka cilvēkiem prasības ir milzīgas – vajag to tehniku ar visām iespējamām ekstrām, bet darbinieks labi, ja divas pogas prot ieslēgt.

Un kā ar jaunajiem speciālistiem, kuri atnāk no arodskolām vai akadēmijas – kā vērtējat viņu sagatavotības līmeni un vēlmi strādāt ar tehniku?

Ģ. Peirāgs: - Ir divas problēmas – pirmkārt, skolu rīcībā nav tehnikas, uz kā mācīties, otrkārt, nav vēlmes iemācīties. Īstenībā situācija ir dramatiska, jo pašlaik no skolām nāk zemu kvalificēti cilvēki. Firmas ir gatavas apmācīt cilvēkus, diemžēl viņiem nav nekādas atbildības pret firmu. Gadās, ka nav pat vēlēšanās turpināt tur strādāt. Mēs labprāt apmaksātu jauniešu mācības, bet likumdošana neļauj viņus piesiet firmai.

M. Možvillo: - Daudz kas atkarīgs no vēlēšanās izprast lietas. Mēs aizvedam tehniku, bet neatstājam traktoristu aci pret aci ar agregātu – vispirms palaižam, noregulējam, demonstrējam, apmācām un tikai tad ļaujam strādāt. Bet nākamajā rītā viņš zvana, jo neko neatceras. Pazaudējis saikni ar agregātu, tā teikt. Rodas sajūta, ka tam jaunajam cilvēkam nav paša zināšanu pamata.

K. Vārtukapteinis: - Prakse nedaudz cieta 90. gadu vidū, kad notika programmu pārkārtošana. Tagad inženieriem ir 14 nedēļu prakse, bakalauriem - 26 nedēļas. Ar prakses vietām arī problēmu nav, parasti studenti tās sameklē paši.

I. Ieviņš: - Studenti mūsu saimniecībā piesakās pēc LLU grupu mācību ekskursiju vizītes. Pie mums studenti vai skolnieki var saņemt vairāk nekā dažs labs strādnieks citās darba vietās. Mēs nedalām, puisis vai meitene, zaļš vai gados – kā strādā, tā saņem.

Pie mūsu sarunu galda sēž gan praktiķi, gan zinātnieki. Vai varat teikt, ka pastāv savstarpēja sadarbība?

S. Ivanovs: - Līdz šim mēs runājam tikai par lielsaimniekiem. Visa tehnikas tirdzniecības sistēma balstās tikai uz lielsaimniecībām, jo tirgotāji zina – tur ir galvenais pircējs. Bet Latvijā taču ir arī citi zemnieki!

I. Ieviņš: - Būtībā mēs, lielsaimnieki, esam tehnikas tirgotāju murgs. Mēs veidojam apgrozījumu, bet ne lielu peļņu. Mums ir lielas prasības un ar mums rēķinās.

Ģ. Peirāgs: - Latvijas tirgus ir mazs. Firmām galvenais - ilgtermiņa sadarbība. Vai mums atmaksājas ietirgot zemniekam ko tādu, lai viņš pēc pusgada teiktu – uz redzēšanos? Mēs neesam ieinteresēti ietirgot par katru cenu, bet gan - pārdot labu preci un noturēt klientu ilgāku laiku.

I. Keviešēns: - Gribu vēlreiz oponēt zinātniekiem. Būsim atklāti – lauksaimniecība ir labs bizness šodien un būs labs bizness arī nākotnē. Jautājums, cik zemnieki spēs attīstīties un izaugt. Zinātniekiem šeit nav vērts tērēt laiku un enerģiju, jo lauksaimnieki tiek galā tāpat. Esmu pārliecināts, ka jau tagad Eiropai jābaidās no mūsu zemniekiem, jo kā konkurenti viņi ir daudz spēcīgāki. Ja salīdzinām TOP saimniecību iekūlumu Vācijā un mūsu rādītājus, tie ir mums par labu. Zemgalē graudu raža ir 10 tonnu no hektāra, rapša - 6-8 tonnas! Mans ieteikums tiem, kuri nodarbojas ar zinātni, – izvēlēties vidējās un lielās saimniecības un tehnikas pētījumus veikt ražošanas apstākļos.

Tuvojoties sezonas izskaņai, aktuāla kļūst tehnikas sagatavošana ziemai.

J. Tupiņš: - Ja par tehniku izdota liela nauda, jācenšas to uzturēt kārtībā. Princips viens – jo sarežģītāka, dārgāka tehnika un jo vairāk tur elektronikas un hidraulikas, jo rūpīgāk tā jākopj.

I. Ieviņš: -Varbūt ne visu izdarām, kā vajag, bet cenšamies maksimāli pasargāt riepas. Pēc sezonas beigām noteikti pielejam pilnas bākas, lai neveidojas kondensāts.

V. Dainis: - Pirmkārt, tehnika jādabū zem jumta. Esam uzsākuši pēcsezonas jeb ziemas apkopi tehnikai. Ja tehniku neieziemo, tas atstāj iespaidu uz nākamo sezonu – plaisas riepās, plastmasas detaļās. Tehnika iespējami jānotīra.

M. Možvillo: - Silts ieteikums – tīrīt kombainus nevis ar ūdeni, bet izpūst ar gaisu. Kad kombains nomazgāts, tas jādarbina uz pusapgriezieniem vismaz pusstundu, lai viss iztvaiko un izsilst. Vēl viens ieteikums – nomainīt kombainiem eļļu pirms ieziemošanas.

I. Keviešēns: - Pēc sezonas beigām noteikti vajag pasūtīt detaļas, jo tad ir atlaides un arī iespēja laikus, bez stresa sagādāt visu, kas pavasarī būs vajadzīgs.

Ģ. Peirāgs: - Zemnieks vienmēr kalkulēs izmaksas. Tādēļ galvenais – plānošana, prasību noformulēšana un savstarpēja komunikācija. Ja zemnieks būs apmierināts ar tehniku, arī tirgotājam būs labi.

Ja darbinieks nav apmācīts, viņš saimniekam teiks, ka tehnika slikta. Ja zemnieks būs apmierināts ar tehniku, arī tirgotājam būs labi.