| Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi | | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Trešdiena, 08. februāris, 2012 Vārdadienas: Aldona  Ieeja reģistrētiem lietotājiem Reģistrēties (bezmaksas)AgronomijaAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLV  Žurnāls SaimnieksLV Žurnāls Dārzs un Drava Lauku Biznesa Laikraksts Žurnāls Praktiskā BūvniecībaSaimnieks.lv apmeklētāji: 0 lietotāji / 10 viesi Seko mums:   |
Konkursa Zelta lauks 2009 Latvijā rezultāti Autors: Teksts: Agita PĀVULE, pievienots: piektdien, 29. janv. '10, 12:55 Konkursa mērķis bija apkopot un popularizēt veiksmīgāko ziemas kviešu un ziemas rapšu audzētāju pieredzi. Pierādīt, ka visos Latvijas novados var iegūt labas un augstas ziemas kviešu un rapšu ražas, ja izmanto mūsdienīgu audzēšanas tehnoloģiju un, ņemot vērā augsnes agroķīmiskās īpašības, nodrošina augus ar nepieciešamajiem barības elementiem, kā arī īstajā laikā lieto piemērotākos un efektīvākos augu aizsardzības līdzekļus. Konkursa organizētāji uzskata, ka konkursa mērķis ir sasniegts. Gan saimnieki, gan konsultanti atzinuši, ka, kopīgi apskatot un vērtējot konkursam pieteiktos laukus, iegūtas vērtīgas atziņas ziemas kviešu un rapšu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, augu mēslošanas un aizsardzības jautājumu risināšanai. Konkursā piedalījās trīs saimniecības no Kurzemes, sešas saimniecības no Zemgales, trīs saimniecības no Vidzemes un trīs saimniecības no Latgales. Zemes kopēji ar žurnāla Saimnieks LV starpniecību varēja iepazīties ar šo saimniecību ziemas kviešu un ziemas rapšu audzēšanas pieredzi. Konkursa vērtēšanas komisija savu darbu sāka jau 2008. gada rudenī, apskatot dabā konkursam pieteiktos laukus, iepazīstoties ar saimniecību pieredzi attiecīgās kultūras audzēšanā, kā arī ar augsnes agroķīmiskajām īpašībām un veiktajiem pasākumiem konkursam pieteiktajā laukā. Iegūtā informācija tika publicēta žurnālā Saimnieks LV, sākot no 2008. gada novembra. Dati apkopoti 1. un 2. tabulā. No 2009. gada 29. jūnija līdz 16. jūlijam konkursa vērtēšanas komisijas dalībnieki apsekoja un pēc vienotas metodikas novērtēja visus konkursam pieteiktos laukus. Pēc trīs ballu sistēmas tika novērtēta augu biezība laukā, augu izlīdzinātība, slimību apkarošana, kaitēkļu apkarošana un augsnes apstrādes kvalitāte, pēc piecu ballu sistēmas – nezāļainība. Augsnes apstrādes kvalitāte lielākajā daļā konkursam izvirzīto lauku saņēma maksimālo punktu skaitu. Augsnes apstrādes kvalitāte lielā mērā atkarīga no tehnikas, ko saimniecība izmanto augsnes apstrādei. Priecē, ka saimniecībās iegādāta augstražīga tehnika. SIA Uzvara-lauks aprīkota ar GPS uztvērējiem, kas atļauj automatizēt tās vadību, nodrošina padarītā darba un izlietotās degvielas uzskaiti. Saimniecībā augsnes sagatavošanai rapšu sējai izmantots agregāts Lemken Rubin 9/600 KU, sējai agregāts Horch Tiger 8 AS+ Duodrill. SIA Lielvircava AGRO augsnes aršanai izmanto Lemken Vari Opal 7+1 ar pakomātu un Vari Opal 4+1 arklu, augsnes apstrādei – firmas Vaderstad diskus, sējai Vaderstad Rapid 600C sējmašīnu. Ziemas kviešu konkursam pieteiktajā laukā Brači–Draudzība augsnes dziļirdināšana veikta ar Vaderstad Top Dawn. Ne tikai Zemgales saimniecībās panākta laba augsnes apstrādes kvalitāte. Augsta zemkopības kultūra un augsnes apstrādes kvalitāte sasniegta arī Vidzemē – īpaši zemnieku saimniecībā Irbītes, Kurzemē un Latgalē. Vērtēšanas komisijas locekļus sevišķi pārsteidza labā augsnes apstrādes kvalitāte konkursam izvirzītajos ziemas kviešu un rapšu laukos Šķilbēnu pagasta zemnieku saimniecībā Kotiņi. Tas nozīmē, ka visos Latvijas reģionos var sasniegt augstu augsnes apstrādes kvalitāti, tikai jāizvēlas pareiza tehnoloģija. Piemēram, zemnieku saimniecības