---

---

Saimnieks LV marta numurā lasiet:

 

Redaktora sleja

Ziņas

Termiņi, kas jāievēro martā

Finanses

 

2010. gadā lielāki nodokļi zemniekiem. I. LEIBUS

 

Lai palielinātu ieņēmumus budžetā, ar 2010. gada 1. janvāri stājās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Grozot likumu, MK 26.09.2006. noteikumi Nr. 793 Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi palika nemainīti. Tie piemērojami līdz jaunu MK noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 30.06.2010., ciktāl tie nav pretrunā ar likumu. Iespējams tāpēc, ka likuma izmaiņas tika izstrādātas ļoti sasteigti, vairāku normu piemērošana zemniekiem nav īsti skaidra, par tām turpmāk rakstā. Jācer, ka grozījumi likuma piemērošanas noteikumos ieviesīs lielāku skaidrību nodokļu normās. Turklāt nodokļu izmaiņu rezultātā pārkāpts nodokļu sistēmas taisnīguma princips, jo ir būtiskas atšķirības ienākumu no lauksaimniecības aplikšanā ar nodokļiem atkarībā no nodokļu maksātāja statusa.

 

Subsīdijas 2010. S. ALTA

Šogad lauksaimniekiem valdības apstiprinātais nacionālajās subsīdijās pieejamais finansējums noteikts 10 043 729 lati, procentuāli lielāko daļu – 41% – novirzot lopkopības produkciju ražojošo saimniecību attīstībai.

 

Saimnieka ikdiena

 

Bez uzticības un intereses – čiks vien. K. SPUDAS

 

Balta sniega sega mīlīgi klāj Zemgales laukus, vedinot uz apceri par nākamo ražu. Vilces pagasta zemnieku saimniecības Terēņi saimnieki Kaspars un Lolita un mazā, izdarīgā saimniecīte Nelda mūs jau gaida un aicina istabā. Skats iespaidīgs – no sienām pretī veras medību trofejas, starp tām arī viena zelta medaļniece, kas saņemta 2008. gadā. Interese uzkurināta, un sākam šķetināt mūsu sarunas pavedienu.

 

Ražība

 

Melnie graudi. A. TRŪPA

 

Melnie graudi ar maznozīmīgu izplatību sējumos tiek konstatēti katru gadu, taču pērn bija būtiska melno graudu izplatība. Iepriekšējā veģetācijas periodā melnie graudi jeb melno graudu sklerociji (tautā saukti „vilka zobi”) rudzu audzētājiem daudzviet sagādāja raizes, jo problēmas bija ar rudzu realizāciju. Eiropas Komisijas regula Nr. 824/2000 nosaka, ka intervencei iepērkamo rudzu ražā melno graudu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 0,05%.

 

 

Bez minerālmēsliem augus ar barības elementiem grūti nodrošināt... A. PĀVULE

 

Ja augus ar barības elementiem nenodrošināsim, plānoto ražu neiegūsim, un līdzekļi, ko, lauku arot, sējot un kopjot, būsim iztērējuši, neatmaksāsies. Iegūtās produkcijas pašizmaksa būs augsta, saimniekošana – nerentabla.

 

 

Sēklu sertifikātu neizsniegšanas iemesls rudziem – melnie graudi? V. EVELONE

 

Pirms pāris gadiem rudens sējas sezonā ļoti aktuāls jautājums bija lielais sklerociju (Claviceps purpurea) jeb melno graudu daudzums sēklas materiālā.

 

Slimības ziemājos. A. TRŪPA

 

Vēl laukus klāj sniegs, augiem miera periods, bet saulīte uzspīd arvien biežāk, un zemkopji domās pārlūko savus laukus un uzdod jautājumus – vai rudzi, kvieši, mieži un rapši būs labi pārziemojuši, kuras slimības apdraudēs ziemājus, vai būs nepieciešami fungicīdi to ierobežošanai.

 

Kodināsim sēklas materiālu. Z. LIEPIŅA

 

Laukus klāj bieza sniega sega, un liekas, ka sējas laiks vēl tālu, aiz lielajām, baltajām kupenām, tāpēc vēl ir nedaudz laika padomāt par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmēs ražas kvalitāti un rudens birumu, – tā ir pavasarī iesētā sēkla.

 

Sēra deficīts kultūraugiem ir nopietna problēma. V. NOLLENDORFS

Augi optimālās devās un sabalansētās attiecībās jānodrošina ar visiem 12 absolūti nepieciešamajiem barības elementiem. Augu augšanu un attīstību limitē deficītā esošais elements. Rapšiem, graudaugiem, dārzeņiem un eļļas augiem tas bieži vien ir sērs. Rapšiem sēra iznese apmēram divas reizes pārsniedz fosfora iznesi.

 

Gatavojamies sējai!

Kaut arī tīrumus vēl klāj bieza sniega sega, pavasara sējas laiks vairs nav aiz kalniem. Lai vieglāk būtu orientēties plašajā sēklu klāstā, esam apkopojuši Latvijā pārstāvēto firmu un valsts selekciju institūtu sēklu piedāvājumu.

 

Ziemas kviešu šķirņu ražība un graudu kvalitāte Stendē 2009. gadā. V. STRAZDIŅA

 

Graudu audzētāji Valsts Stendes GSI lauka izmēģinājumos 2009. gada vasarā, kā katru gadu, varēja apskatīt Latvijā un citās Eiropas selekcijas un sēklkopības firmās veidotos ziemas kviešus. Šķirņu agronomiskās īpašības – ražība, graudu kvalitāte –, kā arī ziemcietība, veldres un slimību izturība patlaban izvērtētas un apkopotas.

