---

---

Saimnieks LV jūlija numurā lasiet:

Termiņi

Termiņi, kas jāievēro jūlijā. – LLKC

Aktuāli

Situācija graudu tirgū. I. Habermanis

Graudu un rapšu cenu pasaulē ietekmē daudzi faktori – graudu piedāvājums un pieprasījums, situācija saistītajos tirgos (kukurūza, soja u.c.), valūtas svārstības, laika apstākļi, kā arī pasaulē atzītu analītikas kompāniju un valstu departamentu prognozes.

 

Šī gada graudu tirgus prognozes. S. Alta

Kādas graudu ražas varam sagaidīt šogad? Kādi varētu būt iepirkuma apjomi un graudu pieprasījums? Kādas kvalitātes prasības noteiks graudu uzpircēji, kā arī vienmēr aktuālais jautājums – kādas varētu būt iepirkuma cenas?

 

Jauna kārtība dīzeļdegvielas iegādei bez akcīzes nodokļa. E. Ozola

Sākot ar 2010. gada 1. jūliju, sāks darboties jauna kārtība dīzeļdegvielas tirgošanai bez akcīzes nodokļa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Līdz šim lauksaimniekiem dīzeļdegvielu iegādājās ar akcīzes nodokli un, lai to saņemtu atpakaļ, iesniedza pieprasījumu Valsts ieņēmumu dienestā.

 

Saimnieka ikdiena

Kas dzen progresu? S. Alta

Ar Andi un Ingrīdu Kāpostiem tiekamies viņu mājās Cēsu novada Vaives pagasta zemnieku saimniecībā Kundziņi. Laipni aicināti, sēžamies pie saeimas galda, kurā celti pašu ražotie labumi, un sapazīstamies ar abu dēlēnu Jāni.

Vēlāk, izrādot saimniecību, Andis Kāposts ne reizi vien atkārto – galvenais progresa dzinulis ir slinkums. Nebijis cilvēkam slinkums rakt zemi ar lāpstu, viņš nekad nebūtu izgudrojis traktoru: „Ja man kaut kas jādara, es vienalga kā, bet kaut ko izdomāšu, lai mazāk būtu jāstrādā.”

Tomēr šis stāsts būs nevis par slinkiem, bet par darbīgiem cilvēkiem piena lopkopības saimniecībā.

 

Ražība

Kaitīgo organismu jūlijā – prognoze un ierobežošana. A. Trūpa

Jūlijs asociējas ar siena un liepziedu laiku, jo tas ir vasaras vidus, bet zemnieks, vērojot sakoptos laukus, priecājas un cerīgi gaida jauno ražu. Jūlijs ir arī kaitīgo organismu un izplatības mēnesis, nedrīkst palikt nepamanītas slimības un kaitēkļi kartupeļu un dārzeņu laukos.

 

Graudaugu lapu slimības. Z. Liepiņa

Graudaugu lapu plankumainības ir izplatītākās un postošākās labību slimības, kas pie labvēlīgiem laika apstākļiem var radīt līdz pat 50% ražas zudumu. Kviešu un miežu sējumos tie parasti ir lielāki nekā rudzu, tritikāles un auzu sējumos.

Izplatītākās lapu plankumainības ir kviešu lapu pelēkplankumainība, kviešu lapu dzeltenplankumainība, miežu tīklplankumainība, brūnplankumainība un stiebrzāļu gredzenplankumainība.

 

 

Vai kaltes un novietnes kartībā? A. Trūpa

Labs saimnieks labību ne tikai izaudzē, bet arī cenšas saglabāt. Lai uzglabāšanas periodā nerastos nepatīkami pārsteigumi, pirms jaunās ražas ievietošanas klētīs, kaltes un noliktavas jādezinficē. Zudumus rada ne tikai slimības un kaitēkļi, bet arī nesakārtotas ventilācijas sistēmas.

 

Audzēt lucernu ir gudra izvēles. Dz. Kreišmane

Rakstot par sējas lucernu (Medicago sativa L.), vienmēr nākas secināt – Latvijā to audzē pārāk maz. Tāpat joprojām maz ir zemnieku, kuri izmanto lucernas labās īpašības.