Irbītes galvenais agronoms V. Līcītis un zemnieku saimniecības Mežateteri saimnieks J. Ozoliņš pārliecinājušies, ka bezaršanas tehnoloģija viņu saimniecībās nenodrošina kvalitatīvu augsnes apstrādi un labu ražu. Augu biezība un sējumu izlīdzinātība lielākajā daļā konkursam izvirzīto lauku bija laba. Izsējas normas izraudzītas pareizi. Bija nopietni strādāts pie lauku virsmas izlīdzināšanas, sējumu pievelšanas. Sējumu nezāļainība, vērtējot konkursam pieteiktos laukus pirms ražas novākšanas, sevišķi rapšu sējumus, visbūtiskāk samazināja sējuma novērtējuma balles. Priekšzīmīgi ziemas kviešu un rapšu konkursam izvirzītie lauki, kas arī saņēma maksimālo novērtējumu, bija saimniecībās SIA Lielvircava AGRO un SIA Uzvara–lauks un ziemas kviešu lauks zemnieku saimniecībā Irbītes. Maksimālo novērtējumu cīņā ar nezālēm saņēma arī zemnieku saimniecību Mežateteri, Krastmaļi, Rubuļi un SIA Fito-AL un LKS Dāmnieki ziemas kviešu lauki. Iepriecina, ka saimniecības ar katru gadu šim jautājumam velta aizvien vairāk uzmanības. Šogad ziemas kviešu laukos būtiska bija rudzusmilgas savlaicīga apkarošana. Labi rezultāti bija tiem, kas šo cīņu sāka jau iepriekšējā gada rudenī. Slimību un kaitēkļu apkarošana konkursam izvirzītajos laukos, pēc komisijas vērtējuma, pārsvarā bijusi pareiza un rezultatīva. Šogad, pēc speciālistu novērtējuma, kviešu sējumos atmaksājās divreizēja fungicīdu izsmidzināšana – pirmo reizi ar strobilurīna fungicīdu, kas veicināja auga fizioloģiskos procesus un palīdzēja graudaugiem veiksmīgi pārvarēt sausumu, un otro reizi ar azolu grupas fungicīdu, lai cīnītos ar dzeltenplankumainību. Lielākajā daļā rapšu lauku rudenī bija lietots fungicīds, kas rapšus aizsargāja pret fomozi un labvēlīgi ietekmēja to attīstību. Veiksmīga bijusi arī cīņa pret spradža kāpuriem un smecernieku. Augu sekas nozīme slimību un kaitēkļu ierobežošanā pārliecinoši pierādījās J. Flakša saimniecības Krastmaļi ziemas rapšu Gaiļu konkursam izvirzītajā laukā. Rapši laukā bija audzēti pirms pieciem gadiem, līdz ar to ne iepriekšējā gada rudenī, kad tos iesēja laukā, ne šajā gadā rapši necieta ne no slimībām, ne kaitēkļiem. Ļoti svarīga bija pareiza minerālmēslu un mikromēslojuma veida un devas izvēle kvalitatīvas produkcijas ieguvei. Apsekojot laukus, konkursa vērtēšanas komisija kopā ar saimniecības vadītāju vai agronomu novērtēja arī gaidāmo ražu no hektāra konkursam izvirzītajā laukā. Faktiskā raža tika fiksēta, lauku novācot, kad SIA Baltic Agro pārstāvji noņēma kviešu graudu un rapšu sēklu paraugus kvalitātes pārbaudei a/s Saldus Labība laboratorijā. Faktiski iegūtā ziemas kviešu raža un ziemas rapšu raža t/ha pie laboratorijā noteiktā mitruma un nosacītā mitruma – ziemas kviešiem 14%, ziemas rapšiem pie 9% –,
Aprēķināti arī līdzekļi, kas saimniecībā iztērēti konkursam izvirzītajā laukā minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei vienas tonnas graudu un rapšu sēklu ražošanai. Nosakot konkursa Zelta lauks 2009
Nosaukums Zelta kviešu lauks 2009. gadā piešķirts SIA Lielvircava Agro 135 ha lielajam laukam Brači–Draudzība. Velēnu karbonātu smilšmāla augsnē ar vidēju fosfora un kālija saturu iegūtas 6,25 t/ha (pie nosacītā mitruma 6,27 t/ha) ar visaugstāko proteīna – 16,6%, lipekļa – 33,5% un Zeleny indeksu – 66,6% un krišanas skaitli 379 sek. Nosaukums Zelta rapšu lauks 2009. gadā piešķirts zemnieku saimniecības Kotiņi 23 hektārus lielajam laukam Pie Tekles. Podzolētā mālainā smilts augsnē ar zemu fosfora saturu un vidēju kālija saturu iegūtas 4,2 t/ha (pie nosacītā mitruma 9%–4,27 t/ha) ar eļļas saturu 43,1% un visaugstāko tilpummasu – 750 g/l. 1. tabula Ziemas kviešu laukos veiktie pasākumi 2008. gada rudenī
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