 

 

Cerīgi, tomēr bez lieka optimisma. S. ALTA

 

Tuvojoties sezonai, lauksaimnieki jau tagad iepērk minerālmēslus, slēdz līgumus ar uzņēmumiem, lai, iestājoties pavasarim, būtu gatavi darbam. Kāda ir situācija augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu tirgū īsi pirms sezonas? Kādā līmenī saglabāsies pieprasījums, vai var paredzēt cenu kāpumus un kritumus – par to sīkāk apskatā.

 

Rīgas Dzirnavnieks: krīze mūs nav skārusi! L. Lagzdiņa

 

Laikā, kad daudziem uzņēmumiem 2009. gads bija izšķirošs, Rīgas Dzirnavnieks turpināja attīstīties un beidza gadu pat ar nelielu peļņu. „Mēģinām saskatīt visas iespējas, lai no standarta situācijām rastu nestandarta risinājumus. Tas arī ir viens no nosacījumiem, kāpēc krīzes laikā spējam izdzīvot,” smaidot stāsta uzņēmuma direktors Sandis Jansons.

 

Saimnieks vadītājs

 

Daļiņa no nozares. S. ALTA

 

Gatis Bērziņš, SIA Preiss Agro valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka lauksaimniecība ir pozitīva nozare un ka tajā strādājošie ļoti ciena savu darbu: „Katrai maizei ir sava garoziņa, bet tas ir mūsu izvēlētais ceļš.”

 

Saimnieka tehnika

Izvēle no ziemeļiem. S. ALTA

Talsu novada Vandzenes pagasta z/s Purgaļi saimnieks Aigars Ronis uzsver, ka Latvijas klimatiskajiem apstākļiem vispiemērotākā ir ziemeļos ražotā tehnika. Arī viņa saimniecībā lielākais uzsvars ir tieši uz šādiem agregātiem.

 

Taktika un stratēģija graudaugu sējai pavasarī. U. Pinnis

Pēc iepriekšējās sējas sezonas visas sējmašīnas ir notīrītas un visi bojājumi novērsti, bet, ja tā nav, to vēl var paspēt izdarīt līdz jaunās sējas sezonas sākumam. Agrotehniski labākais sējas laiks ir samērā īss, tikai 4 līdz 6 dienas, tāpēc sējmašīnu tehnisko stāvokli vajag pārbaudīt un sagatavot savlaikus ar lielu atbildības izjūtu, lai sējas laikā nav nepatīkamu tehnisku pārsteigumu, kuru novēršana rada ne tikai nevajadzīgu stresu, bet arī liekus naudas izdevumus un ražas zaudējumus.

 

Izvēlamies sējmašīnu!

 

Saimnieks lopkopis

 

Kopējā nostāja par attīstību. S. ALTA

„Piena lopkopībā ir daudz mīnusu, un, ja tuvākajā laikā to neoptimizēsim, zaudēsim piena ražošanu kā vienu no spēcīgākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā,” uzskata Ilze Aizsilniece, LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētāja.

 

 

Ēdināšana, veselība un augsti rādītāji. S. ALTA

 

SIA Alltech kompānijas speciālisti 24. Eiropas lekciju tīklā rīkoja semināru arī Latvijā, informējot par līdzšinējo situāciju lopbarības piedevu ražošanā, kā arī norādot, ka 2010. gads ir inovāciju un līdzdalības laiks.

 

Pastereloze. Tās radītās sekas. D. ARBIDĀNS

Pastereloze jeb hemorāģiskā septicēmija ir dzīvnieku un putnu infekcijas slimība, kurai akūtos gadījumos raksturīga hemorāģiskā septicēmija un plaušu tūska, bet hroniskos gadījumos raksturīga pneimonija, pleirīts.

 

Cūkkopības nozare Latvijā – pārmaiņu priekšā. M. ĀRIŅA

Intervijā ar Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas vadītāju Vari Sīmani noskaidrojām, ka patlaban nozarē risinās lielas pārmaiņas, ko ietekmē gan valsts, gan arī Eiropas Savienības īstenotā politika, kā arī ietekmi uz Latvijas cūkaudzētājiem atstāj jaunais Krievijas ievedmuitas nodoklis. Tomēr, kā norāda Sīmaņa kungs, jebkurai problēmai ir iespējams rast risinājumu.

 

Cūkkopība kā palīgnozare. L. KURSIŠA

Latvijā cūkas audzē vai katrā lauku sētā – gan pašu vajadzībām, gan peļņas nolūkā. Kuldīgas novada Laidu pagasta zemnieku saimniecībā Jaunkalni cūkkopība ieviesta kā blakus nozare. Saimnieki Viktorija un Gatis Zonenbergi saka: tas ir vaļasprieks, lai ziemā neiesūbētu, – un viņi labprāt dalās savā pieredzē.

 

Domā bioloģiski

Izsējas dienas 2010. gada martā. M. TŪNA

 

Nevis cīnīties, bet vienkārši strādāt. L. KURSIŠA

Kad Vānes pagasta Birzniekos aplūkojam lielas un mazas, baltas un raibas kaziņas, kas aplokā ņipri skrubina sienu, namatēvs saka: „Mēs esam jaunsaimnieki vecsaimniecībā.” Un siers, ar ko mūs cienā šīs bioloģiskās saimniecības īpašnieki Aija un Ilmārs Renči, itin nemaz neož pēc kazas – tas ir labi nokūpināts, stingrs un garšīgs. Tērzējot par saimniekošanu, abi jaunie cilvēki viens otru aizrautīgi papildina: Ilmārā jaušams miers un nosvērtība, savukārt Aijā – īsts cīnītājas gars.

---

---

Ievietot komentāru:

Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!