 

Jauno ražu gaidot. S. Zute

Pavisam tuvu ražas novākšanas laiks, kad kā katru gadu ar lielām cerībām un drusku arī bažām gaidām, vai cerētais piepildīsies. Graudaugu sējuma ražību nosaka daudzi faktori. Daži ir atkarīgi no saimnieka izvēles un prasmes, citi veidojas kā apstākļu mijiedarbība un nepakļaujas audzētāja vēlmēm.

 

Neaizmirsīsim eļļas rutku. A. Švarta

Eļļas rutks ir pieticīgs un ātraudzīgs zaļmēslojuma augs, ko var izmantot arī kā nektāraugu (medus būs ar specifisku garšu). Sevišķi liela nozīme šim augam ir bioloģiskajā lauksaimniecībā, kur tas noderīgs augu sekas dažādošanai, tā novēršot slimību un kaitēkļu izplatību, nezāļu nomākšanai un to izplatības ierobežošanai, kā arī augsnes auglības uzlabošanai.

 

Glifosātu saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošana. K. Spudas

Vairākās Latvijas saimniecībās, kur audzē graudus, 2008. gadā tika ņemti augu un produktu paraugi, lai noteiktu iespējamās augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas glifosāta atliekas. Glifosātu starošu augu aizsardzības līdzekļu pārpaudi un lietošanu komentē Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktore Inese Margeviča.

 

LĢIA kartes lauku saimniekiem. A. Zubko-Melne

Kartes un ģeotelpiskie dati kopumā aizvien bijuši nepieciešami īpašumu robežu noteikšanai un iezīmēšanai, apkārtnes ģeogrāfiskā reljefa un topogrāfiskās vides attēlošanai, gādājot par drošu pārvietošanos un precīzu orientēšanos apvidū, kā arī lai risinātu tautsaimnieciskus uzdevumus un nodrošinātu valsts militāro aizsardzību. Kartēs var parādīt jebkāda veida ģeogrāfisko informāciju, tās atspoguļo arī vēsturisko informāciju.

 

Saimnieks vadītājs

Labs – ekonomiski izdevīgs. S. Alta

Armands Beroza, SIA Ivabalte Agro valdes loceklis – jauns vadītājs pārmaiņu laikā – stāsta, ka svarīgākais ir mērķis. „Ja kolektīvam ir kopīgs mērķis, tad neizbēgami būs arī rezultāti,” tā A. Beroza.

 

Saimnieka tehnika

Kulšanas sezonai sākoties. K. Spudas

Tūlīt, tūlīt lauksaimniekiem sāksies lielais satraukumu laiks – graudu un rapšu kulšana. Lai, uzsākot sezonu, nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami pārsteigumi un graudi birtin birtu bunkuros, Māris Možvillo zemniekiem iesaka laikus pārbaudīt un savest kārtībā tehniku.

 

Graudu novākšanas kombaini.

 

Izvēlamies riepas. V. Kurklietis

Ik gadu riepu ražotāju pasaulē kļūst arvien vairāk. Kā daudzveidīgajā piedāvājumā pareizi izvēlēties riepas, lai tās pilnīgi atbilstu jūsu prasībām un kalpotu efektīvi?

 

Saimnieks lopkopis

 

Placināti graudi lopbarībai. B. Ošmane

Daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā mitru graudu uzglabāšanai izmanto skābēšanu ar ķīmisko konservantu piedevām. Visplašāk šajā jomā izmanto propionskābi vai preparātus, kuru sastāvā tā ir. Ja graudu barību dzīvnieku ēdināšanai gatavojam paši savā saimniecībā, tad svarīgi graudus uzglabāt, lai neciestu kvalitāte.

 

Kā efektīvi saimnieko Dienvidāfrikā. S. Alta

ICAR starptautiskās konferences ietvaros izdevās iepazīties ar lauksaimnieku, piena lopkopības saimniecības Robhoek īpašnieku no Tsitsikammas Dienvidāfrikā – Naidželu Loku (Nigel Lok). Jau septiņus gadus viņš praktizē Izraēlā izstrādātu individuālās ēdināšanas sistēmu. Patlaban tiek risināts jautājums par šīs sistēmas reģistrāciju Eiropas Savienībā. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Naidžels viesojās Latvijā.

 

Domā bioloģiski

 

Izsējas dienas 2010. gada jūlijā. M. Tūna

Dzīvība augsnē un bioloģiskā lauksaimniecība. M. Vaivare

---

---

Ievietot komentāru:

Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!