Ziņas

Termiņi, kas jāievēro augusta numurā. LLKC

Aktuāli

Ar ko lauksaimnieks var rēķināties? K. Spudas

Vaicājam speciālistiem, vai lauksaimniekiem šoruden būs iespēja saņemt kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem un tehnikas iegādei, vai tiks sniegta arī cita veida palīdzība.

Maza likme, ilgāka atmaksa. S. Alta

2009. gada nogalē Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam (turpmāk LAP) Uzraudzības komiteja konceptuāli vienojās par Kredītu fonda izveidi no LAP finanšu līdzekļiem ar mērķi veicināt aizdevumu pieejamību un LAP finanšu līdzekļu apguvi, kas ekonomiskās krīzes iespaidā ir palēninājusies.

Pasaules kviešu tirgus apskats. I. Habermanis

Neskatoties uz kviešu rezervju pieaugumu 2010./2011. gada sezonas sākumā par 0.12 milj.t (līdz 193.02 milj.t.), piedāvājums kopumā saruks, jo ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) jūlijā samazinājis savu pasaules kviešu ražas prognozi par 7.45 milj. t (līdz 661.07 milj.t).

Saimnieka ikdiena

Ar pašu gribu un Dievpalīgu. K. Spudas

Aiz rūpīgi kopta dzīvžoga Dobeles pilsētas pierobežā patvērusies skaista ģimenes māja. Ciemiņiem pretī iznāk divi vīri – Zītaru saimnieks Viktors Eihmanis un Arāju saimnieks Ervīns Eihmanis. ”Gluži kā vecos laikos – vienā mājā jaunais un vecais saimnieks,” neviļus nodomāju. Pamale draudīgi novilkusies, tālumā jau ducina, bet noskaņā virsroku ņem tumīga rožu smarža. Tā arī pieliekam aprunāties turpat rožu ieskautajā lapenē.

Ražība

Kaitīgo organismu izplatības prognoze un ierobežošana augustā. A. Trūpa

Latvijā zemnieki māk un spēj izaudzēt kvalitatīvu un labu kultūraugu ražu, bet nevar īsti paredzēt kaitīgo organismu attīstību, tāpēc ir satraukums par ražas savlaicīgu novākšanu un ievietošanu glabātavās. Šis pavasaris bija sevišķi labvēlīgs kaitēkļu attīstībai. Augustā daļa kaitēkļu jau sāk iekūņoties – dodas ziemas guļā, dažiem attīstīsies otrā paaudze – būs jauni, apjomīgāki spēki kaitniecībai. Smags pārbaudījums būs arī augu slimības. Mitrie laika apstākļi vasaras viducī veicināja daudzu slimību attīstību un izplatību. Daļa slimību paliks uz novākto augu atliekām, bet daļa dārzeņu un augļu slimību tikai mēģinās sākt savu kaitniecību.

Parastā rudzusmilga. A. Trūpa

Pēdējos gados apsekojot graudaugu sējumus, novērota arvien plašāka graudaugu lauku piesārņošanās ar graudzāļu dzimtas nezāli – parasto rudzusmilgu (Apera spica-venti). Tā samazina graudu ražu, veicina sējumu veldrēšanos, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, kā arī rada problēmas labību novākšanā.

Jaunumi augu aizsardzības līdzekļu sarakstā. L. Krupenko

Šā gada maijā un jūnijā sarakstā iekļauti seši augu aizsardzības līdzekļi.

Saimnieka tehnika

Galvenie dīzeļdzinēju darbības parametri. S. Palucks

Gāzu spiediens uz virzuļiem caur klaniem tiek padots uz kloķvārpstu, radot griezes momentu. Lai noteiktu griezes momenta lielumu N.m, spēks N, kas darbojas uz kloķvārpstu, jāreizina ar kloķvārpstas klaņa kakla griešanas rādiusu m.

Izvēlamies traktoru.

Ik gadu pasaulē, tajā skaitā Latvijā notiek plašas lauksaimniecības izstādes, kur tiek rādīts un prezentēts labākais no labākā. Sevišķi plašs ir traktoru piedāvājums. Tāpēc dažkārt var rasties jautājums – kā izvēlēties īsto? Lai to izdarītu pareizi traktora pircējam jābūt ne tikai labi informētam par piedāvājumu, bet arī skaidrībā par savām prasībām un vajadzībām. Lai jums palīdzētu, šajā numurā esam apkopojuši Latvijā pārstāvēto traktoru tirgotāju piedāvātos traktorus ar jaudu no 150 līdz 210 ZS.

Saimnieks lopkopis

Situācija piena tirgū. I. Orlova

Latvijā, ES un pasaulē uz 12.07. 2010. gada

Pēc salīdzinoši ilgā krīzes perioda pusotra gada garumā šobrīd jau droši var teikt, ka situācija piena nozarē uzskatāma par labvēlīgu. Šis secinājums parādās arī Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) nule sagatavotajā un publiskotajā Ceturkšņa ziņojumā par situāciju piena tirgū, kurā EK sniedz vērtējumu par situācijas attīstību piena tirgū 2010. gada 2. ceturksnī. Ziņojumā teikts, ka tirgū šobrīd ir vērojama cenu stabilizēšanās gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē un ES galveno piena produktu (sviests, piena pulveris, siers) tirgus cenas ievērojami pārsniedz atbalsta cenu līmeņus.

Vaislas teķu izmantošanas analīze 2008./2009. pārraudzības gadā. A. Puste, D. Kairiša

Vaislas teķis ir viens no svarīgākajiem posmiem kvalitatīvu jēru ieguvē – no tā taču iegūst daudzus pēcnācējus. Diemžēl aitu audzētāji nereti to piemirst.

Skābbarības bioloģiskie ieraugi.Informāciju apkopojusi K. Spudas

Šī vasara ir ļāvusi zemniekiem laicīgi un kvalitatīvi sagatavot zāles lopbarību. Nav noslēpums, ka, lai sagatavotu garšīgu un kvalitatīvu zāles un kukurūzas skābbarību, ieteicams izmantot skābbarības bioloģiskos ieraugus. Šoreiz iepazīstinām ar triju firmu skābbarības bioloģisko piedāvājumu.

Vai dīgušus un pelējušus graudus var izmantot lopbarībai? B. Ošmane

Pelējuma sēnes ir plaši izplatītas augsnē, ūdenskrātuvēs, atmosfērā un uz augiem. Tās spēj augt organiskas vielas saturošā vidē, tajā skaitā graudaugos to augšanas laikā uz lauka, kā arī visa veida dzīvnieku barības līdzekļos to uzglabāšanās laikā. Pelējuma sēņu izplatība dabā atkarīga no barības vielu klātbūtnes un apkārtējās vides apstākļiem. Tām piemīt spēja piemēroties videi atkarībā no pieejamās barības.

Govju ēdināšanas īpatnības laktācijas periodā. D. Arbidāns

Ikvienam piensaimniekam ir zināms, ka piensaimniecībā govju turēšanu, ēdināšanu un kopšanu nevar krasi sadalīt pa posmiem, tomēr katrā govs dzīves periodā atkarībā no tās fizioloģiskā stāvokļa ir savas ēdināšanas un turēšanas īpatnības. Pēc savas struktūras, govju turēšanas un ēdināšanas veida Latvijas piensaimniecības ir ļoti dažādas.

Domā bioloģiski

Izsējas dienas 2010. gada augustā. M. Tūna

Dzīvības augsnē un bioloģiskā lauksaimniecība. M. Vaivare