Eiropas vides organizāciju pārstāvji atzina, ka maksājumiem ir jābūt godīgiem un tie ir jāizlīdzina. Nozīmīgi ir arī turpmāk pietiekamus līdzekļus atvēlēt lauku attīstībai, lai atbalstītu pasākumus, kas nodrošina nodokļu maksātāju vēlmes attiecībā uz vides aizsardzību un tiesībām dzīvot tīrā vidē. 

Armands Krauze norādīja uz nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus un saglabāt pietiekamu finansējumu lauku attīstībai, jo tādējādi tiks nodrošināta gan zemnieku saimniecību konkurētspēja, gan dots ievērojams ieguldījums vides saglabāšanā. Ir ļoti būtiski, lai zemnieku saimniecības ir finansiāli stabilas, jo finanšu problēmu nomocītas saimniecības nespēs efektīvi ieviest vides saudzēšanas pasākumus. Nodokļu maksātājiem un lauksaimniekiem ir svarīgi, lai mūsu saimniecības ir konkurētspējīgas, tās sakoptā vidē ilgtspējīgā veidā nodrošina sabiedrību ar veselīgu pārtiku par pieņemamām cenām.

EuroNatur pārstāvis Lutz Ribbe atzīmēja, ka lauksaimniecības politikai ir jākalpo lauksaimniekiem, kuri gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, nevis zemes īpašniekiem, kuriem zeme kalpo kā piemājas daiļdārzs. Šim viedoklim pievienojās arī citi dalībnieki un uzsvēra, ka ir nepieņemami, ka simtiem hektāru lielas saimniecības tikai nopļauj zāli un neražo nekādu lauksaimniecības produkciju, bet maksājumus saņem.

Armands Krauze: “Esmu ļoti gandarīts, ka vides organizācijas izprot Baltijas valstu lauksaimnieku īpašo stāvokli un atbalsta mūs. Tas savā ziņā ir novērtējums tam, ka mūsu lauksaimniecība, salīdzinot ar citiem ES reģioniem, ir zaļa un vidi saudzējoša.”

Savukārt savā runā Itālijas lauksaimnieku pārstāvis Maurizio Reale teica, ja es būtu Baltijas valstu pārstāvis, es nekad nepiekristu, ka mana valsts saņem tikai 35% no ES vidējā maksājuma, bet ņemiet vērā arī tās valstis, kuras Eiropas Savienības (ES) budžetā iemaksā ievērojamus līdzekļus. Tas nozīmē, ka gan nevalstiskajām organizācijām, gan Latvijas valdības pārstāvjiem arvien ir nozīmīgi veco ES dalībvalstu pārstāvjiem uzsvērt un skaidrot mūsu īpašo stāvokli. Ļoti aktīvi darbojas un Briselē ir dzirdami no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti, bet diemžēl arvien biežāk tiek saņemti signāli par valdības pārstāvju klusēšanu un bezdarbību tiešo maksājumu izlīdzināšanā, kas varētu būt saistīts ar valdības vēlmi lauksaimnieku līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Vairāki pasākuma dalībnieki norādīja, ka ļoti daudz pretrunu ir arī Eiropas Komisijas zaļās politikas priekšlikumos, piemēram, līdz 7% teritorijas atvēlēt zaļajiem pasākumiem. Ir dzirdēts, ka lauksaimniecības komisārs skaidro, ka varēs iekļaut tādus vides elementus kā avoti, dīķi un akmens krāvumi, bet tai pašā laikā lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ierēdņi skaidro, ka šādas platības nevarēs būt zaļās platības. Kas tad būs zaļās platības? Diemžēl, pašlaik ir liela neskaidrība ar vidi saistītos Eiropas Komisijas politikas piedāvājumos.