Brauciena laikā kooperatīvu pārstāvji tikās ar Čehijas Lauksaimniecības kameras prezidentu Janu Velebu un saņēma informāciju par lauksaimniecības attīstību Čehijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kā arī par valsts un ES atbalstu lauksaimniekiem, lauksaimniecības attīstības tendencēs un problēmās nozarē. Kā lielāko problēmu J.Veleba uzsvēra, ka pēc iestāšanās ES par 50 % ir samazinājušies gaļas lopkopības apjomi, bet pieauguši graudaugu sējumi, kas veicina labības pārprodukciju un vietējās gaļas produkcijas trūkumu. Čehijas lauksaimniecības stūrakmens ir lielās saimniecības, kas apsaimnieko 500 ha un vairāk. Tās apsaimnieko 81 % no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm Čehijā, darbojas lauksaimniecības kooperatīvos, kā rezultātā Čehijā ir konkurētspējīgi kooperatīvi, kas piegādā lauksaimniecības produkciju gan Čehijā, gan Slovākijā.

Kooperatīvu pārstāvji viesojās Latvijas vēstniecībā Čehijā un tikās ar Latvijas vēstnieku Čehijā Kasparu Ozoliņu. Šīs tikšanās laikā tika pārrunātas aktualitātes lauksaimniecībā Latvijā, nākotnes skatījums lauku attīstībai pēc 2013. gada, kad ES uzsāks īstenot jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas nostādnes. Latvijas vēstniecība aicināja kooperatīvu pārstāvjus sadarboties ar vēstniecību nākotnē, lai kopīgi informētu Čehijas patērētājus par Latvijā ražoto lauksaimniecības produkciju. Īpaši vēstnieks uzsvēra, ka Čehijā ir liela interese par Latvijā audzētu un pārstrādātu gaļas produkciju, jo paši čehi atzīstot, ka pašlaik labu gaļu veikalos esot grūti nopirkt. Kooperatīvu pārstāvji apmeklēja arī lielāko dārzeņu audzētāju Čehijā „BRAMKO Semice”, vienu no lielākajām augļkopības saimniecībām „Šampima” un daudznozaru lauksaimniecības kooperatīvu „Krásná Hora”.

„Čehijā, atšķirībā no Latvijas, pēc padomju iekārtas sabrukšanas bijušie kolhozu īpašumi tika saglabāti un pārgāja lauksaimnieku kooperatīvu īpašumā. Rezultātā ir saglabātas gan bijušās ražošanas ēkas, gan tehnikas vienības un tiek apsaimniekotas bijušās kolhozu zemes. Tas ir veicinājis lielu un ES konkurētspējīgu lauksaimniecības kooperatīvu attīstību. Čehijā augļu un dārzeņu kooperatīvos apvienojas 5 – 10 saimniecības, kas apsaimnieko lielas zemes platības. Latvijā šī situācija ir atšķirīga – pašlaik augļkopības nozarē kooperatīvos apvienojušies lauksaimnieki, kuriem augļudārzu platības ir mazas – pārsvarā tie ir 2 līdz 10 hektāri. Pēc šī brauciena jāatzīst, ka mums Latvijā vēl ir daudz jāstrādā, lai augļkopības kooperatīvi kaut nedaudz sasniegtu tos apjomus, kādus vērojām Čehijā. Papildus ir jāveicina to saimniecību, kurās nav izdevīga lopkopība vai graudkopība, pārstrukturizēšanās uz augļkopības nozari, jo 10 – 15 hektāros zemes var ierīkot ekonomiski izdevīgus augļu dārzus”, atzīst lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „VTT dārzi” valdes priekšsēdētāja un LLKA valdes locekle Ilze Rudzīte.         

Biedrība „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” (LLKA) ir dibināta 2002. gadā ar mērķi veicināt kooperācijas attīstību Latvijas lauksaimniecībā. Patlaban LLKA apvieno 57 lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības no visas Latvijas.  LLKA pārstāv savu biedru intereses valsts, pašvaldību un Eiropas Savienības institūcijās un aktīvi līdzdarbojas nozares likumdošanas uzlabošanā. LLKA pārstāvji darbojas LR Zemkopības ministrijas Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju  konsultatīvajā padomē, LR Zemkopības ministrijas Starpinstitūciju darba grupās. LLKA katru gadu rīko pieredzes apmaiņas braucienus Latvijas kooperatīvu pārstāvjiem uz dažādām Eiropas valstīm, ar mērķi iepazīstināt lauksaimniekus ar veiksmīgiem kooperācijas piemēriem citās valstīs.